Diskusijā piedalījās gan Latvijas Universitātes mācībspēki, zinātnisko institūciju pārstāvji, bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmu studenti, gan pārstāvji no VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra", LR Tieslietu ministrijas, LR Iekšlietu ministrijas, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LR Aizsardzības ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, gan LU Matemātikas un informātikas institūta, Latvijas Cilvēktiesību centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, kā arī daudz citu interesentu. Kopumā diskusijā par interneta vēlēšanu ieviešanu Latvijā klātienē piedalījās vairāk nekā 150 interesentu, turklāt daudzi sekoja līdzi arī tiešraidē.
Vidzemes Augstskolas docents Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs savā prezentācijā iezīmēja vislielāko pretrunu interneta vēlēšanu sakarā – no vienas puses šāda balsošanas veida galvenā priekšrocība būtu laika ekonomija, tā atvieglotu arī balss nodošanu tiem iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlēšanu dienā nevar nobalsot iecirknī (slimības gadījumā, atrodoties ārzemēs, militārām personām u.c.), tomēr no otras puses vislielāko risku šīs sistēmas pastāvēšanai rada vēlētāju neuzticība šādam vēlēšanas procesam un balsu skaitīšanai.
Arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzina, ka "primārais ir drošība, lai dati ir korekti un gala rezultāts ir stabils". Viņš skaidroja, ka vēlēšanās no vienas puses ir jābūt aizklātumam balsošanā un no otras puses procesa caurskatāmībai. "Bet interneta balsošana un vispār IT tehnoloģijas ir principiāli uzstādītas uz to, ka tas ir melnās kastes princips. […] Es diezgan kategoriski esmu pret to, ka interneta balsošana ir vajadzīga, lai palielinātu vēlētāju līdzdalību. Vēlētāju līdzdalība ir indikators, kas rāda attiecības ar valsti. Nevajag mākslīgi paaugstināt temperatūru slimnīcā vai pazemināt. Manā uztverē, vispirms ir jārunā par vēlētāju saistībām ar valsti. Interneta balsošana būtu vērtīga tiem cilvēkiem, kuriem nav citu iespēju nobalsot. Protams, ja pārējie akceptē šādu balsojumu."
"Ja komunikācijas ceļi starp sabiedrību un valsts sektoru nav attīstīti, iedzīvotāji nekomunicē un nerisina jautājumus ar valdību, tad populārs viedoklis sabiedrībā būs tāds, ka valsts nedzird sabiedrību, savukārt no valsts puses populārs būs viedoklis – sabiedrība pati neiesaistās valstij svarīgos procesos. Gala rezultātā nonākam pie tā, ka Latvijā viss ir slikti." Lai izvairītos no šādas notikumu gaitas un gluži pretēji - tiktu veicināta komunikācija starp sabiedrību un valsti, pirms gada tika uzsākts projekts "ManaBalss.lv" – atzīst tā līdzautors Jānis Ersts. Savā prezentācijā viņš min arī līdzīga projekta izveidi Igaunijā, kurš gan nebija tik sekmīgs un ātri vien nobruka, iedzīvotāju neiesaistīšanas un līdz ar to – neuzticības dēļ. ManaBalss.lv ir nu jau leģitīms instruments, ar kura palīdzību iesniegti četri likumi un tas viss pateicoties iedzīvotāju iesaistei un apziņai, ka viņi ir šīs sistēmas līdzautori.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr.oec. Signe Bāliņa atzina, ka arī Igaunijas pieredze neliecina par to, ka interneta balsošana veicina vēlētāju aktivitāti, jo nav iespējams to pārbaudīt.
Diskusijā piedalījās arī piecu Saeimas partiju pārstāvji, tomēr viņu nostāja šajā jautājumā bija ļoti atturīga un piesardzīga. Saskaņas Centra pārstāvis Sergejs Dolgopolovs uzsvēra, ka: "Interneta balsošana ir instruments, nevis mērķis – instruments, lai uzlabotu vai neuzlabotu saikni starp iedzīvotāju – vēlētāju un valsti". Viņš arī atzina, ka "pagājušā gada oktobra SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs) pētījums parāda, ka vairāk kā puse iedzīvotāju negatīvi skatās uz interneta vēlēšanām un tikai 36 procenti pilnīgi vai daļēji atbalsta interneta vēlēšanas, tādēļ "nopietni runāt par šīm lietām būtu pāragri".
Kaut ne viens vien no diskusijas dalībniekiem atzina, ka pieaug interneta un e-pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā un ir jādzīvo līdzi laikam, vispirms ir jāņem vērā augstais kopējais neuzticības līmenis sabiedrībā un jārisina interneta vēlēšanu "melnās kastes" problēma, nodrošinot, lai drošību aizskarošie jautājumi par to būtu pēc iespējas mazāk.
Informāciju sagatavoja:
Alise Permaņicka,
LU Sociālo zinātņu fakultāte
tālr. 25435451, e-pasts: alise.permanicka@lu.lv
