FOTO: Paula Čurkste, LETA.
6. jūnijā stājas spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tiek aktualizēta vienota kārtība pacientu ierobežošanai stacionārajā psihiatriskās ārstniecības iestādē. Noteikumos skaidrota pacienta un viņam adresēto sūtījumu pārmeklēšanas kārtība, papildināts aizliegto priekšmetu saraksts, kā arī noteikti gadījumi, kad pacientam ierobežojama mobilās viedierīces lietošana.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 331 “Vienotie iekšējās kārtības noteikumi pacientu ierobežošanai stacionārā psihiatriskās ārstniecības iestādē” izstrādāti, balstoties uz līdz šim spēkā esošajiem noteikumiem Nr. 453 “Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē” un ievērojot Ārstniecības likumu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt vienotus iekšējās kārtības standartus psihiatriskās ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām.
Noteikumu anotācijā skaidrots, ka praksē bieži identificētas situācijas, kad pacients neapzinās savu rīcību, izmantojot mobilo viedierīci, traucē citiem pacientiem un ārstniecības iestādes personālam, rada kaitējumu sev vai citām personām, kā arī pēc pirmreizējas ārstniecības personu aizrādīšanas nereaģē.
Piemēram, psihozes epizodes laikā, kas ir īslaicīgs psihisks stāvoklis, kurā persona piedzīvo murgus un halucinācijas, kas ietekmē cilvēka uztveri, domāšanu, emocijas un uzvedību, pacienti mēdz uzņemt fotoattēlus, videoierakstus, veikt ierakstus sociālajos medijos, tādējādi apdraudot savu vai citu personu privāto datu drošību. Tāpat pacienti minētajā stāvoklī mēdz no sava bankas konta veikt nepamatotus naudas pārskaitījumus citiem pacientiem.
Līdz ar to noteikumos Nr. 331 iekļautas tiesības ārstniecības iestādei ierobežot mobilās viedierīces lietošanu, ja pacients:
Ierobežojums noteikumu anotācijā tiesiski pamatots ar Satversmes 116. pantu, kas atsevišķos gadījumos pieļauj personu tiesību ierobežojumu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, Satversmes 96. pantu un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas nosaka tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tādējādi paredzot, ka valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no neadekvātiem līdzpilsoņu aizskārumiem. Ierobežojums pamatots arī ar Pacientu tiesību likuma 15. panta sesto daļu, kura noteic, ka, īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības.
Pacientam, atrodoties stacionārajā psihiatriskās ārstniecības iestādē, ir atļauts turēt un izmantot savas personīgās mantas un saņemt pienesumus (sūtījumus). Ņemot vērā pacientu specifiku, ir noteikts priekšmetu saraksts, kurus aizliegts turēt psihiatriskās ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem. Aizliegto priekšmetu sarakstā iekļauti priekšmeti, kas potenciāli var radīt būtiskus veselības traucējumus pacientam un apkārtējiem, skaidrots noteikumu anotācijā.
Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 453 jau paredzēja, ka psihiatriskās ārstniecības iestādē aizliegts turēt un saņemt ar sūtījumiem šādus priekšmetus:
Taču, kā norādīts anotācijā, psihiatriskās ārstniecības iestāžu pieredze apliecina, ka līdzšinējais saraksts ar aizliegtajiem priekšmetiem bijis nepilnīgs, un praksē ārstniecības iestādes savos iekšējos kārtības noteikumos ir ietvērušas papildu aizliegtos priekšmetus. Tāpēc vienotie noteikumi Nr. 331 papildināti vēl ar šādiem priekšmetiem:
Līdz šim ārstniecības iestādes pacientus pārmeklēja saskaņā ar saviem iekšējās kārtības noteikumiem, tādēļ bija nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību pacientu pārmeklēšanai.
Jaunajos noteikumos skaidrots, ka ārstniecības personai, ievērojot Ārstniecības likumā noteikto, ir tiesības lūgt un pacientam ir pienākums uzrādīt psihiatriskās ārstniecības iestādē vai tās struktūrvienībā ienesamos priekšmetus un personiskās mantas. Pirms personīgo mantu pārbaudes ārstniecības personai pacientam jāpaskaidro pārbaudes mērķi.
Noteikts, ka tad, ja pārmeklēšanas laikā pie pacienta tiek atrasti aizliegtie priekšmeti, ārstniecības persona tos atņem un ar pacienta piekrišanu atdod viņa tuviniekiem vai glabā ārstniecības iestādē līdz viņa izrakstīšanai. Ja tiek atrastas narkotiskas, psihotropas u. c. vielas, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, tad iestādei ir pienākums par to ziņot Valsts policijai. Savukārt, ja pārmeklēšanas laikā tiek atrasti bezalkoholiskie dzērieni atvērtos iepakojumos vai pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu, neapstrādāta gaļa, neapstrādātas zivis un citi produkti, kuriem pirms lietošanas nepieciešama termiska apstrāde, ārstniecības persona ir tiesīga atrasto izmest.
Tāpat, izvērtējot situāciju un iespējamo apdraudējumu pacienta vai citu pacientu drošībai, ārstniecības iestādes vadītājs var noteikt aizliegumu turēt un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) arī citus priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu aizliegto priekšmetu sarakstā.
Jaunajos noteikumos arī precizēts, ka tie attiecas ne tikai uz pacientiem, kuri stacionēti psihiatriskās ārstniecības iestādē bez savas piekrišanas, un pacientiem, kuriem ārstniecība psihiatriskās ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, bet arī uz personām, kuras stacionētas psihiatriskās ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam.
