Tuvu 60 vidusskolēniem no Limbažu 3. vidusskolas un Alojas Ausekļa vidusskolas šodien piedalījās divās Eiropas Kustības Latvijā rīkotajās simulācijas spēlēs – par to, kā Eiropas Savienība var uzlabot jauniešu izglītību un nodarbinātību, kā arī jauniešu sabiedrisko un politisko līdzdalību. Iejūtoties visdažādāko iestāžu un apvienību lomās – masu mediji, Eiropas Komisija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas līmeņa biznesa, izglītības iestāžu, jauniešu apvienības u.c. – jaunieši gan ieguva papildus zināšanas par procesiem ES līmenī, gan arī paši varēja noformulēt un izteikt savas idejas.
"Ar jauniešiem ir svarīgi runāt viņu valodā, izgaismojot gan pastāvošās sistēmas priekšrocības un iespējas, gan nepilnības un iespējas to uzlabot. Parasti saņemam ļoti pozitīvu reakciju, kad sakām, ka gribam konkrētākus ierosinājumus nekā starptautiskās apmaiņas un krāsainie bukleti, un ka idejas nodosim medijiem un politikas veidotājiem. Jaunieši saprot, ka viņu idejas tiek sadzirdētas un ir svarīgas," atzīmē viena no EKL ekspertēm Kristīne Gailīte. "Pats lēmumu pieņemšanas process jauniešu vidū tuvs reālajam – sastopams gan populisms un izvairīšanās no atbildības, gan sadarbība, iniciatīva un konkrēti, argumentēti priekšlikumi."
Pasākumu tēmas atbilst vispārējai Eiropas pilsoniskuma izpratnei, bet tās arī ir īpaši svarīgas tieši Latvijas līmenī. "Izglītība un nodarbinātība ir tie jautājumi, kas, pēc mūsu pieredzes, visvairāk satrauc jauniešus visos Latvijas reģionos. Savukārt saistībā ar pilsonisko aktivitāti pētījumi parāda, ka jaunieši Latvijā ir viena no neaktīvākajām grupām", norāda EKL eksperte Diāna Potjomkina. Pasākumu laikā jaunieši iepazinās ar galvenajām šobrīd pastāvošajām iespējām (jo arī skolēnu informētība pārsvarā ir zema), kā arī izssrādāja konkrētus ierosinājumus, kur ES finansējums/atbalsts varētu sniegt vislielāko pievienoto vērtību.
Nodarbinātības un izglītības jomā jau ierasti lielu uzmanību izpelnās darba prakses, darba izmēģinājumi un dažādu profesiju "ēnošana". Šīm iespējām, pēc jauniešu domām, jābūt pieejamām daudz lielākā mērogā un jau sākot no vidusskolas. Viens no ierosinājumiem arī bija sniegt iespēju, lai uzņēmumi pieņem jauniešus īslaicīgā praksē gan ar tādu pašu algu, gan pienākumu loku kā "īstajiem" darbiniekiem. Praksēs, jauniešuprā™, jāattīsta arī vispārējās darba tirgū pieprasītās iemaņas, nevis tikai tās, kas vajadzīgas konkrētajā darba vietā. Interesanti, ka skolēni īpaši akcentēja nepieciešamību pēc pasākumiem tepat Latvijā, novēršot emigrāciju uz ārzemēm un veicinot jau aizbraukušo atgriešanos. Dažas no idejām saistībā ar jauniešu sabiedrisko un politisko aktivitāti bija – radīt viedtālruņu aplikācijas, kurās tiktu atveidota (simulēta) lēmumu pieņemšana ES, kā arī popularizēt studentu pulciņus un biedrības.
Reģionālie pasākumi skolās ir tikai daļa no Eiropas Kustības Latvijā rīkotajām Eiropas dienas aktivitātēm. Parīt, 9. maijā, no plkst. 10:00 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks interaktīva diskusija/ konference "ES – Eiropā" par aktīvo pilsoniskumu, kuras atklāšanā piedalīsies arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (pieteikšanās: info@eiropaskustiba.lv). Rīgā un reģionālajās pilsētās tiek un tiks rīkota arī akcija "Apzaļumo Eiropu!". Sīkāka informācija sekos!
