Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) valdībā iesniegto Krimināllikuma grozījumu mērķis ir nodalīt un pilnveidot atbildību par politisko organizāciju (partiju) finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par partiju vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu.
Robi likumdošanā
Pašreiz likumdošanā nav nodalīta atbildība par politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumiem, jo par minētajiem pārkāpumiem, neatkarīgi no dāvinājuma (ziedojuma) apmēra, paredzēta administratīvā atbildība, savukārt Krimināllikumā noteikta atbildība tikai par partiju finansēšanu, izmantojot starpniecību (288.2pants), likumprojekta anotācijā, norāda KNAB. Tāpat nav paredzēta kriminālatbildība par cita veida pārkāpumiem politisko organizāciju finansēšanas jomā, tajā skaitā arī par nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma vai ziedojuma netiešā nodošanā, finanšu līdzekļu dāvināšanā vai ziedošanā bez pārskaitījuma konkrētās partijas bankas kontā, ja tā izdarīta lielā apmērā. Kriminālatbildība pašlaik nav paredzēta arī par pieprasīšanu veikt politiskās organizācijas vai tās apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.
Krimināllikuma norma paredz atbildību par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu (217.pants), taču to nav iespējams pilnībā piemērot iepriekš minētajos gadījumos, jo norma nav attiecināma uz specifiskiem partiju finansēšanas aspektiem un šāda veida pārkāpumi atšķiras ar lielāku bīstamību sabiedrības un valsts interesēm, atzīst KNAB.
Sodi devējiem, ņēmējiem un arī izspiedējiem
Likumprojekts par politiskās organizāciju finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību, ja tā izdarīta lielā apmērā, paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ar arestu, piespiedu darbu, vai ar naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.
Par partiju nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā dāvinājuma (ziedojuma) apmēra pārsniegšanā, ja tā izdarīta lielā apmērā, jāsoda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, ar piespiedu darbu vai naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, tā paredz likumprojekts.
Savukārt par nelikumīga dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu likumprojektā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods no trīsdesmit līdz divsimt minimālajām mēnešalgām. Ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, paredzētais sods palielinās – draud brīvības atņemšana uz laiku no trīs līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Pieprasījums veikt politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā turpmāk var nozīmēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt minimālajām mēnešalgām. Ja šādas darbības izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trīs līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
„KNAB pieredze, kontrolējot partiju finansēšanas atbilstību likuma prasībām, kā arī ārvalstu prakse liecina, ka pārkāpumi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas jomā jau savā starpā ir atšķirīgi, jo saistīti ar ļoti specifiskiem partiju finansēšanas aspektiem, piemēram, finansēšanas avoti,” skaidro biroja pārstāvis Andris Vitenburgs. „Daži no tiem var būt ar lielu bīstamību sabiedrības un valsts interesēm, proti, ar ļoti negatīvām sociāli - ekonomiskām sekām. Tāpēc likumprojektā piedāvātā sankciju amplitūda ir nepieciešama, lai nodrošinātu iespēju par konkrētu noziedzīgu nodarījumu piespriests adekvātu sodu.”
Brīvība pret informāciju
Līdzšinējā prakse administratīvo pārkāpumu jomā, kā norāda likumprojekta autori, liecina, ka politisko organizāciju finansēšanas likums nereti tiek pārkāpts lielos apmēros, tādejādi būtiski aizskarot sabiedrības intereses. Lai veicinātu politisko organizāciju finansēšanas likumpārkāpumu atklāšanu, nepieciešams noteikt, ka personu, kas veikusi nelikumīgu politiskās organizācijas (partijas) vai tās apvienības finansēšanu, atbrīvo no kriminālatbildības, ja „nelikumīga politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības finansēšana pieprasīta vai izspiesta, vai persona pēc politiskās organizācijas (partijas) vai tās apvienības nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo,” teikts likumprojektā. Šādas tiesību normas ļaušot izmeklēt politisko organizāciju partiju finansēšanas likuma pārkāpumus, izmantojot krminālprocesulās metodes.
Likumprojekta izskatīšana Valsts Sekretāru sanāksmē (VSS) paredzēta maija sākumā. Maijā VSS plānots izskatīt arī KNAB rosinātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, papildinot tā 166.34pantu ar divām jaunām daļām, kas noteiktu atbildību politisko organizāciju ziedotājiem (dāvinātājiem) par partijas finansēšanas apmēra vai finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, vai par dāvinājumu (ziedojumu) netiešu nodošanu partijai, kā arī par atkārtotiem šāda veida pārkāpumiem.
