LPS gadskārtējās sarunās ar Ekonomikas ministriju apspriež mājokļu jautājumus
Ceturtdien, 17.aprīlī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Ekonomikas ministrijas (EM) gadskārtējo sarunu pirmajā kārtā tika apspriesti mājokļu jautājumi.
Puses vienojās, ka sarunu otrā kārta notiks pēc nedēļas, 24.aprīlī, pulksten 12 EM 406.telpā un tajā tiks apspriesti jautājumi par Koncesijas likumu, par publiskās un privātās partnerības projektu attīstības iespējām pašvaldībās, par bezsaimnieka elektrotīkliem un par ielu apgaismojuma tīklu īpašuma tiesībām, par Latvijas situācijai atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi, par tūrisma informācijas sistēmas attīstību pašvaldībās, par pasākumiem ES Pakalpojumu direktīvas ieviešanai Latvijā un par citiem jautājumiem.
LPS un EM 17.aprīļa sarunās LPS pārstāvji atgādināja, ka jau kopš 2005.gada maija beigām Saeimā atrodas likumprojekts „Dzīvokļu īpašuma likums”, kuram nav tālākas virzības. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards apsolīja, ka līdz sarunu 2.kārtai 24.aprīlī EM izlems par šī likumprojekta atsaukšanu no Saeimas un jaunas redakcijas sagatavošanu.
Apspriežot jautājumu par kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļu jautājumu risināšanai 2009.gadā, EM Mājokļu departamenta direktora vietnieks Mārcis Eglītis informēja, ka 2007.gadā no valsts budžeta pašvaldībām šim mērķim izmaksāti 2 830 000 latu un par šo summu ir izveidoti 773 dzīvokļi. 2008.gada valsts budžetā šī mērķdotācija pašvaldībām ir paredzēta 4 523 000 latu apmērā.
Mārcis Eglītis arī informēja, ka Ministru kabineta komiteja (MKK), izskatot EM sagatavoto MK noteikumu projektu par valsts mērķdotācijas piešķiršanas kārtību dzīvokļu jautājumu risināšanai, ir noraidījusi LPS priekšlikumu izmaksāt šo mērķdotāciju pēc pašvaldību iepirkuma konkursos apstiprinātajām dzīvokļu būvniecības cenām, kā arī uzdevusi EM pārstrādāt šo MK noteikumu projektu. Šajā noteikumu projektā EM paredz palielināt mērķdotācijas apmēru no 560 latiem par kvadrātmetru uz 700 latiem par kvadrātmetru. Tādējādi pašvaldībām tiks atmaksātas faktiskās dzīvokļu būvniecības izmaksas, kas nepārsniedz 700 latus par kvadrātmetru. Pašvaldībām līdz 1.maijam ir jāiesniedz EM šīs mērķdotācijas pieprasījumi nākamajam gadam.
Apspriežot jautājumu par mājokļu pārcelšanās pabalstiem, Mārcis Eglītis atgādināja, ka 2007.gadā pašvaldības no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem apguva 6 183 000 latu. 2008.gadā šim mērķim no valsts budžeta ir piešķirti 7 480 000 latu, no kuriem līdz 17.aprīlim pabalstos ir izmaksāti 2 400 000 latu. Rīgas dome šos pabalstus izmaksā ļoti aktīvi, tāpēc, iespējams, ka būs EM šogad šim mērķim būs jāprasa papildu finansējums no valsts budžeta, norādīja Mārcis Eglītis. Viņš arī informēja, ka EM ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos par mājokļu pārcelšanās pabalstiem. Šie grozījumi maina aprēķinu metodiku, kas ļaus līdzekļus pārcelšanās pabalstiem no valsts budžeta piešķirt visām pašvaldībām proporcionāli. Grozījumi MK varētu tikt izskatīti 22.aprīlī, pēc tam EM mēneša laikā izsūtīs pašvaldībām informāciju, cik liela summa no valsts budžeta mājokļu pārcelšanās pabalstiem ir piešķirta katrai konkrētajai pašvaldībai. 2009.gadam mājokļu pārcelšanās pabalstiem EM pašlaik plāno 7 500 000 latu..
Mārtiņš Auders informēja par EM sagatavoto MK noteikumu projektu „Par kārtību, kādā īrnieki un dzīvokļu īpašnieki norēķinās par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem”. Pirms šī MK noteikumu projekta iesniegšanas Valsts sekretāru sanāksmei (VSS) ir jāizšķiras par vienu variantu ūdens maksājumu starpības segšanai: iekļaut šo starpību tarifā vai sadalīt starp dzīvokļu īpašniekiem. Šis MK noteikumu projekts VSS varētu tikt izsludināts maija sākumā.
