Sēdes laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informēja padomi par tai dotajiem uzdevumiem, kas saistīti ar plūdu risku mazināšanu, izpildi, kā arī paveikto situācijas risināšanai Ogres upes ietekas akvatorijā Rīgas HES ūdenskrātuvē.
Padome arī skatīja jautājumu par likumprojekta "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" izskatīšanas gaitu Saeimā.
Padome nolēma veidot darba grupu, lai vienotos par vienotām prasībām nozaru apdraudējuma plānu saturam, lai tie būtu savstarpēji sasaistīti un savietojami. Tāpat tika uzklausīts ziņojums par Latvijas risku novērtēšanas rezultātiem, ko nolēma virzīt tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā.
VUGD prezentēja pašvaldību civilās aizsardzības komisiju (CAK) apmācību rezultātus un nolēma nākamo CAK apmācību veikt 2018.gadā. Savukārt pēc jaunā likumprojekta "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" pieņemšanas tiks organizēti reģionālie semināri un mācības.
Padomei tika prezentēts buklets "Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?" un videomateriāls par tālruni 112, kas turpmāk tiks izplatīts iedzīvotājiem.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.
Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.
Krīzes vadības padomes sekretariāts
