Zolitūdes lietā jauns tiesas sastāvs – ilgstošo tiesvedību kļūst mazāk

No 26. novembra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa izskata jaunā tiesas sastāvā. Kopš šī gada septembra tiesas sēdes nebija notikušas, jo sasirga viena no tiesas sastāva tiesnesēm Dzintra Zemitāne. Taču otrdien, 26. novembrī, tika pieņemts lēmums viņu aizstāt ar Anitu Grāvīti. Tas nozīmē, ka lietas iztiesāšana turpināsies un tiks pabeigta jaunā trīs tiesnešu tiesas sastāvā. Nevienam no klātesošajiem lietas dalībniekiem nebija iebildumu pret jauno tiesas sastāvu.

Laikā no 2015. gada 8. decembra līdz 2019. gada 30. oktobrim Zolitūdes krimināllietā notikušas 188 tiesas sēdes, no kurām:

• “atliktas” – 16 (sakarā ar procesā iesaistīto dalībnieku – prokurora, apsūdzētā, aizstāvja vai kādas citas uz tiesu izsauktas personas – neierašanos tiesas sēdē un procesa dalībnieku lūgumiem);
• “noņemtas no izskatīšanas” – 15 (sakarā ar tiesnešu, apsūdzēto un aizstāvju darbnespēju).

Terminu skaidrojums:

1. “izskatīšana atlikta” – tiesas sēde ir notikusi. Kriminālprocesā iztiesāšanas atlikšana, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 457., 463., 467., 477. pantu, notiek gadījumos, ja lietu neuzsāk skatīt pēc būtības vai nav iespējams turpināt skatīt pēc būtības un tas saistīts ar procesā iesaistīto dalībnieku – prokurora, apsūdzētā, aizstāvja vai kādas citas uz tiesu izsauktas personas – neierašanos tiesas sēdē. Tāpat lietas dalībnieki var lūgt atlikt lietas izskatīšanu.
2. “sēde noņemta no izskatīšanas” – tiesas sēde nav notikusi. Kriminālprocesā sēdes noņemšana no izskatīšanas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 490. pantu, notiek gadījumos, ja līdz krimināllietas iztiesāšanai kļūst zināms, ka apsūdzētais vai cietušais attaisnojoša iemesla dēļ nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, vai ir citi apstākļi (arī tiesnešu darbnespēja), kādēļ lietas iztiesāšana noteiktajā laikā nevar notikt.

Jānodala tiesvedības ilgums no pirmstiesas kriminālprocesa ilguma

“Pirmstiesas kriminālprocess, kurā tika veikta izmeklēšana un kriminālvajāšana, ilga 2 gadus, savukārt tiesvedības ilgums pašreiz ir 3 gadi un 8 mēneši, jo aktīva tiesas izmeklēšana tika uzsākta otrajā nozīmētajā tiesas sēdē – 2016. gada 1. martā. Pirmajā tiesas sēdē 2015. gada 8. decembrī tika risināti procesuāli jautājumi.

Vērtējot iepriekš minēto tiesvedības ilgumu, redzams, ka no 2016. gada 1. marta līdz pašreizējam brīdim nopratinātas vairāk nekā 450 personas; vairākas personas pēc procesa dalībnieku lūguma tiesas sēdē nopratinātas atkārtoti. Ir pabeigta tiesas izmeklēšana, procesa dalībniekiem doti divi mēneši, lai sagatavotos tiesas debatēm, un uzsāktas tiesas debates, kas ir viens no noslēdzošajiem posmiem krimināllietas iztiesāšanā. Tiesas debatēs savu runu jau teikuši valsts apsūdzības uzturētāji (prokurori), izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru, cietušie un vairāki apsūdzēto personu aizstāvji. Kriminālprocesa virzība tiek nodrošināta, ņemot vērā objektīvus tiesas sēžu atlikšanas, pārtraukumu pasludināšanas un iztiesāšanas laika grozīšanas apstākļus. Tiesas process norit tik raiti, cik iespējams, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un izpildot visas procesuālās darbības,” norāda tiesnesis Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons.