Latgalē taps jauna speciālā ekonomiskā zona

Saeimai, pieņemot "Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu", tā mērķis ir veicināt reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai. Līdz 5% no Latgales reģiona teritorijām varēs piešķirt SEZ statusu, kas paredz nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem – iespēju pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%).

Likums nosaka SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Savukārt valdībai jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu 5% no Latgales reģiona teritorijas. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, atbilstoši kurai Latgales SEZ pārvalde noteiks konkrētas robežas, vadoties pēc komersantu pieprasījuma. Plānots, ka valdība to izdarīs līdz šī gada beigām.

Likumā noteikts termiņš, ka Latgales SEZ darbosies līdz 2035. gada 31. decembrim.

100 miljoni Latgalē

Likums tapa, pamatojoties uz Latgales rīcības plānu 2015. – 2017. gadam, kurš noteica divus pamatuzdevumus – atbalsts uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei un speciāla Latgales ekonomiskās zonas izveide. Paredzēts, ka Latgales reģionam infrastruktūras izveidei tiks piešķirti vairāk nekā 100 miljoni eiro Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu – 52 miljoni eiro kā daļa no Rīcības plānā Latgales Reģiona izaugsmei 2015. – 2017. gadā paredzētā un 56 miljoni eiro kā daļa no kopējā atbalsta nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem Eiropas Savienības fondos 2014. – 2020. gadam.

"Ja salīdzina Latgali ar Rīgu, tad mums ir trešās lielākās ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienībā."

"Ja kopējais uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras programmas apjoms pašvaldībām ir nedaudz vairāk nekā 300 miljoni, tad, rēķinot gan Latgales programmas finansējumu, gan Latgales nacionālās un reģionālās nozīmes centriem pieejamo, redzam, ka Latgale saņems trešdaļu – tie ir lieli līdzekļi un laba iespēja pašvaldībām," saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Atbalstu Latgalei departamenta direktors uzskata par nozīmīgu, jo Latgale pēdējos 10 gados ir zaudējusi gandrīz 100 000 cilvēku, kas pēc lieluma līdzinās otrajai lielākajai Latvijas pilsētai Daugavpilij.

"Latgale ir otrais lielākais reģions pēc iedzīvotāju skaita Latvijā. Ja salīdzina Latgali ar Rīgu, tad mums ir trešās lielākās ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienībā. Piemēram, Somija – Helsinki un reģions, kas ir aiz polārā loka, saražo līdzvērtīgu produkcijas apjomu. Piemēram, Polijas pierobeža pie Baltkrievijas un pie Vācijas robežas – algu un produkcijas ražošanas apjomi nav tik krasi atšķirīgi. Kāpēc tā nav Latgalē? Latgalei līdz šim ir pietrūkusi veiksmīga ekonomiskā programma. No stratēģiskā viedokļa ir jāattīsta reģioni, izaugsmei ir jādod paātrinājums," skaidro R. Bremšmits.

Vadījās no Rēzeknes SEZ pieredzes

Vaicāts, kāpēc Latgales SEZ noteikti tikai 5% no teritorijas, VARAM pārstāvis skaidro, ka, rakstot jauno likumprojektu, VARAM vadījies pēc Rēzeknes SEZ darbības rezultātiem – proporcionāli tajā sasniegtajiem rezultātiem plānots arī Latgales SEZ apjoms. Šobrīd Rēzeknes SEZ 1155 hektāru (ha) plašajā teritorijā strādā 18 uzņēmumi, kuros ir nodarbināti 811 darbinieki. Jaunā SEZ teritorija būs 70 000 ha platībā. Atlaižu modelis ir līdzīgs kā Rēzeknes SEZ. Vienlaikus atšķirībā no Rēzeknes SEZ tā neatradīsies vienuviet.

"Latgales SEZ ilgtermiņa mērķis ir ambiciozs – vēlamies radīt apstākļus, lai Latgalē uz pusi samazinātu bezdarbu, kas aprīlī bija 18% (Latvijā vidēji – 8,8%). Mūsu iecere ir līdz 2035. gada 31. decembrim radīt 10 000 darbavietu," saka VARAM pārstāvis. "Īstermiņa mērķis ir trīs – piecos gados izveidot 200 jaunu darbavietu un radīt tik efektīvu Latgales SEZ pārvaldi, lai darbavietu skaits ar nodokļu maksājumiem atpelnītu gan sniegtās nodokļu atlaides, gan SEZ izmaksas."

Polijas modelis

Tas ir Polijas modelis, un SEZ statusa piešķiršana dažādās vietās rada elastīgu pieeju uzņēmējdarbībai, saka gan R. Bremšmits, gan Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītāja, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, kura atzīst, ka Latgales SEZ ir pašu lolota un rosināta ideja. "Nesakām, ka tā būs brīnumnūjiņa Latgalei, bet gan instruments attīstības ilgtspējai. Darbavietas Latgalē ir pats svarīgākais, lai cilvēki nebrauktu prom. Tas ir vislielākais izaicinājums. Priekšplānā ir investors, kas pats izvēlēsies teritoriju, kurā attīstīt uzņēmējdarbību. Pašvaldība, līdzīgi kā tas ir industriālajās zonās, gādās par vajadzīgo infrastruktūru."

Likumā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošas pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritorijas platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. Balstoties uz Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu, VARAM izskatīšanai valdībā līdz šī gada beigām virzīs Ministru kabineta noteikumu projektu, ar kuru tiks apstiprināta Latgales SEZ teritoriju platība. A. Gendele stāsta, ka pašvaldībām Latgales SEZ ietvaros tiks iedalītas speciālas kvotas uz viņu īpašumā esošajām zemes vienībām.

Svarīgākais ir platību apjomu sadalīšana starp pašvaldībām un konkrētu robežu noteikšanas kārtība, skaidro R. Bremšmits.

Lielākās SEZ teritorijas atradīsies lielākajās pašvaldībās, kas ir attīstības centri – Daugavpils, Līvāni, Ludza, Balvi, Līvāni, Preiļi, Krāslava. Daugavpilī, piemēram, SEZ teritorija ir noteikta 100 ha.

Nevienojās ar Rēzekni

"Latgalē esam 21 pašvaldība. Kāpēc neapvienojāmies visi zem viena SEZ? Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs nobalsoja pret un neļāva aiztikt savu likumu," saka A. Gendele. Arī R. Bremšmits atzīst, ka netika panākta vienošanās ar visām Latgales pašvaldībām par kopīga viena SEZ izveidi. "LV portāls" diemžēl nesaņēma atbildi no A. Bartaševiča, kāpēc viņš bija pret kopīgas Latgales SEZ izveidi.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padome izveidos un apstiprinās SEZ pārvaldi, kas sākumā būs kā atsevišķa struktūrvienība plānošanas reģionā, lai vēlāk, iespējams, izaugtu par atsevišķu iestādi. Tas ir atkarīgs, cik daudz resursu pašvaldības gatavas veltīt, bet valsts pārvaldes uzturēšanā ar budžetu nepiedalās, piezīmē R. Bremšmits Latgales SEZ pārvaldes administrācijas gada izmaksas lēš ap 140 000 eiro.

"Katra pašvaldība vidēji varētu maksāt 2000 eiro gadā," ir sarēķinājusi A. Gendele.

Nodokļu atvieglojumi

Patlaban nodokļu atvieglojumus izmanto gan uzņēmumi, kuri nodarbojas ar komercdarbību Rēzeknes un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, gan arī Rīgas un Ventspils brīvostā. Uz šīm zonām attiecas likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". Šis likums attieksies arī uz uzņēmumiem, kas darbosies Latgales SEZ. Patlaban Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam gatavo šī likuma grozījumus.

R. Bremšmits klāsta, ka interese no komersantiem par Latgales SEZ ir liela. "Tas, kādas teritorijas un kādā stāvoklī uzņēmējiem tiks piedāvātas, ir atkarīgs no katras pašvaldības – kādas būs telpas, teritorijas, cik sagatavotas, vai uzņēmums nāks tikai kā nomnieks."

