Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
FOTO: Freepik
Svētdien, 2019. gada 1. septembrī, stājas spēkā grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas turpmāk personai attiecīgā dzīves situācijā dod tiesības rakstveida iesniegumā ieslodzījuma vietai vai ārstniecības iestādei izteikt lūgumu aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas un norādīt faktiskās atrašanās vietas adresi kā personas papildu adresi.
Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (turpmāk tekstā – grozījumi) paredz nosacījumus par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanu attiecībā uz papildu adresi ieslodzījuma vietā vai ārstniecības iestādē, nodrošinot personu sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Taču atbilstoši minētā likuma 3. panta pirmajai daļai dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Tas nozīmē, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā, ja:
Līdz ar to par dzīvesvietas maiņu nevar uzskatīt medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē, kā arī apcietinājuma vai soda izciešanu ieslodzījuma vietā. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ieslodzījuma vieta ir vieta, kur personu tur apcietinājumā vai kur persona izcieš sodu, nevis vieta, kur viņa dzīvo. Proti, tā nav uzskatāma par vietu, kura ir personas brīvi izraudzīta un kurā persona labprātīgi apmetusies, kas arī ir iemesls, kāpēc persona to nevar reģistrēt kā deklarēto dzīvesvietu. Atbilstoši grozījumu anotācijai personas atrašanās ieslodzījuma vietā ir personas prombūtne, kas nerada dzīvesvietas maiņas tiesiskās sekas.
Līdzīgi ir ar personu, kas saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu ievietota ārstniecības iestādē, pacientu, kurš psihiatriskajā ārstniecības iestādē stacionēts bez savas piekrišanas, kā arī pacientu, kas psihiatriskajā ārstniecības iestādē ārstējas brīvprātīgi.
Taču, neskatoties uz iepriekš minēto, šādām personām tik un tā ir pienākums būt sasniedzamām tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Vienlaikus laika posmā, kad personu, piemēram, tur apcietinājumā vai persona izcieš sodu un viņai saglabā iepriekš deklarēto dzīvesvietu, ne visos gadījumos tiek nodrošināta personas sasniedzamības izpilde. Kā norādīts grozījumu anotācijā, tie jo īpaši ir gadījumi, kad personai nav tuvinieku vai pilnvarotās personas, kas nogādātu tās deklarētajā dzīvesvietā saņemto korespondenci uz ieslodzījuma vietu vai ārstniecības iestādi.
Līdz ar to grozījumos likuma 5. pants ir papildināts ar trešo un ceturto daļu, nosakot, ka:
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, personas tiesības iesniegt rakstveida iesniegumu par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanu, norādot attiecīgās iestādes adresi kā personas papildu adresi, attieksies uz pirmo ieslodzījuma vietu, kurā persona ievietota. Proti, ja personu pārvietos no vienas ieslodzījuma vietas uz citu, ieslodzījuma vietai, kurā persona atrodas, trīs darba dienu laikā būs jāaktualizē Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot faktisko ieslodzījuma vietas adresi kā personas papildu adresi un vienlaikus izslēdzot iepriekš norādīto papildu adresi ieslodzījuma vietā.
Savukārt atšķirībā no regulējuma attiecībā uz personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā, personu, kas saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu ievietota ārstniecības iestādē, pacientu, kurš psihiatriskajā ārstniecības iestādē stacionēts bez savas piekrišanas, kā arī pacientu, kas psihiatriskajā ārstniecības iestādē ārstējas brīvprātīgi, nav noteikts termiņš, kurā personai ir iespēja lūgt aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot papildu adresi. Tāpat arī ārstniecības iestādei nav pienākums, iestājoties noteiktam termiņam, veikt attiecīgo Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanu, norādot personas papildu adresi.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka minētā atšķirība veikta, jo medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšana ir ārstniecība, nevis soda veids. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 69.1 pantu personai ir Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības, kā arī tiesības saņemt un nosūtīt korespondenci, izmantot saziņas līdzekļus, kontaktēties un tikties ar personām ārpus ārstniecības iestādes.
