Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izstādēs tikai „ausainīši”
Likumprojektā „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo likumu paplašināta izpratne par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Jau patlaban spēkā esošajā Dzīvnieku aizsardzības likumā ir skaidri pateikts, ka nedrīkst dzīvnieku nogalināt, atstāt bez palīdzības, aprūpes, barības un ūdens, kā arī, lai dzīvnieku izmantotu publiskos pasākumos, tajā skaitā izstādēs, jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izsniegtai atļaujai. Jaunais papildinājums ir vispārīgs aizliegums dzīvnieku pakļaut izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām operācijām, ja izskata pārveidošanu dzīvības vai veselības saglabāšanas nolūkā to nav noteicis praktizējošais veterinārārsts. Atbildība jāuzņemas pašiem dzīvnieku īpašniekiem, un pēc likumprojekta spēkā stāšanās bezastainus un bezausainus kucēnus Latvijā redzēt vairs nevajadzētu. Ja tiek veikta šāda operācija, tad to apliecina veterinārārsta ieraksts dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā.
Mājas (istabas) dzīvnieka izskatu pārveidojošo operāciju aizliegums Latvijas likumdošanā ir spēkā no 2000. gada 1. janvāra. Praksē tomēr pierādījies, ka šādas normas ievērošana Latvijā ir grūti kontrolējama un faktiski tā ievērota netiek. Tādējādi likumprojektā tika ieviesta norma, ka dzīvniekiem, kuriem ir veiktas izskatu pārveidojošas operācijas, ir aizliegts piedalīties sacensībās, izsolēs un tirgos, kā arī aizliegts demonstrēt tos publiskās izstādēs, izņemot gadījumus, kad šīs operācijas nepieciešamību rakstiski apliecina praktizējošs veterinārārsts.
"No nākamā gada visos publiskajos pasākumos, kuru centrā ir dzīvnieki – sacensībās, izsolēs un tirgos, publiskās izstādēs – nedrīkstēs piedalīties tie īpatņi, kuru izskats ticis pārveidots bez medicīniskām indikācijām."
„Šādi tiek radīti pamatnosacījumi, lai Latvija ne tikai juridiski būtu noteikusi aizliegumu mainīt dzīvnieku izskatu cilvēka iegribu dēļ, bet arī nodrošinātu šī aizlieguma ievērošanu,” skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta direktore Antra Briņķe. „Te jāteic, ka nav aizliegts Latvijas valstī ievest kucēnu no citas valsts, kuram ausu apgriešana un astes nogriešana jau veikta, piemēram, Krievijā. Austrijā gan šādi operētus suņus aizliegts ievest vispār, bet dzīvnieku ausu un astes nogriešana Dānijā ir aizliegta kopš 1950. gada, Norvēģijā – kopš 1974. gada, bet Čehijā – kopš 1992. gada. ”
Tātad tas nozīmē, ka no nākamā gada visos publiskajos pasākumos, kuru centrā ir dzīvnieki – sacensībās, izsolēs un tirgos, publiskās izstādēs - nedrīkstēs piedalīties tie īpatņi, kuru izskats ticis pārveidots bez medicīniskām indikācijām.
„Šis bija mūsu sociālo partneru ierosinājums,” teic A. Briņķe. „Vienīgais izņēmums būs tie dzīvnieki, kuriem astes un ausis tikušas grieztas līdz brīdim, kad jaunie likuma grozījumi stāsies spēkā. Bet jaundzimušie suņi pēc 2009. gada 1. janvāra vairs izstādēs un izsolēs ar amputētām astēm un ausīm piedalīties nevarēs.”
Kreisā auss – pazīšanas zīme
Šis grozījums ir pašas dzīves ierosināts. Ja dzīvnieks atrodas uz ielas, cilvēkiem ir tiesības zvanīt uz ziņot dzīvnieku ķērājiem par pamanītiem klaiņojošiem dzīvniekiem. Ķērāji brauc un ķer, un ved uz patversmi. Bet – diemžēl gadās arī, uz patversmi aizved izbēgušu (vai privātmājas pagalmā pastaigāties izlaistu) īpašnieka kaķi, kas var izrādīties arī sterilizēts.
Lai izbēgtu no šādiem pārpratumiem, dzīvnieka īpašniekam ir jānodrošina, lai viņa „īpašums” tiktu viegli ieraugāmā veidā iezīmēts. Piemēram, ar apliktu kakla siksniņu un dzīvnieka piederības žetonu, ar iemauktiem, vesti vai elektronisko mikročipu, ko patversmē var nolasīt.
„Dzīvnieka īpašniekam ir jāsaprot, ka ne visi pazīst tieši viņa „balto kaķi ar melniem plankumiem”,” secina A. Briņķe.
Vairākās Latvijas pilsētās jau darbojas programma „noķer – sterilizē – atlaid”, kad klaiņojošos kaķus noķer, sterilizē un atlaiž brīvībā, tos apzīmējot ar nogrieztu kreisās auss galiņu.
"Grozījumos ir konkretizēts, kurus dzīvniekus nedrīkst turēt kā mīļdzīvniekus, piemēram, krokodilus, kobras, odzes un arī klaburčūskas."
Kā tas sasaucas ar nosacījumu par cietsirdīgu apiešanos ar dzīvnieku? „Kaķi, kas dzīvo savās „brīvdabas” kolonijās, pārsvarā nav cilvēkam draudzīgi. Ja šādam mežonēnam arī siksniņa tiek aplikta, dzīvnieks ātri no tās atbrīvojas. Tādēļ, lai jau sterilizētu klaiņojošu kaķi varētu jau pa gabalu atpazīt un to otrreiz vairs neķert, sāksim piemērot citās ES dalībvalstīs izmantotu praksi – auss paša galiņa nogriešanu. Tas ir salīdzinoši labāks variants par galējo un neatgriezenisko visu klaiņotāju aizmidzināšanu. Bet, ja runājam atklāti, nevienam dzīvniekam nav jādzīvo uz ielas un bez saimnieka. Katram kaķim jābūt savam saimniekam, tāpat kā katram bērnam – savai ģimenei. Par savas ģimenes locekļiem ir jārūpējas, lai tos pasargātu no ciešanām un nevajadzīga stresa,” A. Briņķe domīgi noteic.
Savukārt īpašniekiem būtu jārūpējas, lai viņu kaķi, palaisti brīvsolī, nevairotu savvaļas kaķu koloniju, tādēļ arī savus kaķus sterilizētu. Ja kaķis ārā bez pieskatīšanas laists netiek, tad sterilizēšana ir saimnieka „gaumes” jautājums. Bet nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka kaķis no rīta tiek palaists daudzdzīvokļu nama pagalmā, visu dienu nepieskatīts klaiņo un tikai vakarā tiek sasaukts mājās.
„Tā ir saimnieka klaji bezatbildīga, nepieņemama rīcība. Dzīvnieks ir jāsargā no mašīnām, suņiem, infekcijas slimībām, nežēlīgiem cilvēkiem. Arī no nokļūšanas dzīvnieku patversmē, kas ir sāpīgs pārdzīvojums gan dzīvniekam, gan arī dzīvnieku ķērājiem, kuri ir izdarījuši veltu darbu (par ko pašvaldībai jāsamaksā),” saka departamenta direktore.
Suns starp diviem kaimiņiem
Patlaban spēkā esošajā Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka jebkurš cilvēks var vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) ar iesniegumu par suņa neadekvātu rīcību. PVD suņu uzvedības vērtēšanas komisijai jānoskaidro un jāizvērtē lietas apstākļi. Diemžēl bijis daudz gadījumu, kad problēmas pamatā ir nenokārtotas kaimiņattiecības, nevis dzīvnieka uzvedība.
"Ja suns ir uzbrucis vai tikai grasījies uzbrukt, vispirms būs jāraksta iesniegums policijai, kas arī izvērtēs lietas patiesos apstākļus."
Lai izvairītos no veltiem resursu tēriņiem, likumprojektā iestrādāts, ka apdraudējumu cilvēka mantai vai dzīvībai turpmāk izvērtēs policija. Tātad, ja suns ir uzbrucis vai tikai grasījies uzbrukt, jāraksta iesniegums policijai, kas arī izvērtēs lietas patiesos apstākļus. Ja tiešām apdraudējums bijis, tad policija ziņos PVD komisijai par nepieciešamību izvērtēt suņa uzvedību, agresijas pakāpi, apdraudējumu sabiedrībai, kas jāpaveic viena mēneša laikā.
Mana mīļā odzīte...
Līdz šim Dzīvnieku aizsardzības likums noteica aizliegumu kā mājas un istabas mīluļus turēt savvaļas indīgos un plēsīgos dzīvniekus, primātus, jūras zīdītājus un dzīvniekus, kuri jābaro ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem. Grozījumos ir konkretizēts, kurus dzīvniekus nedrīkst turēt kā mīļdzīvniekus, piemēram, krokodilus, kobras, odzes un arī klaburčūskas. Nedrīkst aizmirst, ka savvaļas sugu īpatņu turēšanai nepieciešamas Vides ministrijas sistēmas iestāžu īpašas atļaujas.
Aizmiegot pēdējoreiz
Likumprojektā precizēti arī gadījumi, kuros drīkst veikt dzīvnieka eitanāziju. To var pieprasīt gadījumos, ja dzīvnieks ir neārstējami slims vai tam novecošanas procesā radušās neatgriezeniskas izmaiņas, kas dzīvniekam sagādā ciešanas. Arī, ja dzīvnieks savas agresivitātes dēļ kļuvis bīstams citiem dzīvniekiem vai cilvēkam, ja dzīvnieks ir klaiņojošs un guvis smagas traumas. Diemžēl aizmidzināšanu drīkst veikt arī gadījumos, ja noķertam dzīvniekam 14 dienu laikā nav izdevies atrast iepriekšējo īpašnieku (vai jaunu) un ja pēc tiesas lēmuma par dzīvnieka konfiskāciju 30 dienas neizdodas atrast jaunu saimnieku.
Šis – mans, bet šis - tavs
Likumprojektā „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” ir ne tikai nosauktas iestādes, kuru pārraudzībā ir visi Latvijā esošie dzīvnieki, bet arī precizētas katras iestādes atbildības „robežas”. Turpmāk Zemkopības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošais PVD atbildēs par lauksaimniecības, mājas, sporta, darba un atrakciju un eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzību un labturību, par dzīvnieku importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli uz valsts robežas, bet Valsts Meža dienests – par uz medījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību. Savukārt Vides ministrijas padotībā esošās iestādes rūpēsies par nemedījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību, par zooloģiskā dārza un savvaļas sugas dzīvnieku kolekciju dzīvnieku aizsardzību un labturību.
Domājams, ka likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” likuma spēku iegūs un spēkā stāsies 2009. gada 1. janvārī. Patlaban ir projekts iesniegts caurskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā.