"Latgales SEZ ilgtermiņa mērķis ir ambiciozs – vēlamies radīt apstākļus, lai Latgalē uz pusi samazinātu bezdarbu, kas aprīlī bija 18% (Latvijā vidēji – 8.8%)."

Latgales SEZ no nodokļu atlaižu viedokļa nevar atbalstīt primāro lauksaimniecību, kā arī melnā tērauda ražošanu, ogļrūpniecību, kuģu būvi. Šīs nozares ir izslēgtas no SEZ nodokļu atbalsta visā Eiropas Savienībā.

"Ražošanas uzņēmumi vai pakalpojumu sniedzēji kā IT uzņēmumi vai zvanu centri – visas iespējas šos uzņēmumus atbalstīt," uzsver VARAM pārstāvis.

Iespējams, no pašvaldību budžeta varētu izveidot Latgales SEZ komercdarbības atbalsta fondu, lai piešķirtu dažādus grantus iekārtām.

Rēzeknē uzlabos infrastruktūru

SEZ Rēzeknē un Liepājā darbojas Latvijā kopš 1997. gada. Rēzeknes SEZ (RSEZ) pārvaldniece Sandra Ežmale skaidro, ka SEZ izveide ir veicinājusi uzņēmējdarbības attīstību Rēzeknes pilsētā un novadā. Tā, piemēram, gandrīz 80% no ārvalstu tiešās investīcijas Rēzeknes pilsētā ir ieguldītas RSEZ komercsabiedrībās. Nodarbināto skaits RSEZ komercsabiedrībās 2015. gadā ir 811, kas ir par 39 strādājošajiem vairāk nekā 2014. gadā, bet kopš 2009. gada pieaudzis par 20%. Pēc Rēzeknes SEZ publicētajiem datiem, 14,6 miljoni eiro ir ieguldītās nefinanšu investīcijas.

RSEZ komercsabiedrību skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis divreiz un 2015. gadā sasniedzis – 18. Turklāt tādi uzņēmumi kā "Verems", "NewFuels", "Leax Rēzekne" ir starp lielākajiem uzņēmumiem Rēzeknē un Rēzeknes novadā un vadošajiem Latgales reģionā.

Šogad RSEZ prioritāte ir sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un Rēzeknes novada pašvaldību uzlabot publiskās infrastruktūras kvalitāti industriālajās teritorijās.

"Esošais Rēzeknes SEZ regulējums attiecībā uz teritoriju noteikšanu vai citiem jautājumiem ir saprotamāks un garantē lielāku stabilitāti potenciālajiem investoriem. Tas nodrošina arī ātrāku iespēju potenciālajam investoram uzsākt investīciju projekta īstenošanu. Turklāt Rēzeknes SEZ teritorijā ir iekļautas visas teritorijas Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes novadā, kurās atbilstoši pašvaldību teritorijas plānojumiem ir atļauta rūpnieciskā apbūve, tātad arī iespēja veikt investīcijas potenciālajiem investoriem."

Liepājas SEZ

Pēc Liepājas SEZ publicētajiem datiem, Liepājas SEZ aizņem 3739 ha platību, SEZ statusā 2014. gadā darbojās 37 kapitālsabiedrības, kurās nodarbināti 2052 darbinieki. 17,05 miljoni eiro ir ieguldītas nefinanšu investīcijas.

Liepājas SEZ Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš atzīst, ka SEZ darbībā daudz palīdz ostas tuvums, kas ir viens no faktoriem, lai uzņēmumi izvēlētos strādāt tieši Liepājā. Taču nodokļu atvieglojumi, komersantam esot SEZ statusā, daudz skaistāk izskatoties uz papīra, nekā tie darbojas reālajā dzīvē – ar nodokļu atvieglojumu palīdzību ir grūti saņemt atpakaļ pietiekami nozīmīgas investētās summas, tam būtu vajadzīgs nesamērīgi ilgs laiks.

Tā kā šajā Kurzemes pilsētā pēdējos desmit gados attīstījusies metālapstrāde, tad būtiska problēma esot arī kvalificēta darbaspēka trūkums.