Iesniegumus pieņem četrās kārtās
Saskaņā ar šīs programmas nosacījumiem no valsts budžeta un ERAF līdzekļiem sedz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Vienam projektam maksimāli pieejamais līdzfinansējums ir 100 000 latu, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Savukārt otru pusi vajadzēs apmaksāt pašiem līdzfinansējuma saņēmējiem - dzīvokļu īpašniekiem, un šā finansējuma avots, visticamāk, būs bankas kredīts.
Uzreiz gan jāpiebilst, ka pēc nama renovācijas parasti tiek ietaupīta vairāk nekā puse no summas, kas līdz tam tika izdota par apkuri, un tādējādi iedzīvotāji šīs investīcijas pakāpeniski atgūs un vēl ievērojami ietaupīs nākotnē.
Iesniegtos projektus vērtē komisija, kuras sastāvā darbojas Ekonomikas ministrijas (EM) un valsts aģentūras „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” (BEMA) pārstāvji.
Pirmajai atlases kārtai BEMA projektu iesniegumus sāka pieņemt no šā gada 14. aprīļa, un tā ilga līdz 14. maijam. Vēl sekos trīs atlases kārtas: no 15. maija līdz 15. jūnijam, no 16. jūnija līdz 16. jūlijam un no 17. jūlija līdz 17. augustam. Kopumā namu siltināšanas projektiem tiks piešķirti vairāk nekā 16,6 miljoni latu.
Sarežģīta projektu pieteikšana
Pirmajai atlases kārtai, lai saņemtu līdzfinansējumu māju siltināšanai, kopumā saņemti 17 iesniegumi. Tas nozīmē, ka no pirmajai kārtai paredzētā līdzfinansējuma – 4 miljoniem latu - varēs apgūt aptuveni pusi. Atlikušie līdzekļi neies zudībā: tos iekļaus nākamajām atlases kārtām atvēlētajās summās.
Lai iedrošinātu dzīvokļu īpašniekus apgūt valsts un ES līdzfinansējumu, BEMA rīkoja virkni semināru dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Gulbenē un citviet. To laikā dzīvokļu īpašnieki, māju pārvaldnieki un apsaimniekotāji, kā arī pašvaldību pārstāvji, cita starpā kritizēja visai sarežģīto pieteikšanās procedūru līdzfinansējuma saņemšanai.
"Pirmajai atlases kārtai, lai saņemtu līdzfinansējumu māju siltināšanai, kopumā saņemti 17 iesniegumi. "
Šo problēmu uzsvēris arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš atzīst, ka noteikumi, kas izveidoti šīs programmas virzīšanai tautā, ir tik sarežģīti, ka iedzīvotāji tajā neiesaistās šā iemesla dēļ vien. Lai vienkāršotu pieteikšanos un radītu labvēlīgākus noteikumus, EM ir sagatavojusi virkni priekšlikumu. Tos 12. maija sēdē izskatīja Ministru kabinets (MK) un pieņēma lēmumu izdarīt 2009. gada 10. februāra noteikumos Nr. 138 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”” vairākus grozījumus.
Mazāk dokumentu
Minētie grozījumi paredz vienkāršotu projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu – vairs nevajadzēs aizpildīt veidlapas sadaļu par ietekmes uz vidi novērtējumu un sadaļu par projekta finansēšanas avotiem, jo šī informācija ir iegūstama no papildu iesniegtajiem dokumentiem.
Turpmāk, lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējam BEMA vairs nevajadzēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas nodokļu parādu neesamību.
Savukārt vairākiem dokumentiem BEMA varēs iesniegt kopijas, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolam, kā arī dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas aktam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai pilnvarotai personai.
Noteikumu grozījumi paredz, ka projekta ietvaros kā attiecināmās izmaksas tiks segts arī pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā kārtībā. Turpmāk tiks apmaksāta arī sertificēta tāmētāja pakalpojumi būvniecības izmaksu tāmes sagatavošanā.
Lai vienkāršotu un padarītu operatīvāku finanšu plūsmu, turpmāk paredzēts samazināt starpposma maksājuma termiņu: tagad to varēs saņemt reizi trijos mēnešos, ja projekta īstenošanas laiks pārsniedz sešus mēnešus.
Un vēl kāda laba ziņa dzīvokļu īpašniekiem - tie projektu iesniegumi, kas atlases kārtā noraidīti nepietiekamā finansējuma dēļ, tiks pārcelti vērtēšanai uz nākamo projektu atlases kārtu. Tas nozīmē, ka projekta iesniegums nebūs jāiesniedz atkārtoti.
Vienkāršots arī būvniecības process
Katrs, kam nācies saskarties ar būvniecību, zina, cik sarežģīta un ilga ir dokumentu kārtošana, lai īstenotu pat samērā vienkāršu renovācijas projektu. Šodien, kad būvniekiem aktuāla kļuvusi ar dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu saistītu pasūtījumu iegūšana, EM ir sagatavojusi virkni priekšlikumu šā procesa vienkāršošanai.
Vienkāršotā renovācijas kārtība būs attiecināma uz ēkas fasādes apdares renovāciju, jumta seguma un logu nomaiņu (nemainot to dalījumu), kā arī uz fasādes un jumta siltināšanu.
Tomēr bez dokumentu kārtošanas neiztikt. Būvvaldē vajadzēs iesniegt pasūtītāja un sertificēta speciālista parakstītu ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kas atspoguļo fasādes krāsu risinājumu (krāsu pase) un būvdarbu organizācijas shēmu, jo māju renovācijā parasti izmanto sastatnes; kaut kur ir jānovieto arī būvmateriāli un strādnieku vagoniņš. Būvdarbus varēs uzsākt, ja būvvalde desmit darba dienu laikā nav sniegusi rakstiski pamatotu atteikumu.
"Iesniegto projektu vērtēšanā nozīmīgākais kritērijs būs siltināšanas efektivitāte. "
Kad pasūtītājs sameklējis būvfirmu, papildus jau minētajam dokumentam būvvaldē vajadzēs iesniegt arī būvuzņēmēja (darba veicēja) civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju, jo renovācijas laikā var ciest trešā puse (piemēram, ar krāsu nejauši apšķaida kādu garāmgājēju). Ja objektam atbilstoši normatīviem ir nepieciešama būvuzraudzība, jāiesniedz arī līguma ar būvuzraugu kopija un būvuzrauga un būvdarbu atbildīgā vadītāja saistību raksti. Šīs prasības ir obligātas, ja būvniecību pilnībā vai daļēji veic par valsts un pašvaldības līdzekļiem. Tātad šie noteikumi būs jāievēro tiem, kas apgūs ERAF līdzfinansējumu 3.4.4.1. aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi". Procedūras ietvaros būvvalde pārbaudīs, vai darbi veikti atbilstoši ieceres dokumentos norādītajam apjomam un vai tie atbilst vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Taču šie noteikumi nav attiecināmi uz ēkām, kuras ieguvušas valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.
Pasūtītājs pēc būvdarbu beigām, pamatojoties uz vienkāršotās renovācijas dokumentāciju un apliecinājuma karti, Valsts zemes dienestā iesniedz iesniegumu par izmaiņām būves tehniskās inventarizācijas lietā. Kopumā, ejot šo saīsināto ceļu, tiek ietaupīti vairāki mēneši, kas lieti noderēs, organizējot konkrētus mājas renovācijas darbus.
Protams, daudziem var rasties jautājums - kas šeit ir tik vienkāršs? Tagad būvvaldē vairs nevajadzēs iesniegt būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, tātad aktualitāti ir zaudējis arī plānošanas un arhitektūras uzdevums, nav jāsaņem būvatļauja, tiek akceptēta vienkāršota projekta dokumentācija un, galvenais, ēka nav jānodod ekspluatācijā, kas daudziem ir bijis sava veida klupšanas akmens.
Atbilstoši MK noteikumiem nama renovācijas būvdarbi sākas ar mājas energoauditu, kas ir pamats būvprojektam. Šobrīd gan ir izskanējusi doma: lai veicinātu līdzekļu apguvi, vispār atteikties no energoauditiem un sērijveida mājas siltināt, izmantojot universālus projektus, jo vienādām ēkām parasti ir līdzīgas problēmas.
Iesniegto projektu vērtēšanā nozīmīgākais kritērijs būs siltināšanas efektivitāte. Atbilstoši noteikumiem priekšroka tiks dota tiem projektiem, kas par mazākiem līdzekļiem varēs sasniegt labākus energoefektivitātes rādītājus, kā arī mājām ar lielāku dzīvokļu skaitu, namiem, kas atrodas teritorijās ar zemāku teritorijas attīstības indeksu. Piemēram, ja vienādu vērtējumu saņems māja Rīgā un māja Madonā, tad priekšroka tiks dota mājoklim Vidzemē.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 138 attieksies jau uz pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu.
Papildu informāciju par programmu var iegūt Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā, zvanot pa tālruni 67041956 vai rakstot uz e-pasta adresi: Signe.Kajaka@bema.gov.lv, kā arī aģentūras interneta vietnē: http://esfondi.bema.gov.lv/aktivitates/akt_6.html .