Jaunumi par automašīnu ceļazīmēm, degvielas norakstīšanu un inventarizāciju

2010. gada 2. februārī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.107 “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju””, kas stājās spēkā 13. februārī.

Papildināts noteikumu par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 51. punkts. Turpmāk tas noteic, ka kapitālsabiedrības vadītājs, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis, inventarizāciju var veikt pats. Tādējādi šajos gadījumos komisija triju cilvēku sastāvā vairs nav jāveido.

Savukārt papildinātais noteikumu 41. punkts noteic, ka grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tajā skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo pasažieru automobiļu izmantošanu personiskajām vajadzībām un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo aktu prasības.

Tādējādi likumdevējs paredzējis, ka uzņēmuma vadītājs pats nosaka kārtību, kādā var norakstīt degvielu saimnieciskās darbības vajadzībām. Jāņem vērā, ka katrs izdevumu postenis ir jāpierāda, ka tas izmantots saimnieciskajā darbībā. Ministru kabineta noteikumi nevedina uz ceļazīmju atcelšanu. Tie tikai norāda, ka uzņēmums grāmatvedības politikā var izstrādāt savu kārtību vai veidlapas, kādā degvielu norakstīt.

Vienlaikus 2. februārī Ministru kabinetā ir pieņemti noteikumi Nr.106 “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, kas stājās spēkā 18. februārī.

Šie noteikumi papildināti ar 48.¹ punktu, kas nosaka: ”Ja no transportlīdzekļa izmantošanas personīgām vajadzībām ir gūts labums, par ko tiek veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām, transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi un iemaksas, un darba devēja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.”

"Ministru kabineta noteikumi nevedina uz ceļazīmju atcelšanu."

Tātad no tā izriet, ka ceļazīmes pilnīgi droši grāmatvedībā var nepildīt tikai tie uzņēmumi, kuri atzīst, ka auto izmantojuši personiskajām vajadzībām un samaksājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ir nepieciešams tikai ar iekšējo dokumentu katru mēnesi uzskaitīt nobrauktos kilometrus un ar rīkojumu noteikt degvielas patēriņa normu.

Ja minētie nodokļi tiks ieturēti, tad pilnīgi visus degvielas izdevumus iekļaus saimnieciskās darbības izdevumos, kaut arī ar automašīnu saimnieciskām vajadzībām braukts vienu dienu mēnesī, bet pārējās dienas auto izmantots, piemēram, atvaļinājuma laikā Eiropā.

Joprojām nav skaidrs, kas notiek ar personām, kuras nav darba ņēmēji, - vai par tām jāiesniedz tikai IIN paziņojums? Vai gadījumos, ja auto lieto draugs vai dzīvesbiedrs, šāds nodoklis nav jāmaksā vispār?

Ko darīt ar uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) amortizāciju? Ja degvielu atzīst saimnieciskās darbības izmaksās, tad nolietojumu atskaita pilnā apmērā arī tad, ja auto saimnieciski netiek izmantots?

Ko darīt ar PVN pašpatēriņu? Ja auto netiek izmantots apliekamiem darījumiem, tad būtu jāmaksā nodoklis no pašpatēriņa. Tomēr, ja UIN atzīst degvielas izdevumus par saimnieciskiem, ja samaksāts VSAOI un IIN, tad ko darīt ar PVN, ja grāmatvedībā ceļazīmes nav uzskaitītas? Ja PVN tomēr ir jāmaksā, tad bez ceļazīmēm neiztikt, jo citādi aprēķinus veikt nevar.