Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iespēja miljonam Kaļiņingradas iedzīvotāju veidot noturīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras saiknes ar kaimiņiem lietuviešiem un poļiem palīdzēs attīstīties reģionālajai sadarbībai.
Ieceļošanas atļaujas izsniegs Polijas un Lietuvas varas iestādes, un nebūs nepieciešama laikietilpīgā un dārgā Šengenas vīzu iegūšana. Neierobežota pārvietošanās bez vīzas kaļiņingradiešiem tiks ļauta 30 km, bet īpašos gadījumos 50 km lielā zonā no robežas. Tātad, lai viņi tiktu līdz Varšavai vai Viļņai, Šengenas vīza tomēr būs nepieciešama.
Taču visa 15 000 km2 lielā Kaļiņingradas teritorija tiks atzīta par vienotu pierobežas zonu, uz kuru attieksies bezvīzu režīms attiecībā uz pierobežā dzīvojošajiem poļiem un lietuviešiem. Līdz šim šāda privilēģija bija tikai pašā pierobežā dzīvojošajiem.
„Šāda bezvīzu režīma ieviešana pierobežas teritorijā veicinās cilvēku personiskos kontaktus, kas savukārt palīdzēs attīstīties pārrobežu ekonomiskajai sadarbībai, neapdraudot valstu drošību,” uzskata Eiropas Komisijas (EK) iekšlietu un tieslietu komisāre Sesīlija Malmstrēma. Šādi secinājumi izdarīti arī EK ziņojumā par pierobežas zonu divpusējiem vīzu režīmiem, uzsverot, ka tie veicinājuši tirdzniecību, sociālos kontaktus un kultūru bagātināšanos, kā arī kaimiņvalstu reģionālo sadarbību. Tā kā robežu šķērsošana tiek atvieglota, samazinās krāpšanās gadījumi, līdz ar to pieaug arī drošība.
Pēc 2004. gadā notikušās ES paplašināšanās Kaļiņingrada bija palikusi kā vienīgais citas valsts anklāvs ES teritorijā. Kaļiņingrada, kuru Padomju Savienība 1945. gadā anektēja no Vācijas, padomju laikā bija slēgta militāra zona, un tur joprojām atrodas Krievijas flotes Baltijas atzars un vairākas militārās bāzes.
"Visa Kaļiņingradas teritorija tiks atzīta par vienotu pierobežas zonu, uz kuru attieksies bezvīzu režīms attiecībā uz pierobežā dzīvojošajiem poļiem un lietuviešiem."
Lai Eiropas Komisijas priekšlikums attiecībā uz Kaļiņingradu stātos spēkā, tas būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm.
Līdz šim pierobežā vīzu režīms ir atcelts starp Ungāriju un Ukrainu (2008.g.), Slovākiju un Ukrainu (2008.g.), Poliju un Ukrainu (2009.g.), Rumāniju un Moldovu (2010.g.).
Noslēgti līgumi arī starp Latviju un Baltkrieviju, Latviju un Krieviju, Poliju un Baltkrieviju, Lietuvu un Baltkrieviju, Norvēģiju (Šengenas zonas valsts) un Krieviju.
Patlaban norisinās sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Krieviju. Lai tas notiktu, ES un Krievijai jāizpilda noteikts nosacījumu kopums, un tiek prognozēts, ka bezvīzu režīms ar šo valsti varētu tikt ieviests pēc 10–15 gadiem.
