Proklamācijas procesā piedalījās tā brīža UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāre, tagad UNESCO LNK prezidente un Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde.
Ministre, daloties pārdomās par šo notikumu, stāsta: "Dziesmu un deju svētku pasludināšana par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu ir viens no manas profesionālās darbības neaizmirstamākajiem notikumiem, kas mani un daudzus manus domubiedrus ir iedvesmojis turpmākajam darbam pie tradīcijas ilgtspējas stiprināšanas. Šīs starptautiskās atzinības motivēti, mēs 10 gadu laikā esam ne tikai sarīkojuši divus Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus un divus Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, bet esam izveidojuši stabilu tradīcijas pārvaldīšanas sistēmu. LR Saeima ir pieņēmusi Dziesmu un deju svētku likumu, Ministru kabinets ir izveidojis Dziesmu un deju svētku padomi, atbildību par Dziesmu un deju svētku tradīciju nes Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas stiprina saiti starp tautas mākslu, tradicionālo kultūru un kultūrizglītības procesiem."
"Turpmākajos gados lielāku uzmanību jāpievērš tradīcijas saglabāšanai kopienās, jo tieši darbīgu un līdzatbildīgu kopienu rokās ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas radošais spēks", uzsver Dace Melbārde.
Šī gada oktobra beigās Tallinā notika Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta konference, kuras dalībnieki – Dziesmu un deju svētku rīkotāji, eksperti un tradīcijas praktizētāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izvērtēja aizvadītajos desmit gados paveikto.
"Baltijas valstu eksperti atzīst, ka UNESCO meistardarba statuss ir devis pozitīvu ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā gan katras valsts nacionālajā līmenī, gan starptautiski. Pateicoties sabiedrības aktīvajai līdzdalībai Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesā, kā arī mērķtiecīgai ekspertu, institūciju, organizāciju un atbalstītāju sadarbībai vietējā un Baltijas valstu līmenī, Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par atpazīstamu kultūras zīmolu arī citās pasaules valstīs. Lai arī Dziesmu un deju svētku modelis katrā no Baltijas valstīm iezīmējas ar savām lokālajām īpatnībām, Baltijas valstis ir definējušas kopīgus mērķus un uzdevumus, kas īstenojami nākamajā desmitgadē," skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece Signe Pujāte.
Iniciatīva par kopīgu Baltijas valstu pieteikumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasludināšanai par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu pieder Latvijai, tā radās 2000. gadā, strādājot pie līdzīgas nominācijas par latvju dainām. UNESCO LNK koordinēja kopīgo pieteikuma izstrādāšanu, ko veica reģionālā darba grupa. Tajā darbojās Baltijas valstu UNESCO nacionālo komisiju, Kultūras ministriju un tautas mākslas centru pārstāvji.
UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā apkopotas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras dažādību. UNESCO starptautiskā sabiedrība atzina, ka svētku plašā popularitāte, vērienīgā un regulārā svinību organizēšana, kopīgais repertuārs, kurā sajaucas tradicionālā tautas un modernā mūzika, kā arī visu vecumu un dzimumu dalībnieku piedalīšanās padara šo tradīciju par unikālu visā pasaulē.
Informāciju sagatavoja:
Inga Bika
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 26443166
inga.bika@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv
