Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, veiktie labojumi noteic, ka projekta īstenošanai iespējams saņemt avansu.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Izmaiņas saistībā ar ES projektu finanšu atbalstu rosināja valdības izdotie un 2009. gada 29. decembrī spēkā stājušies noteikumi Nr. 1509 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai””.
„Šie grozījumi ieviesa divas pavisam jaunas un labas lietas atbalsta pretendentiem visos Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam (LAP) un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013. gadam (RP) pasākumos,” teic Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fonda atbalsta nodaļas vecākais referents Andis Kozlovs.
Iesniedz projektu un sāc īstenot!
Pirmā jaunā un labā lieta: izmaiņas virsnoteikumu Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai” 16.1. punktā, kas paredz, ka „atbalsta pretendents ir tiesīgs uzsākt projekta īstenošanu pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā (LAD), uzņemoties pilnu finanšu risku. Ja LAD pieņem lēmumu par projekta noraidīšanu, atbalsta pretendents sedz visus ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus”.
Tas nozīmē, ka pilnīgi visi atbalsta pretendenti pilnīgi visās atbalsta programmās, kas saistītas ar LAP un RP, var uzsākt projekta īstenošanu uzreiz pēc projekta pieteikuma iesniegšanas, negaidot projekta izskatīšanu un pozitīva lēmuma pieņemšanu.
"Pilnīgi visi atbalsta pretendenti visās atbalsta programmās, kas saistītas ar LAP un RP, var uzsākt projekta īstenošanu uzreiz pēc projekta pieteikuma iesniegšanas."
Līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim bija tā, ka projektu īstenošanu varēja uzsākt tikai tad, kad LAD pieņēma lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu. (Ja atminamies, vēl līdz 2009. gada 29. jūlijam projektu varēja sākt tikai pēc līguma ar LAD parakstīšanu, šo prasību atcēla MK noteikumi Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai”, kurus valdība apstiprināja 2009. gada 14. jūlijā.) Tātad – vairs nav nepieciešams gaidīt arī LAD lēmumu un projektu jau var sākt īstenot brīdī, kad projekta iesniegums ir iesniegts LAD.
Bet – ar vienu ļoti svarīgu niansi: ja projekta īstenotājs pats uzņemas pilnīgu atbildību par projekta finansējumu. „Tātad situācijā, ja LAD projektu noraida, tas atbalsta pretendentam ir jāīsteno tikai par saviem līdzekļiem,” skaidro A.Kozlovs.
Jau pašā sākumā iespējams avanss
Otra svarīgā un jaunā lieta: atbalsta pretendents (izņemot valsts budžeta iestādes, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības un biedrības vai nodibinājumus) var saņemt līdz 20 procentiem lielu avansu no projektam piešķirtā ES finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmēra projekta īstenošanai pēc LAD lēmuma par projekta iesnieguma akceptēšanas.
„Klasiskajā projekta īstenošanas secībā projekta īstenotājs naudu saņēma tikai pēc tam, kad projekts tika pilnībā pabeigts. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, veiktie labojumi noteic, ka projekta īstenošanai iespējams saņemt avansu,” teic A.Kozlovs.
"Atbalsta pretendents projekta īstenošanai var saņemt līdz 20 procentiem lielu avansu no projektam piešķirtā finansējuma apmēra."
Tam nepieciešams iesniegt LAD avansa pieprasījumu un arī neatsaucamu bankas garantiju, kas nodrošina, ka finanšu saistības tiks izpildītas par 110 procentiem no avansa summas. (Bankas neatsaucama garantija paredz negrozāmu bankas apņemšanos izmaksāt noteiktu naudas summu tādā gadījumā, ja puse, kurai banka devusi garantiju, nav izpildījusi līgumā paredzētos noteikumus.) Avansu LAD apņemas pārskaitīt trīs mēnešu laikā pēc avansa pieprasījuma saņemšanas.
Svarīgi: šis avansa maksājums būs jāatmaksā arī tādā gadījumā, ja kaut kādu apstākļu dēļ projekts tomēr netiks īstenots.
