Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām – šādu uzdevumu Ministru kabinetam noteic grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas stājas spēkā 28. novembrī.
Līdz šim likums noteica, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, ir izplatīšanai nederīga. Tas attiecās gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu “Izlietot līdz…” (pārtikai, kas ātri bojājas), gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz…”. Pieņemtie grozījumi likumā valdībai līdz 2019. gada 30. jūnijam deleģē uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi “Ieteicams līdz...”, atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām.
Valdības noteiktajiem gadījumiem, kad pārtikas izplatīšana atļauta pēc minimālā derīguma termiņa beigām, jāstājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā bija jāievieš arī saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) noteiktajām pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm. Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu. Tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, bija nepieciešams noteikt, ka konkrētā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītās produktu grupas ir atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Iepriekš Zemkopības ministrija LV portālam skaidroja, ka produkti, kurus varētu atļaut ziedot labdarībai, varētu būt, piemēram, makaroni, putraimi, dārzeņu un zivju konservi. Organizācijām, kas varēs saņemt pārtikas ziedojumus, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Lai izveidotu to pārtikas produktu sarakstu, kuru izplatīšana būs atļauta pēc minimālā derīguma termiņa beigām, Zemkopības ministrijā sanāks darba grupa, kurā būs iesaistīti arī uztura speciālisti, ārsti.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Toties šīs pārtikas ražošanai katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē.
Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi, norādīts likumprojekta anotācijā. Pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir gatavi ziedot savus pārpalikumus pārtikas bankām un labdarības organizācijām, bet tikai neliela daļa no kopējiem uzturā derīgajiem pārtikas pārpalikumiem tiek atdota ziedošanai.
