Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā dokumentu atzīšana nav obligāta, tomēr to var pieprasīt potenciālā studiju vieta vai darba devējs.
FOTO: SXC
Pasaule šobrīd ir ļoti mobila, un nevienam nav noslēpums, ka arvien vairāk latviešu izglītību iegūst citās valstīs. Iemesli tam var būt dažādi – pārcelšanās un dzīve ārzemēs, labākas izglītības meklējumi. Tāpēc var rasties nepieciešamība iegūto izglītības dokumentu vai kvalifikāciju atzīt, vai nu atgriežoties mājās pēc studijām ārzemēs, vai dodoties uz citu valsti un uzsākot mācības tur.
Latvijā ārvalstīs iegūtu dokumentu atzīšana nav obligāta, tomēr to var pieprasīt potenciālā studiju vieta vai darba devējs. Savukārt profesionālo kvalifikāciju atzīšana ir obligāta, ja plānots strādāt reglamentētā profesijā.
Latvijā ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu vai kvalifikāciju atzīšanu veic Akadēmiskais informācijas centrs (AIC). AIC veidotajā "Diplomatzīšanas rokasgrāmatā" norādīts, ka ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšana var būt nepieciešama, lai:
Iesniegumu statistika rāda, ka visvairāk tie tiek saņemti no iedzīvotājiem, kas vēlējušies atzīt dokumentus, kas iegūti Indijā, Lielbritānijā, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Pakistānā, Šrilankā, Bangladešā, Uzbekistānā, Ukrainā un Norvēģijā.
Kad jāveic izglītības dokumenta akadēmiskā atzīšana?
Akadēmiskā atzīšana ir nepieciešama, ja plānots mācīties vai studēt kādā no Latvijas vispārējās vai augstākās izglītības iestādēm vai arī, lai strādātu nereglamentētā profesijā. AIC uzsver, ka nereglamentētās profesijās ļoti svarīgi ir paša darba devēja prasības konkrētajam amatam, tāpēc var būt arī situācijas, kad darba devēju neinteresē izglītības dokumenta statuss un atzīšana nav nepieciešama, tomēr var būt arī gluži pretēji.
Izglītības likuma 11.1pants nosaka, ka ārvalstīs izsniegto izglītības vai akadēmisko grādu apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic, pamatojoties uz iesniegumu. Pieprasījumu tam var iesniegt:
No 2015.gada jūlija akadēmiskā izglītības dokumenta atzīšana būs par maksu
Iepriekš ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta atzīšana bija bezmaksas pakalpojums. Izglītības likuma grozījumu pārejas noteikumi, kas stājās spēkā 1.janvārī paredz, ka no 2015.gada 1.jūlija spēkā būs Ministru kabineta izstrādāts cenrādis šim maksas pakalpojumam. Līdz ar to no 1.jūlija akadēmiskā atzīšana būs par maksu.
Akadēmiskās informācijas centra direktore Baiba Ramiņa skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz lielo iesniegumu skaitu – katru gadu tas pieaug par 30%, bet valstij nepietiek resursu, lai reaģētu uz šīm pārmaiņām. Salīdzinājumam, 2010.gadā AIC saņēma 1590 iesniegumus, bet pagājušā gadā saņemti jau 4770 iesniegumi. Turklāt katrs iesniegums tiek pārbaudīts individuāli, lai pārliecinātos, ka tas nav viltojums, līdz ar to process ir laikietilpīgs (dokumentu izskatīšana un atzīšana norisinās līdz četriem mēnešiem).
Jāpiebilst, ka profesionālā atzīšana jau šobrīd ir maksas pakalpojums un samaksa par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir 56,90 eiro +PVN.
Kādi dokumenti nepieciešami, lai pieteiktos akadēmiskai atzīšanai?
Izglītības dokumentu īpašniekam Akadēmiskajā informācijas centrā ir jāiesniedz visi dokumenti, kas apliecina ārvalstīs piešķirto izglītību. Parasti tas ir izglītības dokuments un tā pielikums (atzīmju izraksts).
AIC norāda, ka izglītības dokumentā jābūt šādai informācijai:
Šī informācija var būt norādīta vairākos dokumentos, tāpēc ir jāiesniedz pilns dokumentu komplekts. Katrā valstī dažādiem dokumentiem var būt cita nozīme. Tas, kas Latvijā būs svarīgs dokuments, citur var būt simbolisks, un otrādi, līdz ar to tas tiek ņemts vērā, veicot dokumentu ekspertīzi.
Lai varētu novērtēt kvalifikāciju, AIC var prasīt iesniegt arī iepriekšēju izglītību apliecinošus dokumentus. Tos pārbaudīs, lai saprastu, vai iepriekšējā izglītības pakāpe iegūta valsts atzītā iestādē un cik gadu pakāpes īpašnieks ir mācījies, lai sasniegtu attiecīgu izglītības līmeni.
