Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājs veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām 1% ir “veselības nodoklis”, vai arī nav sociāli apdrošināts, visiem ir vienādas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2024. gada jūlijam būs pieejami tāpat kā līdz šim – neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.
To nosaka grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājas spēkā ceturtdien, 22. decembrī.
Likuma pārejas noteikumu 5. punktā tiek pagarināts termiņš, kurā ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
Pārejas noteikumos paredzēts, ka šādas tiesības tiek noteiktas arī 2023. gadā un 2024. gada pirmajos sešos mēnešos.
Iepriekš bija plānots, ka no nākamā – 2023. gada – 1. janvāra personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, valsts nodrošina tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un tādus veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību. Tādējādi šīm personām būtu nevienlīdzīgas pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Šāda likumā paredzētā kārtība ir saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu divu “grozu” principu, kam pēc pārejas (atlikšanas) perioda bija jāstājas spēkā 2023. gadā. Pilnais “grozs” būtu visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumu veidi 1% veselības nodokļa maksātājiem un sociāli aizsargātām personām. Savukārt minimālais “grozs” – medicīniskās palīdzības minimums – būtu nodrošināms nodokļu maksātājiem tādā nodokļu režīmā, kas neietver veselības nodokļa nomaksu, kā arī iedzīvotājiem, kuri neveic sociālās iemaksas, t. sk. Latvijas iedzīvotājiem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs.
13. Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumā sāka izskatīt plašus un radikālus grozījumus, kas paredzētu pakalpojuma saņemšanu saistīt ar iedzīvotāja deklarēto dzīvesvietu, kā arī atteikšanos no divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principa. Taču iepriekšējā Saeima likumu paguva pieņemt tikai 1. lasījumā (6. oktobrī).
14. Saeima šo likumprojektu ir pārņēmusi un turpina pie tā darbu. Tas nozīmē, kamēr norit darbs pie jauna veselības aprūpes nodrošināšanas modeļa, iedzīvotājiem nākamgad un 2024. gada pirmajā pusē nekas nemainīsies.
