Gan militārām, gan civilām vajadzībām
Līdz 2011. gadam Lielvārdē tiks izveidots NATO un nacionālajām prasībām atbilstošs lidlauks, kā arī mūsdienīga un daudzfunkcionāla militārā bāze, kas kalpos ne vien iekšējām vajadzībām, bet ļaus īstenot arī NATO operāciju atbalsta pasākumus un veikt NATO gaisa patrulēšanas lidmašīnu apkalpošanu.
Februārī tika atklāta Gaisa operāciju centra administratīvā ēka. Tajā atrodas lidojumu vadības tornis, paredzētas arī administratīvās un mācību telpas Gaisa spēku apvienotā štāba un vienību vajadzībām. Lielvārdes bāze nodrošinās Gaisa spēku vienību centralizāciju un samazinās vienību uzturēšanas izmaksas. Uzlabosies Gaisa spēku spējas veikt meklēšanas un glābšanas darbus visā Latvijas teritorijā.
NBS bāzes “Lielvārde” projekts šobrīd ir vienīgais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā, kurā tiek ieguldīti NATO Drošības investīciju programmas līdzekļi (kopumā ap 32 miljoniem latu). Tiks būvēti skrejceļi, lidmašīnu stāvvieta, dzinēju testēšanas laukums, degvielas un bruņojuma noliktavas, angārs un citi nepieciešamie objekti. Iepirkumi jāveic saskaņā ar starptautisku procedūru. Jāteic, NATO kopējais budžets nesponsorē visus lidostas iekārtošanas izdevumus – alianse finansē tikai to, kas nepieciešams minimālo militāro prasību īstenošanai, drošu lidojumu veikšanai. “Mūsu nacionālās vajadzības ir krietni plašākas, un tās finansē no nacionālā budžeta, kā tas ir visās dalībvalstīs,” atzīmē NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Aleksandrs Stepanovs.
Kopējais NBS budžeta samazinājums skāris arī Gaisa spēkus. Gaisa spēku karavīru skaits ir nemainīgs kopš 1999. gada, turpretim uzdevumu apjoms un klāsts kļuvis plašāks. “Mums nav nesvarīgu jomu, bet cenšamies racionalizēt uz to jomu rēķina, kurās varam atlikt attīstību vai kuras tiešā veidā neietekmē Gaisa spēku darbību. GS koncentrēsies uz gaisa telpas kontroli, meklēšanu un glābšanu un uz attīstību,” skaidro A. Stepanovs.
Galvenokārt tiks samazināti uzturēšanas izdevumi, to palīdzēs īstenot arī jaunatklātā GS operāciju centra ēka, jo visi cilvēki un resursi tiks koncentrēti vienuviet.
"Lielvārdē pieaugs lidojumu intensitāte."
“Lielvārdē veiks ne tikai administratīvās funkcijas, bet tur izvietosies visi Gaisa spēki. Izvietosies visas mūsu vienības, tiks veikta personālsastāva apmācība, individuāla un kolektīva sagatavošana. Visi Gaisa spēki atradīsies zem viena jumta, un visa darbība tiks plānota no turienes,” stāsta pulkvedis.
Turpinot līdzšinējo Baltijas valstu militāro sadarbību, ieskicēti plāni nacionālo lidlauku tīklu attīstībai. Patlaban Baltijas lidlaukus izmanto gaisa telpas patrulēšanai, turpmāk vairāk attīstīs uzņēmējvalstu atbalstu. Vieglāk kļūs saņemt palīdzību no ārpuses, ne tikai militāro – tas var līdzēt arī dabas katastrofu brīžos un tehnogēnu nelaimju gadījumos. “Ja tas tiek attīstīts kopīgi Baltijas līmenī, tad varam apvienot, nevis saskaldīt resursus,” skaidro A. Stepanovs.
Analizē nākotnes draudus
Latvija pagaidām nepirks jaunas lidmašīnas, taču lidlaukā biežāk parādīsies sabiedroto gaisakuģi. Vai, pieaugot lidlauka attīstībai, par to pastiprināti varētu sākt interesēties Krievijas militāristi?
“Nedomāju, ka Krievijas puse neseko šīm aktivitātēm, bez šaubām, viņi to dara. Viņu pašu ziņā, kādus secinājumus viņi izdara. Mēs esam Lielvārdē kopš 1994. gada, esam kaimiņos, neko nevaram mainīt. Viss ir politiķu rokās – mēs esam tikai daļa no tās sadarbības, ko politiķi veido starp Krieviju un NATO.
Kā zināms, Baltijas gaisa telpu patlaban patrulē Rietumu sabiedrotie, taču šis risinājums nav mūžīgs. “Trīs Baltijas valstis strādā, lai atrastu veidu, kā nodrošināt gaisa patrulēšanu pašu spēkiem, apsveram ap desmit iespējamos darbības virzienus.
Tas obligāti nenozīmē dārgu mūsdienīgu iznīcinātāju iegādi. Mēs pētām potenciālos apdraudējumus nākotnē, mēģinām projicēt, kā mainīsies stratēģiskā un ģeopolitiskā vide, kas varētu ietekmēt Baltiju un kāda būtu minimālā drošības sistēma, lai garantētu mūsu neaizskaramību.”
Izpratne par draudiem mūsdienās ir dinamiska. “Apdraudējums šodien novirzās no militārās plāksnes, parādās ne visai skaidri saskatāmi apdraudējuma veidi.” Tā, piemēram, Eiropas lidojumu drošības organizācija, kas atbild par tīri civilām struktūrām, izpētījusi, ka galvenais apdraudējums aviācijas drošības jomā ir privātā gaisa satiksme, proti, mazas lidmašīnas, kuras ir privātajās rokās un kuru tehnoloģijas un navigācijas aprīkojums ir pietiekami attīstīts. Privātas lidmašīnas pieejamas arī Latvijā. “Jautājums, kā šī joma tiek kontrolēta. Tam nav nepieciešami spēcīgi iznīcinātāji, dārgas ieroču sistēmas, bet gan savstarpēja uzticēšanās un koordinācija.”
