Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.
Savukārt nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāji salīdzinoši biežāk vērtē neitrāli vai pat pozitīvi. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu valoda.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju attieksme pret parādniekiem ir ļoti atšķirīga – ir “sliktie” un “ne tik sliktie” parādnieki. Par “sliktajiem” parādniekiem kopumā tiek uzskatīti privātpersonu parādnieki, uzturlīdzekļu nemaksātāji, kā arī tie, kuri labprātīgi neatlīdzina pašu nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus, piemēram, nemaksā kompensāciju par nozieguma dēļ nodarītiem veselības bojājumiem. Savukārt daudz maigāk tiek uztverti parādnieki, kuri saistības nav izpildījuši pret juridisku personu – valsts vai pašvaldības iestādi vai uzņēmumu, kā arī, ja parāda cēlonis ir administratīvais sods vai nodokļu nemaksāšana,” atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Negatīvi iedzīvotāji vērtē parādniekus, kas labprātīgi nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā, piemēram, par nozieguma rezultātā radušos sakropļojumu, citu veselības bojājumu vai personai iestājušos nāvi (72%). Tāpat visai negatīvi tiek vērtēti parādnieki, kas labprātīgi nemaksā fizisku personu prasījumus par saistību izpildi civillietās, piemēram, darbinieku prasījumus par darba samaksas piedziņu (63%).
Salīdzinoši mazāk negatīva attieksme iedzīvotājiem ir pret administratīvo sodu nemaksāšanu, piemēram, par automašīnas novietošanu invalīdiem paredzētā stāvvietā – 27% aptaujāto to vērtē ļoti negatīvi, bet 33% drīzāk negatīvi. Par “ne tik sliktiem” parādniekiem tiek atzītas arī tādas personas, kuras labprātīgi nemaksā juridisku personu prasījumus par saistību izpildi civillietās, piemēram, par preces piegādi vai par pielīgtās summas piedziņu – tikai 24% iedzīvotāju ir ļoti negatīva un 34% drīzāk negatīva attieksme.
Iedzīvotāju aptauju 2019. gada maijā veica pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes iniciatīvas. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tika veikta otro gadu pēc kārtas, lai noskaidrotu iedzīvotāju uzskatus dažādos ar parādu piedziņu un saistību izpildi saistītos jautājumos.
Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli.