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš norādīja, ka sarežģījumi ar ūdens maksājumu starpību ir tikai Rīgā, rajonu centros šīs problēmas ir atrisinātas, tāpēc nevar ar MK noteikumiem uzspiest vienu risinājumu visai Latvijai. Arī EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Jonītis atgādināja, ka ūdens zudumi jau tagad ir ierēķināti ūdens tarifos. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieks Jānis Dinēvičs lūdza EM noteikti sagatavot MK noteikumu projektu ar vienu kopīgu risinājumu šai problēmai. Madonas pilsētas domes izpilddirektors Aris Vilšķērsts ierosināja noteikt ūdens vairumtirdzniecības cenu, kas tiktu rēķināta pēc dzīvojamās mājas lielā, ieejas skaitītāja un būtu par 20% zemāka nekā ūdens mazumtirdzniecības cena, kas tiktu rēķināta pēc dzīvokļu individuālajiem ūdens skaitītājiem. Šo priekšlikumu atbalstīja arī EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Jonītis, sacīdams, ka tad dzīvokļa īpašniekam vismaz nebūs jāmaksā divreiz par neko. Ekonomikas ministr Kaspars Gerhards apsolīja risināt šo jautājumu.
Izskatot jautājumu par programmu „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas atbalsta programma 2008.-2010.gadam”, kurai šogad nav piešķirts nekāds finansējums, puses vienojās, ka pieprasīs no valsts budžeta neizmaksāto finansējumu izmaksāt 2009., 2010. un 2011.gadā.
Izskatot jautājumu par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.4.2.aktivitātes „Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanu, EM ES fondu ieviešanas departamenta ES fondu Publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja Zane Melgalve informēja, ka 15.aprīlī ir apstiprināti grozījumi, kas maina vērtēšanas kārtību 1.kārtai, kas notiks no 15.maija līdz 15.novembrim. Iesniegtie projektu pieteikumi tiks izvērtēti uzreiz, negaidot 15.novembri, un tos varēs uzreiz jau šogad sākt īstenot. EM izsūtīs aicinājumus pieteikties visām pašvaldībām, kurās ir sociālās mājas. Pieteikt var sociālās mājas, kas šo statusu ir ieguvušas līdz 2007.gada 1.jūnijam, no katras pašvaldības var pretendēt viena sociālā māja. EM ir aprēķinājusi: ja visas pašvaldības pieteiksies uz maksimālo finansējumu, kas ir 140 000 latu, tad finansējuma (kopsummā 6,99 miljoni latu) pietiks 49 sociālajām mājām. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards apsolīja: ja pieteikumu būs vairāk, EM uzņemsies virssaistības, lai finansējums pietiktu visām pieteiktajām sociālajām mājām.
Izskatot jautājumu par likumprojektu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”, Mārtiņš Auders informēja, ka likumprojekts paredz: ja māja rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi, tad pašvaldībai ir jānorīko mājai pārvaldnieks. Likumprojekts arī paredz pašvaldībai finansēt tās norīkotā pārvaldnieka darbu un mājas apsaimniekošanai iztērētos līdzekķus piedzīt no dzīvokļu īpašniekiem.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinēvičs uzsvēra, ka māju apsaimniekošana nav pašvaldības funkcija, un aicināja ieviest jebkādu mehānismu, kas piespiestu izveidot dzīvokļu īpašnieku aģentūras māju apsaimniekošanai. Rīga domes priekšsēdētaja padomniece Sanita Šķiltere ierosināja noteikt, ka pārvaldniekus neapsaimniekotajām mājām ieceļ Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra un ka tā arī finansē to darbu. LPS padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka noteikti ir jāparedz valsts budžeta finansējums šo neapsaimniekoto māju sakārtošanai, jo ar pārvaldnieka iecelšanu vien nekas nemainīsies.
„Ja pašvaldībām tiek uzdots norīkot obligātos pārvaldniekus mājām, tad tā pilnīgi noteikti ir jauna pašvaldību funkcija un tai ir nepieciešamas valsts budžeta finansējums,” uzsvēra Sanita Šķiltere.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pagastu, pilsētu, novadu un rajonu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu, jo no valstī esošās 551 pašvaldības LPS ir iestājušās 527, to skaitā no 26 rajonu pašvaldībām LPS iestājušās visas 26; no 59 pilsētu pašvaldībām LPS iestājušās visas 59; no 430 pagastu pašvaldībām LPS iestājušās 407; no 36 novadu pašvaldībām LPS iestājušās 35.
Dace Zvirbule
LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
29356019
