DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Astrīda Kairiša un “Ezera sonāte” portālā filmas.lv

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2016. gada 8. aprīlī jubileju svin aktrise Astrīda Kairiša, un Nacionālā Kino centra portālā www.filmas.lv uz laiku ievietota filma, kurā aktrisei ir viena no viņas kinomūža skaistākajām, nopietnākajām un populārākajām lomām – pirms 40 gadiem spēlētā skolotāja Laura režisoru Vara Braslas un Gunāra Cilinska filmā “Ezera sonāte” (1976).

Aktrise Astrīda Kairiša kinofilmā debitēja 1961. gadā, režisoru Adas Neretnieces un Māra Rudzīša antireliģiskajā drāmā Pieviltie (tur viņa bija jauna meitene Lienīte, kura aiziet klosterī un kļūst par māsu Annu, bet mīlestība pret Eduarda Pāvula tēloto Jāni glābj Lienīti no baznīckungu ietekmes). Pēc vairākām kolorītām kinolomām (filmu producenta Panova mīļotā sieviete Irina Jāņa Streiča pirmajā patstāvīgajā filmā Šauj manā vietā (1970), Bruno Ojas tēlotā Harija Maura jaunības mīlestība Ieva Oļģerta Dunkera filmā Tauriņdeja (1971), krāšņi iespaidīgā mātesmeita Zane Gunāra Pieša inscenējumā Pūt, vējiņi! (1973) un citas) Astrīda Kairiša nonāk līdz kinolomai, kas viņai atnes tolaik augstāko profesionālo apbalvojumu – LPSR Valsts prēmiju.

Filma Ezera sonāte ir viens no retajiem gadījumiem Latvijas kinovēsturē, kad kopā strādājuši divi režisori – kinorežijas debitants, tobrīd ārkārtīgi populārais aktieris Gunārs Cilinskis (viņš jau labu laiku iepriekš ilgojies pēc izvēles brīvības, kāda nav iespējama aktiera profesijā) un kinoražošanā ļoti pieredzējušais Varis Brasla (viņš pirms Ezera sonātes strādājis jau desmit spēlfilmās). Par to, ka galveno sieviešu lomu tēlos Astrīda Kairiša, šaubu neesot bijis nevienam, arī uz ārsta Rūdolfa lomu pretendēja tikai pats Gunārs Cilinskis, un abu varoņu mīlasstāsts izcilo aktieru atveidojumā kļūst par īstu kases grāvēju gan Latvijā, gan toreizējā Padomju Savienībā un arī ārzemēs, kur žurnāla Variety kinokritiķis raksta: "… Astrīdas Kairišas kustību grācija ir meža nimfas iemiesojums". Latvijas kino tābrīža kopējā ainā Ezera sonāte ir viena no pirmajām tīrajām melodrāmām, kuru neapgrūtina padomju kinomākslai gandrīz obligātā "ražošanas tematika".

Filmā lieliski nospēlē arī mazais puika Egils Veseris Lauras dēla Māra lomā, spilgta raksturloma (Lauras māsa Vija) izdevusies Lilitai Ozoliņai, aktieru ansamblī arī Lidija Freimane, Ģirts Jakovļevs, Ineta Apoga, Rūdolfs Plēpis, Ēvalds Valters un citi. Filmas operators inscenētājs ir Gvido Skulte, mākslinieks Andris Merkmanis, komponists – Imants Kalniņš.

Filma Ezera sonāte portālā filmas.lv būs skatāma līdz maija beigām, kad apaļu jubileju svinēsim arī Gunāram Cilinskim (1931-1992). Portālā ievietota filmas restaurētā kopija, kuras izgatavošanu Nacionālais Kino centrs finansēja 2008. gadā, izmantojot ES fondu līdzekļus; Ezera sonāte bija otrā filma NKC klasikas mantojuma restaurācijas programmā.

Portāls www.filmas.lv ir Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze un lieliska iespēja legāli un bez maksas jebkurā diennakts laikā skatīties Latvijas filmas tiešsaistē visā valsts teritorijā. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs  un  Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.

Kristīne Matīsa,
NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI