Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Komercsabiedrībai ir iespējas uz laiku līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai veikt saimniecisko darbību - ar nosacījumu, ka tiek izpildīts iesniegtajā plānā norādītais.
Grozījumi attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu un nodokļu parādiem
(spēkā ar 14.07.2009.) 1. Tiesiskās aizsardzības process Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 4. panta pirmo daļu tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā. Atbilstoši šā likuma 4. panta trešajai daļai tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.
Maksātnespējas likuma 33. panta trešajā daļā turpmāk ir paredzēts, ka nodokļu prasījumiem (nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana) termiņa pagarināšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors) – Valsts ieņēmumu dienests.
Šajā gadījumā komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu, kuram pievieno pēdējo gada pārskatu, revidenta ziņojumu, bilanci, peļņas/ zaudējumu aprēķinu, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai, dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.
Maksātnespējas likuma 36. pants nosaka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas, un tās ir šādas: 1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu; 2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu, izņemot šā likuma 40. panta trešajā daļā minēto gadījumu; 3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu; 4) aizliegums veikt komercsabiedrības likvidāciju; 5) līgumsoda pieauguma apturēšana; 6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme; 7) nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieauguma apturēšana; 8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana. 5., 6., 7., 8. punkti ir jauni, kas stājas spēkā ar 2009. gada 1. jūliju. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
Tādējādi komercsabiedrībai ir iespējas uz laiku līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai veikt saimniecisko darbību - ar nosacījumu, ka tiek izpildīts iesniegtajā plānā norādītais. Valsts ieņēmumu dienests nevērš piedziņu pret nodokļu parādu, bet tas jāmaksā saskaņā ar iesniegto plānu, kā arī jāmaksā tekošie nodokļu maksājumi. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā netiek aprēķinātas nodokļa kavējuma naudas par parādu, kas norādīts plānā. Kavējuma naudas aprēķināšana tiek apturēta, kā arī tiek apturēta parāda piedziņa pret konkrēto izveidojošos nodokļu parādu.
2. VID piekrišana tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai Pamatojoties uz 11.06.2009. pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, vienlaikus izdarīti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”.
Turpmāk likums „Par nodokļiem un nodevām” papildināts ar jaunu 24.1 pantu - kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai.
"Pamatojoties uz grozījumiem Maksātnespējas likumā, vienlaikus izdarīti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām"."
Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt VID rakstveida piekrišanu, VID lemj par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku.
Lēmumu VID pieņem 21 dienas laikā no nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas dienas.
Lai dotu savu piekrišanu, VID ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanu termiņos; termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību; samērīgumu; nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.
Šādu lēmumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem pieņem VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors. Ja tādas pašvaldības budžetā, kura ar Finanšu ministriju noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību (Rīga, Liepāja, Ventspils), ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas prasījuma apmērs ir 5000 vai vairāk latu, VID pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa attiecīgās pašvaldības viedokli. Attiecīgā pašvaldība viedokli sniedz septiņu dienu laikā.
3. Iesniedzamā informācija VID Likums papildināts ar jaunu 24.2 pantu, kas nosaka nodokļu maksātāja iesniedzamās informācijas nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai.
Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt VID rakstveida piekrišanu, nodokļu maksātājs triju dienu laikā no dienas, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, iesniedz VID iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:
1) komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; 2) apstākļi, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības; 3) visu komercsabiedrības aktīvu kopējā summa.
Iesniegumam nodokļu maksātājs pievieno: 1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši Maksātnespējas likumam;
2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā.
Atjaunota maksātspēja
(spēkā ar 14.07.2009.)
Likums papildināts ar 25.2 pantu, kas nosaka nodokļu prasījuma summas dzēšanu nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja.
Nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja, valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas dzēš VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors šādos gadījumos:
1) juridiskās personas maksātnespējas procesā, ja tiesas apstiprinātajā izlīgumā vai sanācijas plānā ir paredzēta nodokļu parādu, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas samazināšana un ar tiesas nolēmumu ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process un atjaunota maksātspēja;
"Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas dzēš attiecīgās pašvaldības."
2) tiesiskās aizsardzības procesā, ja tiesas apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir iekļauta nodokļu parādu, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas samazināšana, saņemot nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, un ir izbeigts tiesiskās aizsardzības process un atjaunota maksātspēja, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas dzēš attiecīgās pašvaldības.
Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa
(spēkā ar 14.07.2009.)
Likuma 26. panta sestās daļas 5. punkts izteikts jaunā redakcijā, kas nosaka, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavējuma nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas process, vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem.
Šā panta astotā daļa papildināta ar to, ka lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja ierosināta nodokļa maksātāja maksātnespējas lieta - līdz maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai maksātnespējas lietā. Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas.
Nokavējuma naudas aprēķināšana 29. panta ceturtās daļas 1. punkta “b” apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, kas turpmāk nosaka, ka nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu, - no dienas, kad tiesa pasludinājusi spriedumu attiecīgajā maksātnespējas procesa lietā.
29. panta ceturtā daļa papildināta ar jauniem 1. punkta “d” un “e” apakšpunktiem, turpmāk nosakot, ka nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
Savukārt 29. panta ceturtās daļas 2. punkta “b” un „c” apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota, ja nodokļu maksātāju maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Kā arī atjaunota gadījumos, kad nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir noraidīts. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika apturēta.
Grozījumi likuma 29. pantā par nokavējuma naudas aprēķināšanas pārtraukšanu un atjaunošanu komercsabiedrībām tiesiskās aizsardzības procesā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, t.i. ar 2009. gada 1. jūliju.
Dzīvesvietas deklarēšana Ar 2009. gada 1. jūliju stājas spēkā grozījumi, ka turpmāk jāmaksā valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju - trīs lati.
VID lēmumu pārsūdzēšana Likuma 37. pants izteikts jaunā redakcijā – būtiski mainīta lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Vairs nebūs jāgriežas ar iesniegumu pārsūdzēt VID lēmumu kā agrāk - vispirms pie reģionālās iestādes direktora un tad pie ģenerāldirektora. Turpmāk jāievēro šāda kārtība: nodokļu maksātājam, kurš saņēmis VID amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, arī pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, viena mēneša laikā pēc to saņemšanas ir tiesības apstrīdēt VID ģenerāldirektoram.
Grozījumi, ar kuriem nosaka turpmāk VID amatpersonu lēmumu vienpakāpes apstrīdēšanas kārtību (pie ģenerāldirektora), piemērojami ar brīdi, kad VID teritoriālās iestādes ir pabeigušas tām noteikto uzdevumu un lietu nodošanu VID ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām, bet ne vēlāk kā ar 2009. gada 1. novembri.
Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs: 1) prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā; 2) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu.
Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors var pieņemt šādu lēmumu: 1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu; 2) atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā; 3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.
VID izskata iesniegumu un pieņem lēmumu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Finanšu ministram ir tiesības pagarināt minētā iesnieguma izskatīšanas laiku par diviem mēnešiem.
Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt VID ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.
Nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, turpmāk var iesniegt sūdzību, ja izpildu darbības neatbilst likuma noteikumiem. Līdz šim nodokļu maksātājam piemēroja kārtību tāpat, kā iesniedzot audita lēmuma pārskatīšanu. Sūdzību var iesniegt VID ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. VID ģenerāldirektors sūdzību izskata viena mēneša laikā.
VID ģenerāldirektora lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšanai piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Sūdzības iesniegšana izpildes nodrošināšanas pasākumu piemērošanu un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neaptur.
Vienošanās līgums
(spēkā ar 01.07.2009.)
Turpmāk atbilstoši likuma 41. panta pirmajai daļai nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt VID ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu arī par kontroles rezultātā uzrēķinātajiem nodokļiem, kas paredzēti pašvaldību budžetos, – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, dabas resursu nodoklis, azartspēļu nodoklis.
