Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Analizējot pagājušā gada problēmas centralizēto eksāmenu norisē, izstrādātas jaunas instrukcijas eksāmenu organizācijai, lielu uzmanību pievēršot drošības jautājumam.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Eksāmenu norisei augsne sagatavota
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis uzsver, ka ir rūpīgi izanalizētas pērnā gada problēmas centralizēto eksāmenu norisē, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātas un saskaņotas jaunas instrukcijas veiksmīgai eksāmenu organizācijai. Liela uzmanība pievērsta tam, lai nerastos neparedzētas problēmsituācijas, bet prioritārs joprojām ir jautājums par drošību. Tādi starpgadījumi kā pagājušajā gadā, kad uzdevumi tika samainīti vietām, netiks pieļauti.
G.Vasiļevskis norāda, ka gan svešvalodas, gan citu eksāmenu programmas, tāpat darba lapu un atbilžu lapu paraugi ar plašiem skaidrojumiem jau laikus ir publicēti VISC mājaslapā. Savukārt skolotājiem ir pieejami metodiskie materiāli, kā saturiski pilnvērtīgi nodrošināt angļu valodas nodarbības pēc eksāmena līdz mācību gada beigām.
"Tādi starpgadījumi kā pērn, kad uzdevumi tika samainīti vietām, netiks pieļauti."
VISC iesaka angļu valodas skolotājiem nodarbības veidot kopā ar priekšmetu skolotājiem un veltīt tās matemātikas, fizikas un bioloģijas anglisko terminu skaidrojumu apguvei. Šādu nodarbību mērķis: nodrošināt jauniešiem ne tikai akadēmiskās zināšanas un saziņas angļu valodu, bet arī profesionālos terminus jau konkrētos priekšmetos. Paredzētas trīs šādas angļu valodas stundas katrā priekšmetā.
Problēmas profesionālās izglītības diploma ieguvē
VISC vadītājs stāsta, ka centrs kopā ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp profesionālās izglītības vadītājiem, izanalizējis centralizētos eksāmenus un to norisi. Secinājums ir šāds – neatrisinātas problēmas šobrīd ir tieši profesionālajā izglītībā:
G.Vasiļevskis uzsver, ka ir jādomā par to, kā šiem jauniešiem palīdzēt. Viens no variantiem, piemēram, izsniegt dokumentu tajā izglītības daļā, kas ir apgūta, savukārt par neapgūto daļu būs jāatrod cits veids, kā savas zināšanas apliecināt – jākārto pārbaudījumi izglītības formālā ceļā vai jāiegūst diploms neformālās izglītības atzīšanas ceļā. Kā šo jautājumu risināt, vēl jādomā.
Iespējamās izmaiņas eksāmenu grafikā
G.Vasiļevskis informē, ka izmaiņas centralizēto eksāmenu kārtošanā visticamāk būs arī nākamajā mācību gadā. Apspriežami ir trīs varianti:
Par katru variantu notiks diskusijas ar visām izglītības pārvaldēm, kas apkopos pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju viedokļus, un izglītības jomas organizācijām. Pašlaik notiek diskusijas par eksāmenu pārdomātu iekļaušanu mācību procesā atbilstoši attiecīgā priekšmeta struktūrai.
IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule norāda, ka centralizētie eksāmeni mācību gada otrajā semestrī iekļauti, lai mazinātu skolēnu spriedzi jūnijā, kad vienā nedēļā jākārto divi eksāmeni. Tāpat šādi paātrināsies sertifikātu saņemšana.
"Lai mazinātu skolēnu spriedzi jūnijā un paātrinātu sertifikātu saņemšanu, nolemts svešvalodas eksāmenu iekļaut mācību gada 2.semestrī."
Šī mācību gada pieredze, organizējot angļu valodas eksāmenu martā, ļaus secināt, kā skolas ar to tikušas galā, bet prioritāte jebkurā gadījumā būs skolēnu vajadzības.
VISC vadītājs skaidro: ja centralizēto eksāmenu kārtošana tiks organizēta otrā semestra laikā, tad jauniešiem, kas dzīvo ārzemēs, bet vēlas saņemt vidējās izglītības dokumentu Latvijā, nevajadzēs mērot ceļu trīs reizes: viņiem būs iespēja izmantot papildtermiņu uzreiz pēc Jāņiem un šajā laikā arī nokārtot centralizētos eksāmenus.
Kādā virzienā attīstīt centralizēto eksāmenu sistēmu?
Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvis Edgars Grīnis atzinīgi vērtē VISC izveidoto pašreizējo centralizēto eksāmenu sistēmu, taču konstatē, ka centra organizēto 14 eksāmenu izvietošanai mācību plānā vajadzīgas 11 nedēļas, kuras jāietver mācību gada 34 nedēļās. Pat ja trīs galvenos centralizētos eksāmenus – matemātiku, latviešu valodu, svešvalodu – nokārto martā, aprīlī, paliek vēl pārējie eksāmeni. Tos pēc izvēles katru kārto līdz divi tūkstoši skolēnu. Ar šādu eksāmenu sadalījumu tie rit no marta līdz jūlijam.
Pamatojoties uz to, LIVA rosina mācīties līdz maijam un mācību gada beigās divu nedēļu laikā organizēt vien trīs obligātos eksāmenus. Savukārt izvēles pārbaudījumus, piemēram, ķīmijā, fizikā, atstāt attiecīgo augstskolu ziņā vai arī izmantot citus zināšanu pārbaudes veidus.
"Jauniešiem, kas dzīvo ārzemēs, bet vēlas saņemt vidējās izglītības dokumentu Latvijā, būs iespēja eksāmenu kārtot papildtermiņā – uzreiz pēc Jāņiem."
E.Grīnis norāda, ka šobrīd skolēnu zināšanu vērtēšanai tiek izmantoti tikai eksāmenu rādītāji, taču, lai noskaidrotu skolēnu panākumus vienā vai otrā mācību priekšmetā, var lietot arī citas metodes, piemēram, diagnosticējošos darbus vai pētījumus. Savukārt centralizētie eksāmeni ir vajadzīgi, lai valsts institūcijas iegūtu informāciju par jauniešu sasniegumiem pamatpriekšmetos.
G.Vasiļevskis skaidro, ka VISC pašlaik strādā pie eksāmenu koncepcijas un, iepazīstot arī kaimiņvalstu pieredzi, ir apzināti vairāki varianti. Piemēram, katram vidējā izglītības posma beidzējam vajadzētu kārtot četrus eksāmenus, bet novitāte ir tā, ka ne katrs kārtotu centralizētos eksāmenus. Tie būtu nepieciešami, ja jaunietis plānotu mācīties augstskolā. Savukārt dodoties uz profesionālās izglītības iestādi vai plānojot citu savu tālāko darbību, varētu nokārtot eksāmenus skolas līmenī.
Patlaban jebkurš no variantiem ir vienīgi piedāvājums, kas liecina par to, ka VISC kopā ar sociālajiem partneriem meklē labāko risinājumu.
Izglītības departamenta direktore E.Papule informē, ka ministrijā atsākusi darbu izglītības kvalitātes monitoringa darba grupa. Viens no tās uzdevumiem ir pārskatīt eksaminācijas sistēmu un atrast piemērotāko variantu, konsekventi turpinot iesākto virzību. Jauno koncepciju plānots izstrādāt līdz 2014.gada septembrim.
