Noteikumi paredz, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā teritorijā kokus var cirst pēc sava ieskata, izņemot atsevišķus gadījumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kad tas jāsaskaņo ar atbildīgajām iestādēm.
Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ārpus meža zemes savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā bez saskaņošanas var cirst augļu kokus, kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 cm, lai atbrīvotu lauksaimniecības zemi no apauguma un uzturētu meliorācijas sistēmu, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var cirst dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai nodrošinātu dzelzceļa drošību.
Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norāda, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 717 tiek izdarīti, lai veiktu atbildīgās iestādes maiņu. Tas nozīmē, ka turpmāk koku ciršana ārpus meža zemes vairs nav jāsaskaņo ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, kā tas bija līdz šim, bet gan ar vietējo pašvaldību. Vides ministrijas pārstāve teic, ka vietējā pašvaldība vairumā gadījumu iedzīvotājiem ir vairāk pieejama nekā reģionālā vides pārvalde, tādējādi atbildīgās iestādes maiņa vietējo pašvaldību iedzīvotājiem koku ciršanas likumīgu saskaņošanu vienkāršo.
"Koku ciršana ārpus meža zemes vairs nav jāsaskaņo ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, kā tas bija līdz šim, bet gan ar vietējo pašvaldību."
D. Vilkaste piebilst arī, ka procedūra, lai iegūtu nepieciešamās atļaujas koku izciršanai ārpus meža zemes, nemainās.
Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes, lai saskaņotu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ar atbildīgajām iestādēm, paredz, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāiesniedz rakstisks iesniegums par koku ciršanu. Iestāde mēneša laikā izskata iesniegumu, izvērtē koku ciršanas atbilstību dabas aizsardzības un attiecīgās teritorijas apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvajiem aktiem, to ainavisko un ekoloģisko nozīmīgumu un nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Pēc izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums, kas rakstiski tiek paziņots iesnieguma autoram.
Iestādes lēmums var tikt apstrīdēts, mēneša laikā uzrakstot iesniegumu padotības kārtībā augstākā iestādē: īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas un reģionālās vides pārvaldes lēmumu – Vides pārraudzības valsts birojā, savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu – Kultūras ministrijā. Vides pārraudzības valsts biroja, Kultūras ministrijas un vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tas jāizdara viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā augstākās iestādes pieņemtais lēmums.