"Katru gadu iesniegumu skaits pieaug par 30%, bet valstij nepietiek resursu, lai reaģētu uz šīm pārmaiņām."
Tomēr jānorāda ir tikai izglītība, kas ir vienu pakāpi zemāka nekā tā, kuru prasa atzīt; pašu dokumentu lūgs uzrādīt, ja būs aizdomas, ka informācija ir nepatiesa.
B.Ramiņa informē, ka AIC pastāvīgi saskaras ar diplomu viltojumiem – bieži vien tie ir pirkti diplomi no Nigērijas, Kamerūnas, Indijas un Krievijas.
Iesniegtajiem dokumentiem jābūt arī legalizētiem atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumam. Turklāt jālegalizē ir arī dokumenta oriģināls. AIC norāda: izglītības dokumentu legalizācija ir gana sarežģīts un birokrātisks process, tāpēc centrs parasti neprasa legalizēt dokumentus no tām valstīm, kas ir ENIC/NARIC tīklā, jo šo dokumentu autentiskumu iespējams pārbaudīt arī ar citām metodēm.
Papildus centrs var prasīt arī izglītības dokumenta tulkojumus. AIC vadītāja piebilst, ka tas, vai nepieciešams tulkojums, tiek stingri izvērtēts, turklāt oriģināls ir jāiesniedz jebkurā gadījumā, lai izvairītos no tulkošanas neprecizitātēm.
Ko nosaka akadēmiskās ekspertīzes rezultātā?
Izglītības likums paredz, ka iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:
Pēc dokumentu ekspertīzes AIC izsniedz izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds.
Šī izziņa nepieciešama, lai saņemtu atzinumu par akadēmisko pielīdzināšanu.
AIC norāda: ja atzīšanai tiek iesniegts ārvalstīs izsniegts izglītības dokuments, tad lēmumu par atzīšanu pieņem:
Kā pieteikties profesionālai atzīšanai?
Ja plānots strādāt profesijā, kas ir reglamentēta Latvijā, tad nepieciešama profesionālā atzīšana. Šī procedūra ir jāiziet visiem, kas plāno strādāt reglamentētā profesijā un kvalifikācija iegūta ārvalstīs.
Reglamentēta profesija ir tāda, kur nepieciešama noteiktā kārtībā iegūta izglītība, profesionālās kvalitātes atzīšana, un darbošanos tajās reglamentē kāds normatīvais akts, piemēram, arhitektūrā un būvniecībā, medicīnā. Ar pilnu reglamentēto profesiju sarakstu var iepazīties AIC datubāzē.
AIC norāda: ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana reglamentētajās profesijās ietver ne tikai izglītības dokumentu atzīšanu, bet arī citu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un darba pieredzes atzīšanu. Šo atzīšanu regulē likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".
Lai pieteiktos Akadēmiskajā informācijas centrā, jāiesniedz:
Visiem dokumentiem ir jābūt tulkojumam. Dokumentiem, kas izdoti ārpus Eiropas Savienības (izņemot Baltkrievija, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Ukraina, Uzbekistāna), jābūt legalizētiem Latvijā.
AIC norāda, ka lēmums jāpieņem 3 mēnešu laikā (Eiropas Savienības valstu ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, arhitektiem) vai 4 mēnešu laikā visiem pārējiem kopš visu dokumentu iesniegšanas informācijas centrā.
Atzīšanu veic saskaņā ar konvenciju
1999.gadā Latvija ratificēja Eiropas Padomes un UNESCO Eiropas reģiona konvenciju par tādu kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību jeb Lisabonas diplomatzīšanas konvenciju.
Konvencijā cita starpā norādīts, ka ir pilnībā jāciena dažādās izglītības sistēmas, kas valda Eiropas reģionā, jo tās atspoguļo kultūras, sociālo u.c. dažādību. Tomēr, lai varētu pareizi novērtēt valstī piešķirto izglītību un kvalifikācijas, ņemot vērā sistēmu dažādību, ir nepieciešama izsmeļoša informācija no attiecīgās valsts.
Lisabonas diplomatzīšanas konvencija valstīm uzliek par pienākumu sniegt citām valstīm visu nepieciešamo informāciju par savu izglītības sistēmu, kvalifikāciju ietvarstruktūru, izglītības iestādēm, to statusu, kā arī izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmām. Lai procesu atvieglotu, tika izveidoti speciāli atzīšanas centri - ENIC/NARIC, kuru uzdevumi dažādās valstīs atšķiras. Latvijā tāds ir Akadēmiskās informācijas centrs.
