Šīs nedēļas sākumā, 7. un 8. decembrī, Viļņā notika Baltijas valstu apvienotās tūrisma komitejas sanāksme, kurā tika pavilkta svītra aizejošajam gadam. Tās izskaņā
TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava, Igaunijas Tūrisma padomes vadītājs Tarmo Mutso un Lietuvas Tūrisma departamenta vadītāja Jurgita Kazlauskiene parakstīja trīspusējo darba plānu, apliecinot gatavību arī turpmāk tālajos tirgos – Japānā, Ķīnā un ASV strādāt kopā.
Baltijas valstu pārstāvji, iepazīstinot citam citu ar šā gada 9 mēnešos sasniegto tūristu plūsmu un nakšņojumu skaitu, atzina, ka 2015. gads iezīmējies ar krievu tūristu skaita kritumu. Tomēr kopējie rezultāti nav slikti tik un tā, un, piemēram, Latvijai ir sekmīgi izdevies kritumu kompensēt ar viesiem no citiem ārvalstu tirgiem.
Lietuvā, tāpat kā pēdējā pusgadā Latvijā, vislielāko tūristu plūsmu veidojuši viesi no Vācijas, pirmo reizi pēdējo gadu laikā Krievijas tūristiem atņemot dominējošo lomu. Visā Baltijā novērots samērā liels kaimiņvalstu tūristu skaita pieaugums. Šā gada 9 mēnešos, piemēram, Lietuvā Latvijas, tāpat arī Igaunijas viesu skaits palielinājies par 14 – 15 %, savukārt Latvijā – lietuviešu skaits pieaudzis par 23 %, bet igauņu par 17 %. Pozitīva kaimiņvalstu viesu skaita izaugsme vērojama arī Igaunijā, kur gan pērn, gan šogad pamatīgas galvassāpes radījusi ne tikai Krievija, bet arī – tradicionāli vislielākā tūristu daļa – somi. Ārvalstu tūristu skaits 9 mēnešos Igaunijā samazinājies par 4 %, bet ārvalstu tūristu nakšņojumu skaits – par 5 %.
TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava atzīst: "Bija patiess prieks, ka varējām ziņot par labiem darba rezultātiem šā gada pirmajos 9 mēnešos. Ne velti baltiešu kolēģi man lūdza sīkāk dalīties pieredzē, kā esam šajā gadā strādājuši."
Sanāksmes laikā vairākkārt uzmanība tika veltīta vietējam tūrismam. Lietuvieši atzina, ka trešdaļu tūristu valstī veido vietējie ceļotāji, un turpmāk viņi vēl vairāk vērības veltīs tieši pašmāju iedzīvotājiem. Departamentā viena speciālista vietā tagad strādāšot trīs cilvēki, kuru uzdevums būs vietējā tūrisma veicināšana.
Igaunijas pārstāvji šādam skatījumam lāgā negribēja piekrist, jo vietējais tūrisms valstij naudu nenesot, tikai pārliekot naudu no vienas kabatas otrā. Tomēr arī viņiem bija jāatzīst, ka tieši pieaugošais vietējo tūristu skaits šā gada 9 mēnešos pozitīvi ietekmējis kopējo ainu. Krievu tūristu skaita samazināšanās likusi pazemināt naktsmītņu cenas, padarot tās pieņemamas arī Igaunijas iedzīvotājiem, un viņi bez sevišķas mudināšanas devušies ceļojumos aktīvāk nekā iepriekš.
Sanāksmes gaitā tika skarti arī tūrisma organizāciju struktūras jautājumi, it īpaši daloties pieredzē igauņiem, jo Igaunijas tūrisma padome strādā investīciju struktūrā "Enterprise Estonia". Tarmo Mutso atzina, ka viņi savā darbībā esot ļoti neatkarīgi un tā esot vienīgā iespēja, kā sekmīgi veikt ļoti specifiskās nozares – tūrisma - mārketinga aktivitātes.
Kolēģu vidū notika domu apmaiņa arī par sīkākiem, tomēr nozīmīgiem ikdienas darba jautājumiem. Tā, piemēram, tika pārrunāta piedalīšanās semināros, izstādēs un citos sarīkojumos, no dalībnieku puses prasot samaksu par to. Igaunijā šāda kārtība ir spēkā jau gadiem. Pēc Tarmo Mutso vārdiem, maksa par piedalīšanos stimulē dalībniekus gūt maksimālu atdevi. Reizē tas ir arī kvalitātes rādītājs – ja sarīkojums ir kvalitatīvs, dalībnieki ir gatavi par to maksāt, bet ja iecere nav kvalitatīva, dalībnieki ar saviem maciņiem nobalso pret to.
Nākamajā gadā arī kolēģi lietuvieši ieviesīs maksu par piedalīšanos, piemēram, nacionālajā stendā starptautiskajās izstādēs. Jurgita Kazlauskiene atzina, ka ir jāatradinās no Eiropas Savienības naudas šādos gadījumos. It īpaši šis jautājums kļūst aktuāls tāpēc, ka piedalīšanās izstādēs "apēd" nesamērīgi lielu daļu no nozares mārketinga aktivitātēm atvēlētā budžeta, bet ieguvums, kā rāda prakse, ir niecīgāks, nekā ierasts cerēt.
Darba sanāksmes otrajā daļā tika pārrunātas turpmākās kopīgās ieceres nākamajā gadā, akcentu liekot uz tālajiem tirgiem. Visām trim Baltijas valstīm galvenie tālie tirgi ir kopīgi – ASV, Japāna un Ķīna. Lietuvieši enerģiskāk nekā kaimiņi strādā ASV un arī Izraēlā, jo abās šajās valstīs ir liela Lietuvas ebreju diaspora. Igauņi aktīvāk strādā Ķīnā, jo tāda ir noslēgtā vienošanās Baltijas valstu vidū, bet Latvija patiešām veiksmīgi izvērš darbu Japānas tirgū.
Arī nākamgad Latvijas puse gādās par baltiešu kopīgo piedalīšanos starptautiskajā tūrisma izstādē "JATA Expo Tourism Japan 2016" un semināros (road show) vismaz trijās Japānas pilsētās.
Jauna iniciatīva būs publicitātes sarīkojuma "Baltic Connecting", metaforiski runājot, atdzīvināšana, padarot to par nozīmīgu semināru, kontaktbiržu un iepazīšanās vizītēm tālo tirgu tūrisma operatoriem un citiem nozarē strādājošajiem. Sanāksmē tika iezīmēta šā nozīmīga sarīkojuma aprises, galveno organizatores lomu uzticot Latvijas pusei.
Baltijas valstu apvienotās tūrisma komitejas sanāksmes izskaņā tika parakstīts 2016. gada darba plāns, kurā paredzētas arī vairākas citas kopīgas aktivitātes. Nākama tikšanās būs pavasarī, un tā notiks Igaunijā.
Inta Briede, TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste
