Izveidotais e-pakalpojums "Kultūras objektu apraksta veidošana" paredzēts kultūras objektu īpašniekiem un turētājiem brīvprātīgai un bezmaksas lietošanai. Pakalpojums pamatā ir radīts privāto kolekcionāru un organizāciju vajadzībām bez attiecīgās specializācijas kultūras jomā.
Pakalpojuma galvenais mērķis ir veicināt kustamo kultūras objektu īpašnieku un turētāju iespējas izveidot un saglabāt objektu aprakstus un fotoattēlus, lai tos varētu iesniegt tiesību aizsardzības iestādēm objektu zuduma gadījumā.
E-pakalpojums ir izstrādāts pirms diviem gadiem Eiropas Savienības Komisijas finanšu programmas "Noziedzības prevencija un apkarošana" līdzfinansēta projekta ietvaros. Tā izstrādāšanā piedalījušies nacionālo tiesību aizsardzības un kultūras nozares iestāžu pārstāvji.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeMIC) sniegtā informācija liecina, ka no e-pakalpojuma "Kultūras objektu apraksta veidošana" ieviešanas brīža tas ir lejuplādēts 139 reizes, no tām 130 reizes lejuplādēts Latvijā.
Aprakstā iekļautā informācija zināma tikai īpašniekam
Aprakstu veidošanu veic pats kultūras objekta īpašnieks, un tajos iekļautā informācija ir pieejama tikai viņam. Bez objekta īpašnieka atļaujas informācija nav pieejama nedz valsts iestādēm, nedz trešajām personām šī e-pakalpojuma izmantošanas gaitā vai rezultātā. Kultūras objekta izveidotais apraksts glabājas uz paša īpašnieka izvēlēta datu nesēja – zibatmiņā, CD, ārējā cietā diskā vai citā veidā. Izveidoto aprakstu vēlams saglabāt vismaz divos dažādos datu nesējos.
Pakalpojuma lietotājiem tiek piedāvātas trīs versijas – tiešsaistes un divu veidu bezsaistes versijas. Izmantojot tiešsaistes versiju, apraksts tiek izveidots interneta vidē un pēc tam saglabāts tikai paša lietotāja norādītajā datu nesējā, piemēram, datora atmiņā, zibatmiņā.
Izmantojot bezsaistes versiju, kurai nepieciešams sākotnējais interneta pieslēgums, programmatūra tiek instalēta datorā un apraksta veidošana notiek atbilstoši personīgajai laika plānošanai. Lai to darītu, interneta pieslēgums nav nepieciešams.
Trešā versija paredz, ka lejuplādētu failu var iekopēt jebkurā datu nesējā, instalēt vajadzīgajā datorā un veidot objekta aprakstu.
Aprakstā iekļaujamā informācija
Objekta nozagšanas gadījumā kultūras objekta apraksts ir ļoti nozīmīgs. Tas sniegs tiesībsargājošajām iestādēm nepieciešamo informāciju objekta identificēšanai. IeMIC pārstāvji norāda, ka ir būtiski savlaicīgi izveidot objektu aprakstus. Konstatējot kāda no mākslas priekšmetiem vai citādi par kultūras objektu atzīstamām lietām pazušanu, ļoti iespējams, ka īpašnieks var atrasties stresa stāvoklī. Tādējādi, informējot tiesībsargājošās iestādes, sniegtā informācija par nozagto priekšmetu var būt neprecīza un nepilnīga.
Lai nozagto priekšmetu būtu vieglāk atrast, tā apraksts jāveido pēc iespējas precīzāks un izsmeļošāks. Aprakstā ir būtiski norādīt lietas precīzus izmērus, specifikācijas un individuālās iezīmes un pievienot kvalitatīvu fotoattēlu. Šāda veida objekti lielākoties ir unikāli un vienā eksemplārā, tāpēc to nozušanas gadījumos fotoattēls ir ļoti svarīgs. Tas ļauj pazudušo objektu identificēt un atšķirt no līdzīgiem.
"E-pakalpojums „Kultūras objektu apraksta veidošana” no ieviešanas brīža ir lejuplādēts 139 reizes."
Pakalpojuma izstrādātāji lietotāju ērtībām ir izveidojuši elektronisko administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatu. Pieejamas arī instrukcijas dažāda veida objektu, piemēram, tekstīliju, mēbeļu, trauku, aprakstu veidošanai. Instrukcijas ir izsmeļošas un detalizētas. Tās ļauj arī cilvēkiem bez īpašām zināšanām par kultūras objektiem izveidot pilnīgu aprakstu. Pakalpojuma izstrādātāji izveidojuši arī instrukciju objektu fotografēšanai. Visas instrukcijas elektroniskā formātā pieejamas e-pakalpojuma "Kultūras objektu apraksta veidošana" sadaļā "Faili".
Svarīgi atcerēties, ka, veidojot objekta aprakstu, tajā nav jāiekļauj objekta īpašnieka personas dati, aprakstāmā objekta vērtība un atrašanās vieta. To der ievērot drošības dēļ, jo datu nesējs ar kultūras objekta aprakstu var nokļūt arī pie potenciālā zagļa.
Ja kultūras objekts nozagts
Konstatējot kultūras objekta pazušanu, ir jāvēršas Valsts policijā un tad jo īpaši lieti noder izveidotais apraksts un fotoattēls, kas, izsludinot meklēšanu, ļaus daudz precīzāk raksturot pazudušo vērtību un palīdzēs tiesību aizsardzības iestādei to meklēt.
Par Latvijā meklēšanā izsludinātiem kultūras objektiem informācija tiek ievietota bezmaksas e-pakalpojumā "Kultūras objekta statusa noteikšana". Arī šo e-pakalpojumu Iekšlietu ministrija ir izveidojusi Eiropas Savienības Komisijas finanšu programmas "Noziedzības prevencija un apkarošana" ietvaros. Pakalpojums izveidots ar mērķi veicināt meklējamo kultūras objektu identifikāciju, apgrūtināt to nelegālo tirdzniecību un pārvadāšanu, kā arī veicināt kultūras objektu īpašnieku un turētāju iespējas atpazīt un atgūt savus zagtos vai zudušos kultūras objektus.
"Meklēšanā ir reģistrēti 3952 kultūras objekti."
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā norāda, ka Latvijā pavisam šogad meklēšanā izsludināti ir 139 objekti. Šī gada septembra beigās meklēšanā ir reģistrēti 3952 kultūras objekti. No tiem šogad ir reģistrēti trīs atrasti objekti. Zagļu uzmanību visvairāk piesaista gleznas, rotaslietas, kulta priekšmeti, tajā skaitā ikonas, arī medaļas, ordeņi un naudaszīmes. Tie ir priekšmeti, kurus vieglāk nozagt un arī transportēt.
Gadījumos kad tiek pamanīts e-pakalpojumā "Kultūras objekta statusa noteikšana" iekļautais objekts, nepieciešams sazināties ar Valsts policiju, kas skaidros situāciju un nepieciešamības gadījumā veiks tālākās darbības.
Par kultūras objektiem jārūpējas
Vērtīgu kultūras objektu turētājiem ir jāparūpējas par to atrašanās vietas drošību un jāievēro atbilstoši glabāšanas apstākļi. IeMIC darbinieki norāda, ka nereti nozagto objektu īpašnieki nav veikuši drošības pasākumus objektu uzglabāšanā, piemēram, nav ierīkojuši signalizāciju, videonovērošanu. Īpaši apdraudēti ir objekti, kas atrodas lauku nomaļās vietās, piemēram, baznīcās un lūgšanu namos esošie sakrālie priekšmeti. Šādās vietās cilvēki iegriežas reti, un nereti ir situācijas, kad objekta pazušana tiek konstatēta vairākas dienas pēc nozieguma izdarīšanas.
Kultūras objektu ( mākslas priekšmetu, vērtslietu u.c.) īpašniekiem ir svarīgi gādāt ne tikai par to drošību, bet arī nodrošināt atbilstošus glabāšanas apstākļus. Kultūras vērtībām ilglaicīgi atrodoties nepiemērotos apstākļos, var tikt nodarīti neatgriezeniski bojājumi. Turklāt restaurācijas darbi ir ļoti laikietilpīgi un arī dārgi. Restauratore Sarmīte Gaismiņa stāsta, ka visbiežāk pieļautās kļūdas kultūras objektu uzglabāšanā ir to novietošana saules staros un nepareiza kopšana, arī priekšmetu glabāšana mitrās un nevēdināmās telpās. S.Gaismiņa piezīmē, ka objektu īpašniekiem pašiem nevajadzētu arī censties bojātos priekšmetus labot. Tādā veidā var izdarīt bojājumus, kurus pat restaurators vairs nevar vērst par labu.
