Godātais prezident Marten!
Ekselences, dāmas un kungi!
Godātie kolēģi un draugi!
Latvijas valdības un politiskās partijas "Vienotība" vārdā esmu pagodināts atkal uzrunāt mūsu politisko ģimeni, kas neapšaubāmi ir devusi vislielāko ieguldījumu, veidojot vienotu Eiropu, kurā valda miers, un kuras panākumus nesen ir atzinusi Nobela komiteja.
Šis ievērojamais sasniegums ir krīžu pārvarēšanas vēsture, pēc katras krīzes sasniedzot jaunu integrācijas līmeni.
Nozīmīgākais progress uz "vēl ciešāku savienību" nav sasniegts ar svinīgiem politiskiem paziņojumiem, bet gan sarežģītu sarunu ceļā, kritisku pārmaiņu laikos risinot konkrētus jautājumus.
Tieši tāpēc mēs Eiropas Tautas partijā nevēlamies veltīgi izniekot šo nopietno krīzi. Krīze ir ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja īstenot reformas, kuras "normālos laikos" notiktu daudz lēnāk.
Pašlaik galvenais izaicinājums Eiropai ir atgūt globālo konkurētspēju un atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes. Ir panākts ievērojams progress fiskālās atbildības nodrošināšanā valstu līmenī, un ir ārkārtīgi svarīgi turpināt strukturālās reformas – gan valstu, gan visas Eiropas līmenī.
No tādas valsts viedokļa, kura ir īstenojusi sāpīgas reformas, lai pielāgotos globālās ekonomikas jaunajiem apstākļiem un atgūtu konkurētspēju, es gribētu uzsvērt, cik svarīga Eiropā ir "gudra solidaritāte".
Gudra solidaritāte nenozīmē beznosacījuma naudas plūsma valdību vai banku parādu dzēšanai, tādējādi nodarot arī morālu kaitējumu sabiedrībai
Tā ir solidaritāte, kas palīdz uzturēt nacionālo valdību centienus reformu īstenošanā īpaši jutīgās jomās – darbaspēka, nodarbinātības, sociālajā un izglītības politikā.
Tā ir solidaritāte, kas rada labākus apstākļus uzņēmējdarbībai un inovācijām.
Šis solidaritātes gars ir palīdzējis mums veiksmīgi īstenot politiku, kuru mēs ar manu draugu - Somijas premjerministru, Jirki Katainenu dēvējam par ''izaugsmi taupot'' – īstenot ilgtspējīgu izaugsmi ar stingru fiskālo disciplīnu un strukturālajām reformām, lai stiprinātu konkurētspēju.
Šī pieeja palīdzēja Latvijai atgriezties no krīzes režīma izaugsmes režīmā. Neraugoties uz to, ka Latvija ir īstenojusi vislielākos taupības pasākumus starp 27 Eiropas Savienības valstīm, šobrīd Latvijā ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Latvijā īstenotā politika krīzes pārvarēšanā un gūtās atziņas, iespējams, var būt noderīgas arī citām dalībvalstīm.
Taču šāda politika nebūtu veiksmīga bez vēl viena spēcīga Eiropas Savienības instrumenta – Kohēzijas fonda un citu struktūrfondu atbalsta. Es esmu stingri pārliecināts, ka arī turpmāk "vairāk Eiropas" būs grūti īstenot ar mazāku Eiropas budžetu.
Dāmas un kungi!
Šī krīze ir pierādījusi to, ka Monetārajai savienībai bez reālas "politiskās savienības" nāksies saskarties ar grūtībām. Tomēr viedokļi par to, ko paredz šādas politiskās savienības izveide, atšķiras.
Es uzskatu, ka ir nepieciešama pakāpeniska pieeja. Vispirms jārisina problēmas, kuras identificējuši Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, Eiropas centrālās bankas prezidents un Eirogrupas priekšsēdētājs.
Ir ļoti būtiski, lai Eirozonas integrēšana neapdraudētu vienotā tirgus integritāti. Tikai ar suverenitātes apvienošanu Eiropas līmenī ir par maz, lai bez strukturālām reformām sekmētu attīstību katra valsti.
Ir daudzi veidi, kā var interpretēt jēdzienu "vairāk Eiropas". Dažiem tas nozīmē "īstu Eiropas valdību" un "suverenitātes apvienošanu", citiem – "valsts parādu apvienošanu". Šajā kontekstā ir svarīgi, ka kopā ar pūliņiem izveidot "īstu Eiropas valdību" un "apvienot suverenitāti" vai "apvienot valstu parādus" mēs censtos izpildīt reālus un konkrētus mērķus, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi.
Ja iespējamie ekonomiskie ienākumi no Pakalpojumu direktīvas ieviešanas mērāmi no 0,8% līdz 2,6% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta un ja Eiropas Savienība gūst ienākumus vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stimulējot digitālā vienotā tirgus ātro attīstību, tad no mūsu puses būtu bezatbildīgi neizmantot vienotā tirgus potenciālu.
Tieši tāpēc es atbalstu mūsu lēmumu "strauji rīkoties, lai novērstu šķēršļus, kas kavē pieeju tirgum un konkurenci tajā"[1].
Cienījamie kolēģi!
Mana valdība ir apņēmusies cītīgi strādāt, lai Latvija 2014. gadā varētu pievienoties Eirozonai, un jau pašlaik Latvija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus. Mūs nespēj iebiedēt ļauna vēstītāji, kas apgalvo, ka pievienošanās Eirozonai ir tas pats, kas nopirkt biļeti uz Titāniku. Mana atbilde viņiem ir: nē, tas nav Titāniks. Esmu cieši pārliecināts, ka Eirozona izturēs pašreizējās vētras un kļūs stiprāka kā jebkad.
Dārgie draugi!
Man ETP, kas ir Eiropas dzinējspēks, ir bijusi pastāvīga atbalsta un iedvesmas avots manos centienos īstenot reformas manā valsti. Kopā mēs esam pierādījuši, ka eiro-pesimistiem nav taisnība, bet gan "vairāk Eiropas" risinājumu atbalstītājiem.
Es esmu pārliecināts, ka kopā mums izdosies veidot Savienību, kas kvalificējas ne tikai Nobela Miera prēmijai, bet arī – par spīti dažiem skeptiķiem – Nobela prēmijai ekonomikā.
Paldies par uzmanību!
[1] EPP rezolūcija par Vienota tirgus attīstību
