Sāk darboties obligātā veselības apdrošināšana. Kādi pakalpojumi būs pieejami

Veselības aprūpes pakalpojumu minimums visiem

Turpmāk visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas statusa tiks nodrošināts valsts apmaksāto pakalpojumu minimālais apjoms jeb pamata "grozs". Kas tajā iekļauts, uzskaitīts Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība 3. punktā.

Veselības aprūpes pakalpojumu pamata "grozs":

• neatliekamā medicīniskā palīdzība (neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko sniedz NMP dienesta brigādes, slimnīcu uzņemšanas nodaļās un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, tai skaitā traumu gadījumos, slimnīcās līdz dzīvības briesmu novēršanai);
• grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība;
• valsts organizētais vēža skrīnings;
• ģimenes ārsta aprūpe – profilaktiskās apskates, vakcinācija atbilstoši vakcinācijas kalendāram, mājas vizītes noteiktos gadījumos (piem., gripas saslimšana);
• ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas;
• laboratoriskie un citi diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, – ģimenes ārstam ir tiesības nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un laboratoriskajām analīzēm, kuru rezultātu izvērtēšana ir ģimenes ārsta kompetencē;
• diagnostika un ārstniecība, tai skaitā kompensējamās zāles un medicīniskā rehabilitācija personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, atkarību, cukura diabētu, infekcijas slimību (piemēram, HIV, AIDS, vīrushepatīts, tuberkuloze, encefalīts vai jebkura cita Infekciju slimību sarakstā iekļautā diagnoze, kopumā 59 pamatslimības, kuru saraksts pieejams MK noteikumu 3. pielikumā);
• onkoloģisko saslimšanu ārstniecība, tai skaitā diagnostika paātrinātā kārtībā (“zaļais koridors”), medikamentu kompensācija, medicīniskā rehabilitācija;
• hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras (procedūras pacientiem ar nieru mazspēju);
• sirds un asinsvadu slimību agrīnas atklāšanas programma u. c.

Veselības aprūpes finansēšanas likuma 9.panta pirmā daļa paredz, ka valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu ir tiesības saņemt ikvienam Latvijas pilsonim; Latvijas nepilsonim; ārzemniekam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, un bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā; bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss; aizturētajam; patvēruma meklētājam.

Pilns veselības aprūpes pakalpojumu "grozs"

Personām, kuras ir apdrošinātas, turpmāk papildus veselības aprūpes pakalpojumu minimumam būs pieejams plašāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts. Kas tajā iekļauts, var aplūkot MK noteikumu Nr. 555 4. punktā.

Piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu pilnajā "grozā" iekļauti:

• laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu;
• ārstniecība dienas stacionārā;
• ārstniecība stacionārā – tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā (traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšana, endoprotezēšanas operācijas u. c.), orgānu un audu transplantācija u. c.;
• medicīniskā rehabilitācija;
• kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;
• psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība – tai skaitā metadona terapijas kabinetos sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi noteiktos gadījumos;
• veselības aprūpe mājās;
• izdevumu atlīdzība par citās ES un EEZ valstīs saņemtu ārstniecību u. c.

Piemērs. Infekcijas slimība neapdrošinātai personai

Pacientam, kas nav apdrošināts, ir aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi. Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības 3.11.4. punkts paredz, ka valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimums jeb pamata "grozs" paredz nodrošināt pacientam neatkarīgi no apdrošināšanas statusa veselības aprūpes pakalpojumus diagnozes noteikšanai, ārstēšanai un medicīniskajai rehabilitācijai. Šāds pakalpojums paredzēts personai ar kādu no Infekcijas slimību sarakstā minēto infekcijas slimību, tai skaitā tuberkulozi.

Piemērs. Gūžas locītavas endoprotezēšana

Gūžas locītavas endoprotezēšana ar bezcementa endoprotēzi ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros nodrošināts veselības aprūpes pakalpojums. Ja pacients ir apdrošināts, viņam par operācijas veikšanu ir jāveic līdzmaksājums – 131 eiro, savukārt valsts ārstniecības iestādei par sniegto pakalpojumu samaksā 3031 eiro. Gadījumā, ja persona nav apdrošināta, operācijas izmaksas pacientam jāsedz pašam no saviem līdzekļiem pilnā apmērā.

Kas ir apdrošinātas personas

Kam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, ir noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā. 

Attiecīgi no 2019. gada 1. janvāra valsts nodrošināto medicīnas pakalpojumu pilno "grozu" ir tiesīgi saņemt tikai apdrošinātie iedzīvotāji:

• legālie darba ņēmēji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā (pašnodarbinātas personas šī nodokļa nomaksu veic pašas (vismaz no minimālās mēnešalgas apmēra));
• personas, kuras pieder kādai no 21 sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupas, ko valsts apdrošina automātiski;
• personas, kuras pievienojušās sistēmai, brīvprātīgi veicot veselības apdrošināšanas iemaksas.

Iedzīvotāju grupas, kuras tiek apdrošinātas automātiski

Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta otrajā daļā ir noteikta 21 iedzīvotāju grupa, kas uzskatāma par apdrošinātu automātiski:

1. bērni vecumā līdz 18 gadiem;
2. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
3. personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;
4. bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
5. orgānu donori;
6. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
7. personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
8. personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
9. viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
10. personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
11. personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
12. pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
13. personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
14. personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
15. personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte (no 2021. gada 1. janvāra);
16. pensionāri (personas, kuras sasniegušas likumā Par valsts pensijām vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu);
17. personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
18. politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
19. tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;
20. personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
21. personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Kā zināt, vai persona ir apdrošināta

Ikviena iedzīvotāja paša interesēs ir aktīvi sekot līdzi savam apdrošināšanas statusam. Piemēram, pārbaudīt, vai darba devējs ir veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, var, izmantojot “www.latvija.lv” e-pakalpojumu Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem vai vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Ja persona ir bezdarbnieks, tai pašai ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtu bezdarbnieka statusu.

Lai iedzīvotāji labāk varētu saprast, vai viņi ir piederīgi kādai no iedzīvotāju grupām, kuru apdrošina valsts, Nacionālais veselības dienests aicina aizpildīt speciāli izveidotu tiešsaistes testu un iegūt atbildi. Tests ir pieejams tīmekļvietnē www.apdrosinaties.lv.

Savukārt no 2019. gada 1. janvāra informācija par personas apdrošināšanas statusu būs pieejama vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība, kurai iespējams pieslēgties, izmantojot savu internetbankas pieeju, e-parakstu vai eID.

Ieraksts zaļā krāsā apliecinās, ka iedzīvotājs ir apdrošināts un tiesīgs saņemt valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pilno "grozu".   

Ieraksts oranžā krāsā informēs, ka iedzīvotājam ir tiesības saņemt pamata “groza” pakalpojumus. 

Sarkanās krāsas ieraksts nozīmēs, ka medicīnas pakalpojumi ir pieejami par maksu.

Vai ārstniecības iestādes ir gatavas

LV portāla aptaujātās ārstniecības iestādes apliecināja gatavību ieviest obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu jau no 1. janvāra.

“Šobrīd notiek ļoti aktīvs darbs pie sistēmu savstarpējās integrācijas. Straujiem soļiem tā virzās uz priekšu, pamanītās kļūdas tiek risinātas. Testēšana uzrāda labus rezultātus, tāpēc esam noskaņoti pozitīvi un sagaidām, ka sistēma 1. janvārī pilnvērtīgi strādās, lai ārsts, atverot Ārsta biroju, uzreiz redzētu, kas pacientam pienākas un par ko papildus jāmaksā,” norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) informācijas tehnoloģiju un medicīnas iekārtu direktore Ilze Āboliņa. Gatavību noteikt pacientu apdrošināšanas statusu apliecināja arī privātas ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Piemēram, SIA "Veselības centrs 4" pārstāve Ilze Apine informēja, ka sistēmu pārbaudes liecina, ka tas būs iespējams. "Protams, tas radīs papildu darbu reģistratūras un zvanu centra darbiniekiem. Tāpēc ceram, ka pacienta statusa noteikšanai varēsim izmantot arī mūsu informācijas sistēmu Smart Medical, kura ir gatava integrācijai ar attiecīgu E - veselības sistēmas moduli. Ja VC4 darbinieki varēs strādāt caur mūsu pamatinformācijas sistēmu, laika patēriņš būs mazāks un strādāt būs ērtāk." 

Gan RAKUS ārstniecības direktore Angelika Krūmiņa, gan Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga apliecināja – pat ja sistēmā būs kāda aizķeršanās, kāda datubāze nestrādās vai radīsies citi tehniski sarežģījumi, pacientam tas situāciju nepasliktinās, jo tādā gadījumā tiks automātiski pieņemts, ka persona ir apdrošināta un tai pienākas pilns veselības aprūpes pakalpojumu "grozs". 

Šādu informāciju pirms obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas darbības uzsākšanas apliecināja arī Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševica: "Tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai – neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos. Līdz ar to ārstiem nebūs jāveic “nodokļu inspektora” darbs, savukārt pacientiem netiks ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu." 

Brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu apmērs

Iedzīvotāji, kuri neveic sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un automātiski neiekļaujas kādā no valsts apdrošinātajām sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, ir iespēja brīvprātīgi iesaistīties valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, pašiem veicot ikgadējas veselības apdrošināšanas iemaksas šādā apmērā:

• 2018. gadā – 1% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (51,6 eiro);
• 2019. gadā – 3% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (154,8 eiro);
• sākot no 2020. gada – 5% apmērā no divpadsmitkāršas minimālās mēneša darba algas (258 eiro).1

Piemērs. Vai obligāti jāveic apdrošināšanas iemaksas par 2018. gadu?

LV portāla E-konsultāciju sadaļā iedzīvotāji itin bieži vaicā, vai obligāti apdrošināšanas iemaksa ir jāveic arī par 2018. gadu, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu "pilno" grozu 2019. gadā. Jā, jo Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 6. punkts paredz, ka personai, kura nav bijusi apdrošināta, 2019. gadā ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumu pilno klāstu tikai tad, ja minētā persona ir veikusi veselības apdrošināšanas iemaksas gan par 2018. gadu, gan 2019. gadu.

Ar ko jārēķinās, ja maksājumu atliks uz vēlāku laiku

Valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmai brīvprātīgi pievienoties varēs jebkurā brīdī. Taču jārēķinās, ka tādā gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pilnais "grozs" iedzīvotājam būs pieejams tikai, sākot ar dienu, kad informācija par apdrošināšanas statusa maiņu būs iekļauta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē, nevis ar dienu, kad pacients saslimst un nonāk slimnīcā.

Ziņas par iedzīvotāja apdrošināšanu Nacionālais veselības dienests iekļauj veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņemta informācija par veiktajām veselības apdrošināšanas iemaksām.

Tāpat ilgtermiņā jārēķinās, ka, atliekot iemaksu veikšanu uz vēlāku laiku, var izveidoties situācija, ka uzreiz jāatlicina lielāka summa. Veselības aprūpes finansēšanas likuma 12. pants paredz – ja persona pēdējo divu gadu laikā nav veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas kā darba ņēmējs un nav piederējusi pie kādas no 21 personu grupas, kuru apdrošina valsts, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, tai ir jāveic apdrošināšanas iemaksa par kārtējo gadu, kā arī par iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem.

Piemērs. Iedzīvotājs nav veicis apdrošināšanas iemaksas trīs gadus

Pacientam 2020. gadā ir nepieciešama gūžas locītavas endoprotezēšana. Persona nav bijusi darba ņēmēja, par kuru tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpat nav piederējusi kādai no iedzīvotāju grupām, kuras automātiski apdrošina valsts. Tā kā operācija maksā vairāk nekā 3100 eiro, izdevīgāk pievienoties valsts veselības apdrošināšanas sistēmai. Tādā gadījumā iedzīvotājam jāveic apdrošināšanas iemaksa par 2020. gadu (258 eiro) un iepriekšējiem diviem gadiem (154,80 eiro par 2019. gadu un 51,60 eiro par 2018. gadu). Kopā – 464,40 eiro.

Kā veikt apdrošināšanas iemaksas

Apdrošināšanas iemaksas var veikt:

• ar pārskaitījumu internetbankā;
• ar pārskaitījumu klātienē jebkuras bankas filiālē vai pasta nodaļā;
• norēķinoties ar bankas maksājuma karti klātienē kādā no Nacionālā veselības dienesta teritoriālajām nodaļām.

Iedzīvotāju ērtībai maksājumu varēs veikt uzreiz pēc autentificēšanās E-veselības portālā, izmantojot savas internetbankas pieeju, e-parakstu vai eID. Autentificējoties E-veselības portālā, iedzīvotājs uzreiz redzēs, kādā apmērā jāveic apdrošināšanas iemaksa, lai saņemtu pakalpojumu pilno "grozu".  

Papildu informācija jautājumu gadījumā pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapas sadaļā Valsts veselības apdrošināšana vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00).

1 Aprēķins ir veikts, ņemot vērā minimālo mēneša algu 2018. gadā.