Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Studentiem, kuri par valsts budžeta līdzekļiem mācīsies tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem paredzētajās studiju programmās, būs pienākums Iekšlietu ministrijas sistēmā nostrādāt piecus gadus.
LV portāla infografika
Kā skaidro Iekšlietu ministrija, lai nodrošinātu studiju nepārtrauktību, studiju rezultātu kvalitāti un valsts iekšējo drošību kopumā, nolemts, ka tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošana ilgtermiņā īstenojama tikai vienā konkrētā valsts dibinātā universitātē. Plānots, ka Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas “Policijas darbs” absolventiem tiks nodrošināta iespēja kvalificēties uzņemšanai par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Tiesību zinātne” jurista kvalifikācijas iegūšanai. Savukārt pašreizējie tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki varēs apmeklēt kvalifikācijas paaugstināšanas kursus.
Ministru kabinets (MK) atbalstījis priekšlikumu noslēgt vienošanos ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) par Iekšlietu ministrijas (IeM) padotības iestāžu un atsevišķu citu tiesībaizsardzības iestāžu vecāko speciālistu apmācību. Ar visiem tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanas iespējamiem risinājumiem un to stiprajām un vājajām pusēm var iepazīties MK rīkojumā Nr. 220 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi””. Tajā norādīti četri tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides varianti:
Saskaņā ar IeM sniegto informāciju pēc Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) likvidēšanas 2010. gadā un studiju pabeigšanas procesa noslēguma 2013. gadā sadarbība ar Latvijas Universitāti (LU) tika pārtraukta. Savukārt kopš 2011. gada Valsts policijas (VP) vecākie virsnieki amatam nepieciešamo otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību iegūst RSU, kura vairākkārtēji uzvarējusi IeM publiski organizētajos iepirkuma konkursos, piedāvājot zemāko pakalpojuma cenu, norādīts informatīvajā ziņojumā “Par valsts universitātes izvēli tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes nepieciešamību” (turpmāk tekstā – informatīvais ziņojums).
Valdības atbalstu guva IeM izveidotās darba grupas priekšlikums par jaunas struktūrvienības izveidi kādā valsts universitātē. Līdz ar to turpmāk policijas vecāko virsnieku sagatavošanā netiks piemēroti publiskos iepirkumus regulējošie normatīvie akti – studijas īstenos RSU ilgtermiņā uz līguma pamata.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norāda: pirms MK akceptēja izvēli par labu RSU, kandidāti bija divi – gan LU, gan RSU: “Intensīvi runājām, ko universitātes piedāvātu, kāds ir to redzējums, attīstības programma, kāds būtu mācību saturs un kādas būtu infrastruktūras attīstības iespējas.” Tāpat ministrs norāda – lai cik tas arī būtu dīvaini, LU atteicās no iespējas turpināt sadarbību ar IeM tiesībsargājošo speciālistu apmācībā.
Informatīvajā ziņojumā norādīts – LU apstiprina, ka hipotētiski spēj izpildīt IeM darba grupas izvirzītos nosacījumus, bet apņemšanās varot būt tikai ļoti nekonkrēts apsolījums, kas nav apstiprināts ar Senāta lēmumu, un ka LU pauž šaubas par savu turpmāko dalību sarunās par sadarbību, jo IeM iegūtās pieredzes dēļ esot izdevīgāk sadarboties ar RSU. Vienlaikus LU Juridiskās fakultātes Sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Kampara LV portālam skaidro, ka LU nav atteikusies nodrošināt šādas studiju iespējas un 2019. gada 26. jūlijā atbildes vēstulē par policijas vecāko virsnieku sagatavošanu pamatoti atbildēja uz visiem IeM jautājumiem.
Saskaņā ar RSU attīstības stratēģiju 2017.–2021. gadam viens no universitātes uzdevumiem ir attīstīt vietēji un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu piedāvājumu atbilstoši Latvijas un Eiropas darba tirgus pieprasījumam. “Profesionālā bakalaura studiju programmas “Policijas darbs” līdzšinējā pieredze apliecina ciešo sasaisti ar tautsaimniecības un darba tirgus vajadzībām,” skaidro RSU Komunikācijas departamenta sadarbības projektu vadītājs Nils Josts.
N. Josts norāda, ka pašreizējās studiju programmas stiprā puse ir RSU Juridiskās fakultātes pieredze un profesionālie docētāji, kā arī RSU un VP lieliskā sadarbība programmu īstenošanā, kas ir spilgts labās prakses piemērs. “Nozīmīgu ieguldījumu kompetentu speciālistu sagatavošanā dod RSU atbalsts zinātnes, pētniecības un starptautiskās sadarbības attīstībai,” turpina N. Josts. Vēl RSU pārstāvis uzteic bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu kopumu, kā arī demokrātisko komunikāciju starp administratīvo un akadēmisko personālu un studentiem. Savukārt izaicinājums studiju programmas īstenošanā ir policistu nepietiekamība praksē, kas varētu būt saistīta ar zemo atalgojumu. Līdz ar to netiek aizpildītas visas VP paredzētās studiju vietas.
MK atbalstījis speciālistu sagatavošanu tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām par valsts budžeta līdzekļiem RSU:
S. Ģirģens skaidro, ka šāds modelis nodrošina pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības iegūšanu Valsts policijas koledžas studiju programmā “Policijas darbs”, otrā līmeņa izglītības iegūšanu RSU bakalaura studiju programmā “Policijas darbs”, kā arī augstākā līmeņa juridisko izglītību RSU maģistra programmā “Tiesību zinātne”. Vienlaikus personām ar citu augstāko izglītību tiks nodrošināta iespēja iziet sešu mēnešu kursus RSU un nonākt IeM sistēmas dienestā.
IeM līdz 2019. gada 1. decembrim jāiesniedz izskatīšanai MK noteikumu projekts par grozījumiem MK noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”.
Vienlaikus iekšlietu ministrs vērš uzmanību, ka studentiem, kuri mācīsies minētajās studiju programmās par valsts budžeta līdzekļiem, būs pienākums IeM sistēmā nostrādāt piecus gadus. “Nevienu par velti nesponsorējam, sniedzam iespēju par valsts budžeta līdzekļiem iegūt augstāko izglītību, atdodot savu artavu piecu gadu laikā,” norāda S. Ģirģens. Viņš skaidro, ka pretējā gadījumā valsts nodrošinātā studiju maksa būs jāatdod.
Atbildi uz jautājumu, vai prasība nostrādāt piecus gadus IeM sistēmā attieksies arī uz tām personām, kas pabeigs kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, LV portāls no IeM nesaņēma.
Pēc valdības lēmuma tiesībaizsardzības iestādēm uzdots līdz 2020. gada rudenim noslēgt vienošanos ar RSU par sagatavojamo speciālistu skaitu. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu plānots, ka vietu skaits tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai RSU tiks nodrošināts šādā apmērā:
Izvēlētais risinājums jeb apmācības modelis ar pašlaik pieejamiem finanšu līdzekļiem ir optimāls variants, uzskata S. Ģirģens: “Mēs neredzam iespēju šobrīd atjaunot LPA – ir nepieciešami vairāki miljoni eiro, lai tikai atjaunotu studiju programmas, nemaz nerunājot par Ezermalas ielas infrastruktūras rekonstruēšanu, kas prasītu vēl lielākus finanšu līdzekļus.”
Vienlaikus iekšlietu ministrs uzskata, ka LPA atjaunošana vai Nacionālās drošības akadēmijas dibināšana ir nepieciešama un to vajadzētu realizēt tuvāko gadu laikā. Tāpat S. Ģirģens norāda – neatkarīgi no tā, ka 2020. gada rudenī RSU par valsts budžeta līdzekļiem tiks uzsākta speciālistu sagatavošana tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, paralēli tiks risināti jautājumi par pieejamiem finanšu resursiem Nacionālās drošības akadēmijas izveidošanai.
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu tiesībaizsardzības iestādēm speciālistu sagatavošanai savām vajadzībām RSU nepieciešami valsts budžeta līdzekļi šādā apmērā:
