Jauna likme
2008. gada 12. decembrī pieņemto likuma grozījumu 15. panta otrā daļa noteic, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 23% (iepriekš – 25%). Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 23% (iepriekš – 25%) apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. Nodokļa likme 23% ir piemērojama ienākumiem, kuri gūti, sākot ar 2009. gada 1. janvāri.
Citi aplikšanas nosacījumi
Savukārt 2008. gada 14. novembrī pieņemto likuma grozījumu vairākas normas nosaka atšķirīgās likmes (15%) piemērošanu, ja fiziskā persona veic saimniecisko darbību, paredz jaunu aplikšanas kārtību nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, reglamentē nodokļa atvieglojumu uzturlīdzekļu saņēmējam un citus gadījumus. (Turpmāk izklāsts par 14. novembrī pieņemtajiem grozījumiem.)
Individuālais darbs un zemnieku /zvejnieku saimniecībās
Šā likuma 2. panta 3. punkta izslēgums, grozījumi 3. panta trešās daļas 9. punktā, 8. panta otrajā daļā, trešās daļas 1., 2. un 9. punktā, 9. panta pirmās daļas 2. punktā, 11. panta 1.1 un desmitajā daļā, 11.1 panta trešajā daļā, 11.3 panta trešajā daļā, 17. panta desmitajā, vienpadsmitajā, 11.2 un 12.1 daļā, 18. pantā attiecībā uz termina „individuālais darbs” izslēgšanu un zemnieka un zvejnieka saimniecību turpmāko statusa maiņu un 19. panta astotās daļas izslēgums stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.
Šo grozījumu pamatojums ir grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kas noteic, ka ar 2010. gada 1. janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības Uzņēmumu reģistrā nereģistrēs. Šiem subjektiem jāpārveido savs esošais uzņēmums par komercsabiedrību vai īpašniekam jāpiesaka sevi kā individuālo komersantu. Individuālais darbs kopš 2008. gada 1. janvāra vairs netiek reģistrēts pašvaldībās, bet Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskā darbība.
Apliekamā ienākuma noteikšana
Likuma 3. pants ir papildināts ar jaunu 2.3 daļu, kas nosaka: šā panta 2.1 daļu var nepiemērot gadījumos, ja apliekamais ienākums, kurš tiek aplikts ar nodokli pēc 15% likmes (veicot saimniecisko darbību), taksācijas gada laikā nepārsniedz 600 latu. Likuma 3. panta 2.1 daļa paredz neapliekamā ienākuma, atvieglojumu un papildu atvieglojumu piemērošanu proporcionāli ienākumiem, ja maksātājs taksācijas gada laikā ir guvis ienākumus, kuri tiek aplikti ar nodokli pēc atšķirīgām likmēm (15% un 25% par 2008. gadu). Tātad šajā gadījumā, ja apliekamais ienākums nepārsniedz 600 latu, proporciju var nepiemērot. Šā likuma 3. panta 2.3 daļa piemērojama attiecībā uz ienākumu, kas gūts sākot ar 2008. gadu.
"Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā iekļaujami arī samaksātie procenti par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei."
Likuma 8. panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā un nosaka: šā panta otrā daļa, kas nosaka ienākumus, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, neattiecas uz ienākumiem, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Par taksācijas gada mēnesi, kurā persona ir nodarbināta uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata (darba līgums vai uzņēmumu līgums) gūtā ienākuma daļa šādā apmērā:
1) virsniekiem - Ministru kabineta noteikto 2,5 mēneša minimālo darba algu apmērā (2009. gadā – 450 latu);
2) pārējam personālam - Ministru kabineta noteikto 1,5 mēneša minimālo darba algu apmērā (2009. gadā – 270 latu).
Līdz ar to speciālais algas nodokļa režīms piemērojams visiem jūrniekiem, neskatoties uz to, ar kādas valsts karogu reģistrēts kuģis. Līdz šim speciālais algas nodokļa režīms bija attiecināms tikai uz personām, kuras tika nodarbinātas uz Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta kuģa.
Nekustamā īpašuma pārdošana
Grozījumi likuma 8. panta sestajā daļā turpmāk noteic, ka nekustamā īpašuma iegādes vērtībā iekļaujami arī samaksātie procenti par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei.
Arī grozījumi likuma 11.6 panta otrajā daļā paredz, ka, pārdodot saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina ne tikai par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu, bet arī par izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā, ja likums paredz šā ienākuma aplikšanu ar nodokli.
Likuma 9. panta pirmās daļas 19. punkts ir papildināts ar e) apakšpunktu, kurš noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti ienākumi no sava īpašuma atsavināšanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem.
No šīs normas izriet: ja nekustamais īpašums pieder mazāk nekā 12 mēnešus un tas tiek tālāk dāvināts, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo likuma norma nosaka šajā gadījumā maksāt nodokli no pārdošanas, nevis no atsavināšanas. Protams, jāņem vērā, ka minētā norma neattiecas uz gadījumiem, ja nekustamā īpašuma pārdošana ir uzskatāma par maksātāja saimniecisko darbību, nevis sava īpašuma pārdošanu.
Likuma normas, kas bija spēkā no 12.02.2007. līdz 31.12.2008. ir izslēgtas. Proti, no likuma 9. panta pirmās daļas ir izslēgts 19.1 punkts, kurš noteica: gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).
No likuma 9. panta ir izslēgta arī septītā daļa, kura noteica: ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), ienākums no šīs nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli, izņemot šā likuma 11.7 pantā noteiktos gadījumus.
Līdz ar to atcelts arī likuma pārejas noteikumu 37. punkts par īpašiem noteikumiem attiecībā uz ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas bija maksātāja īpašumā dienā, kad stājās spēkā grozījumi likumā, kas paredzēja 9. panta pirmās daļas 19. punkta c) apakšpunkta izslēgšanu (2007. gada 12. jūnijā).
Lauksaimniecība
Grozījumi likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 4000 latu gadā (iepriekš 3000 latu gadā). Šī norma attiecas uz taksācijas gadu, kas sākas ar 2009. gada 1. janvāri.
"Atvieglojumu piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus par bērnu."
Grozījumi likuma 11. panta trīspadsmitajā daļā paredz, ka maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 4000 latus (iepriekš 3000 latu) gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 4000 latu gadā.
Saimnieciskā darbība
Grozījumi likuma 11. panta trešās daļas 1. punktā turpmāk paredz, ka izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākumu gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti izdevumi par iegādāto inventāru, kura vērtība nepārsniedz 300 latu (iepriekš 100 latu).
Pensionāriem
Likuma 12. pants ir papildināts ar piekto daļu, kas nosaka: personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā (165 lati mēnesī). Tādējādi minētais pensionāra neapliekamais minimums ir piemērojams ne tikai pensijai, bet arī citiem pensionāra ienākumiem, ja pensija ir mazāka par šo neapliekamo minimumu.
Pārejas noteikumi ir papildināti ar 48. punktu, kurš noteic, ka personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” un pensijas (kopā ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) apmērs pārsniedz 12. panta piektajā daļā noteikto neapliekamā minimuma apmēru (1980 latu gadā), neapliekamais minimums ir šīs pensijas (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) apmērā.
Apgādnieka zaudējuma pensijām
Likuma 12. pants ir papildināts ar sesto daļu, kas paredz: arī personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums (1980 latu gadā).
Uzturlīdzekļiem
Likuma 13. pants ir papildināts ar 3.1 daļu, kas noteic: atvieglojumu par tāda nepilngadīga bērna uzturēšanu, par kuru tiek veiktas uzturlīdzekļu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus par šo bērnu.
Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka, piemēram, tēvam bērns ir ierakstīts nodokļu grāmatiņā, atvieglojumus par bērnu varēs saņemt māte, uzrādot Valsts ieņēmumu dienestam un darba vietā atbilstošu attaisnojuma dokumentu, kas pierāda uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Atvieglojumi 2009. gadā ir 63 lati mēnesī vai 756 lati gadā.
