Par solījumiem risināt namīpašnieku un īrnieku problēmas
Šā gada sākumā, īsu laiku pēc Rīgas namīpašnieku biedrības (turpmāk – Biedrība) atklātās vēstules Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, bija vērojama politiķu interese atrisināt ar mājokļu īri un namu apsaimniekošanu/pārvaldīšanu saistītās problēmas – tika veidotas darba grupas, notika diskusijas par likumprojektu "Īres likums" (turpmāk – Likumprojekts). Diemžēl, mediju interesei mazinoties, zuda arī politiķu aktivitāte, kā rezultātā tika atsaukts Likumprojekts.
Problēmas nav atrisinātas un tās pastāv joprojām, un to šā gada augusta pēdējā nedēļā atgādināja tiesībsargs Juris Jansons, apmeklējot vienu no dzīvojamām mājām Rīgā, konstatējot kādos apstākļos ir spiesti dzīvot minētās mājas īrnieki. Biedrība iestājas par civilizētām, uz savstarpēju sadarbību balstītām attiecībām starp ikvienu namīpašnieku un īrnieku. Problēmas risinājums ir jāmeklē nevis fragmentārā vienas puses rīcības nosodījumā, bet likumdošanas sakārtošanā tā, lai īrnieki, namīpašnieki un sabiedrība kopumā būtu pasargāta no negodprātīgām personām.
Biedrība vēlas akcentēt būtiskas problēmas, ar kuru sakārtošanu būtu jānodarbojas nekavējoties.
Pirmkārt, ir absurdi, ka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums dzīvojamo māju siltināšanai pieejams ēkām, kurās ir daudz īpašnieku, taču liegts, ja ēkai ir viens īpašnieks, uzskatot ka telpu izīrēšana ir bizness, bet šādam mērķim atbalsta programma nav pieejama. Diemžēl netiek ņemts vērā tas, ka realitātē arī daudzdzīvokļu mājās liela daļa (dažkārt vairums) dzīvokļu tiek izīrēti. Pie tam, ja namīpašnieki, izīrējot telpas, maksā nodokļus, tad dzīvokļu izīrētāji nodokļus lielākoties nemaksā. Ieguvēji no līdzfinansējuma saņemšanas būtu gan īrnieki, gan valsts, jo būtu vairāk sakārtotu, izīrētu dzīvojamo telpu, kā arī papildu nodokļu ieņēmumu.
Otrkārt, risinājums jārod problēmām, kas izriet no A/S "Latvijas gāze" (turpmāk – LG) monopolstāvokļa. Gadījumos, kad īres attiecības tiek pārtrauktas un dzīvojamās telpas atstāj īrnieki, kam ir parādi par gāzes piegādi, LG parādus piedzen nevis no parādniekiem – īrniekiem, bet gan no nekustamo īpašumu īpašniekiem, neskatoties uz to, ka LG līgumattiecības ir ar īrniekiem, nevis ar namīpašniekiem. LG minēto pamato ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 76.punktu, kas nosaka, ja mājsaimniecības lietotājs ir gazificētā objekta īrnieks, par šo noteikumu 36.punktā minēto prasību ievērošanu ir atbildīgs gan lietotājs, gan objekta īpašnieks. Neloģiska ir LG nostāja, atsakot namīpašnieku lūgumiem atslēgt gāzes padevi īrniekiem, kuri regulāri pārkāpj gāzes iekārtu drošas lietošanas principus vai ir aizdomas par nelegālu pieslēgšanos gāzes vadam, motivējot atteikumu ar to, ka šādus lūgumus var izteikt tikai persona, ar ko LG ir līgumattiecībās, respektīvi īrnieks.
Treškārt, būtu jānovērš negodīgo, īrniekiem zaudējumus nesošo nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN ) likmes atkarību no īpašnieka juridiskā statusa. Kā zināms, NĪN nodokļa likme par ēkām un būvēm ir no 0,2-0,6% apmērā no kadastrālās vērtības, taču, ja ēka pieder juridiskai personai, tad NĪN ir 1,5%. Lai šādos gadījumos aprēķinātu nodokļa likmi 0,2-0,6% apmērā no kadastrālās vērtības, īres līgumi ir jāreģistrē zemesgrāmatā, tomēr reģistrēt zemesgrāmatā visus īres līgumus, sevišķi padomju laikos noslēgtos, ir neiespējami.
Ceturtkārt, būtiska problēma ir ārkārtīgi gausā tiesvedība. Latvijas tiesu sistēma civillietas izskata četrus līdz sešus un vairāk gadus, kas faktiski iesaldē lielāko daļu augstāk minēto problēmu atrisināšanu un, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ļauj kādai no pusēm negodprātīgi izmantot savu civiltiesiskā strīda dominējošo stāvokli. Minētais neveicina nedz īrnieku, nedz namīpašnieku stāvokļa uzlabošanos un nerisina jautājumus pēc būtības.
Visas augstāk norādītās problēmas tieši skar īrnieku labklājību, namu stāvokli, kā arī sabiedrības drošību. Kā Biedrība, tā īrnieku organizācijas arī šobrīd apliecina gatavību aktīvi iesaistīties iepriekš minēto problēmu novēršanā un ir gatavas aktīvi sadarboties, nolūkā uzlabot un pilnveidot Likumprojektu.
Ņemot vērā, ka partiju pirmsvēlēšanu programmās un solījumos īres un namu apsaimniekošanas/pārvaldīšanas jautājumu risināšana nav pat pieminēta, kas liecina par šīs aktualitātes ignorēšanu, Biedrība pirmsvēlēšanu laikā aicina valdību, Latvijas Republikas Saeimu un atbildīgās ministrijas apzināties problēmas nopietnību un nekavējoties atsākt darbu pie Likumprojekta izstrādes ar mērķi to pieņemt iespējami īsā laikā.
Ar cieņu,
Rīgas un Latvijas namīpašnieku vārdā,
Valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska
