Projektu pārvaldībai nepieciešama padome
Oktobra beigās vai novembrī tiks izsludināta otrā būvdarbu iepirkumu kārta arī arhitekta Gunāra Birkerta plānotajam Latvijas Okupācijas muzeja "Nākotnes namam". Pirmo kārtu izturējuši 14 pretendenti. Turpat Strēlnieku laukumā plānota arī padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveide. Iecerēts, ka oktobrī tiks noslēgts līgums ar SIA "Taktila" par būvprojekta izstrādi un mākslas darba izveidi. R. Neimanis komisijas sēdē skaidroja, ka, ņemot vērā projekta smagnējo virzību, ar Kultūras ministriju saskaņota nepieciešamība izveidot projekta padomi.
Ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš par plānoto projekta pārvaldības modeli stāstīja: "Skaidrs, ka iesaistīto pušu ir daudz, emocijas bieži vien sit augstu vilni, un acīmredzami jāmeklē kāds modelis, kā visas puses var sarunāties lietišķā, konstruktīvā līmenī." Viņš pieļauj, ka līdzīgs pārvaldības modelis varētu tikt izmantots arī nākotnē citu projektu attīstībā. Atbildot uz jautājumu, vai projektu pārvaldību nevarētu pārņemt Kultūras ministrija, S. Voldiņš skaidroja: "Katrs objekts ir citāds, katram ir atšķirīga kompetence vadīt šādus projektus." Kā labu pārvaldības piemēru viņš minēja Rundāles pils gadījumu, kad Imantam Lancmanim piešķirta ģenerālpilnvara, un viņš ar savu pieredzējušo komandu izlemj, kur investēt nepieciešamos līdzekļus, nekavējot VNĪ darbu. "Tomēr ir arī objekti, kur VNĪ kompetence bijusi izšķirīga, lai tos veiksmīgi realizētu. Tie ir visi Raiņa projekti, ēku siltināšanas projekti."
Būvdarbi rit Rīgas pilī un Muzeju krātuvju kompleksā
Aktīvā būvniecības stadijā vai ar jau noslēgtiem būvniecības līgumiem noris Rīgas pils Konventa rekonstrukcija, Muzeju krātuvju kompleksa (Pulka ielā 8, Rīgā), kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija.
Muzeju krātuvju kompleksā, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju ar piemērotām telpām muzeju krājumu izvietošanai un darbam ar krājumu mākslas priekšmetiem, pašlaik notiek būvdarbi pamatu un pirmā stāva līmenī.
Rīgas pils Konventā pašlaik rit arheoloģijas darbi un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kurai būtu jānoslēdzas šī gada decembrī. "Iepirkumu otrās kārtas izsludināšana plānota novembrī, to var aizkavēt tikai būtiski atklājumi pašlaik notiekošajā arheoloģijā, bet pašreiz tādu indikāciju nav," norādīja R. Neimanis.
Projektu sagatavošanas stadijā pašlaik atrodas Dailes teātra, Latvijas Leļļu teātra, Valmieras teātra un Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils filiālēs projekti energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās. Projektēšanas uzdevumu stadijā – Tetera nams jeb tā sauktā Stūra māja, Miera ielā esošās Tabakas fabrikas attīstības nākamās kārtas, kā arī izstāžu zāle "Arsenāls".
Projektus kavē tiesvedības un izmaksu izmaiņas
Problemātiskākais no attīstības projektiem pašlaik ir Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka, kurā būvniecība pārtraukta. Ar pilnsabiedrību "PMK un BBA", kas darbus iesāka, līgums lauzts termiņu kavēšanas dēļ. Savukārt būvuzņēmējs pret "Valsts nekustamajiem īpašumiem" uzsācis tiesvedību, kas varētu aizkavēt jauna līguma par darbu veikšanu noslēgšanu. Līdz ar to darbu pabeigšana aizkavējusies, un tās termiņš nav zināms. Augustā izsludināts atkārtots būvdarbu iepirkums, kura otrā kārta tiks uzsākta oktobrī.
Tieši strīdi ar būvniekiem un straujš izmaksu palielinājums ir divi iemesli, kuru dēļ valsts nozīmes būvprojekti nereti parādās sabiedrības uzmanības lokā. VNĪ padomnieks Andrejs Milzarājs Saeimas deputātiem skaidroja, ka uzņēmums apzinās, ka prognozēt nākotnes izmaksas, pirms ir gatavs tehniskais projekts un veikta izpēte, ir diezgan avantūriski: "To pierāda arī prakse. Šīs izmaksas mainās diezgan ievērojami, bet tā ir Finanšu ministrijas prasība – iezīmēt vismaz provizorisko rāmi, kāda būs ietekme uz budžetu attiecīgajā periodā, kad projekts tiks realizēts." Savukārt VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers skaidroja: "Lai uzsāktu tērēt līdzekļus projekta pasūtīšanai, jābūt pārliecībai, ka mēs ejam uz priekšu ar šo projektu. Ja pasūtītu projektu un tad jautātu naudu, varētu nākties secināt, ka nauda ir iztērēta, bet projekts nav vajadzīgs."
Problēmu ar iespējamo izmaksu apzināšanu pirms reālā projekta izstrādes saskata arī Kultūras ministrija. Tomēr S. Voldiņš norādīja, ka bez jebkāda rāmja būvniecības izmaksām nebūtu iespējams kontrolēt, kas tiek ieplānots projektā. Viņš gan vērsa uzmanību uz citu jautājuma aspektu: "Nav īsti laba prakse, ka mēs jau publiskojam summas, kas paredzētas būvdarbu iepirkumiem, kas šajos apstākļos iespējamajiem konkurentiem nodod ļoti daudz informācijas. Nākotnē, visdrīzāk, atturēsimies no šādu summu publiskošanas. Es pieņemu, ka tas varētu palētināt iepirkumu rezultātus."
