Lai gan savu ieceri premjers publiskoja jau pagājušajā nedēļā, saspringtās politiskās situācijas dēļ tikai trešdien īpaši sasauktā preses konferencē tika sniegta plašāka informācija par iecerētajām reformām, kas tiks piedāvātas politiskajiem partneriem.
I. Godmaņa valdības reorganizācijas priekšlikumi paredz, ka turpmāk viņa vadībā strādā Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas un reģionālās attīstības, Finanšu, Ģimenes, sociālo lietu un veselības, Iekšlietu, Izglītības, zinātnes un kultūras, Tieslietu, Transporta un komunikāciju, Zemkopības ministrija. Savukārt Vides ministriju tiek piedāvāts pievienot Ekonomikas un reģionālās attīstības vai arī Zemkopības ministrijai.
Reorganizācijas jautājums valdībā nonāks jau nākamnedēļ, kas varētu rosināt plašas diskusijas gan valsts pārvaldē, gan pašā valdību veidojošajā koalīcijā. I. Godmanis jau tagad žurnālistiem pieļāva, ka, aktivizējoties politiskajām diskusijām, varētu runāt vēl par, maksimums, divu ministriju pievienošanu, lai gan viņa personīgā nostāja esot, ka jāpieturas pie desmit ministru posteņiem.
Nākamnedēļ tiks sāktas arī sarunas ar opozīciju par iespējamu iesaistīšanos valdībā, kā pirmos atkal uzrunājot „Jauno laiku”, kura rosināto neuzticības balsojumu I. Godmanis tikko ir izturējis. Premjers gan pauda pārliecību, ka valdības reorganizāciju vajadzētu pieņemt esošās koalīcijas ietvaros un jau ar konkrēti pieņemtiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā sākt sarunas par koalīcijas paplašināšanu: „Lai uz koalīcijas paplašināšanas rēķina atkal netiktu mainīts Ministru kabineta sastāvs.”
Daudz plašāks un sāpīgāks ir I. Godmaņa piedāvājums vairāku valsts aģentūru apvienošanai un likvidēšanai. Kopumā reorganizējot valsts pārvaldi, tiek plānots ietaupīt 27,94 miljonus latu un likvidēt 2826 štata vietas. Reorganizācijas gaitā plānots, ka kopējais štata vietu skaits valsts pārvaldē samazināsies no 65 916 līdz 63 487, tostarp valsts pārvaldes iestādēs samazināsies no 57 448 līdz 53 119 vietām, bet valsts kapitālsabiedrībās palielināsies no 8468 līdz 10 368 vietām.
"Valdība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi - izveidot daudz ekonomiskāku un efektīvāku valsts pārvaldes struktūru. Tā ir nepārprotama sabiedrības prasība, tāda ir mūsu apņemšanās pret mūsu partneriem, starptautiskajām finanšu institūcijām. To var darīt, pakāpeniski trīs gadu laikā samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un atlīdzību. Mans priekšlikums tomēr ir veikt fundamentālu valsts pārvaldes reorganizāciju vienā gadā, kas ļaus panākt tūlītēju valsts pārvaldes izdevumu samazinājumu par 27,9 miljoniem latu," iepriekš savu piedāvāto reorganizācijas variantu pamatojis I. Godmanis.
"Pakāpeniski trīs gadu laikā plānots samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un atlīdzību."
Tā, piemēram, premjera piedāvājums paredz vienotas Valsts valodas aģentūras izveidi, likvidējot Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, Valsts valodas centru, kā arī izvērtējot iespēju atsevišķas Tulkošanas un terminoloģijas centra funkcijas nodot privāto tiesību subjektiem. Tāpat piedāvātais valsts pārvaldes reorganizācijas modelis paredz Konkurences padomes likvidēšanu, to pievienojot Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Plānota valsts aģentūras "Latvijas institūts" reorganizācija, to pievienojot Ārlietu ministrijai.
I. Godmanis arī rosina valsts aģentūras "Latvijas valsts mērnieks" funkcijas nodot privātajam sektoram vai arī to privatizēt, tāpat piedāvā Tūrisma attīstības valsts aģentūru pievienot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai.
Savukārt ar valsts īpašumu pārvaldi turpmāk varētu nodarbosies tikai Finanšu ministrijas pakļautībā strādājošā VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kura pārņemtu desmit aģentūru funkcijas.
Sagatavotajā reorganizācijas modelī ņemta vērā pēc būtības veiktā iestādes darbība, kas nav atkarīga no iestādes normatīvajos aktos noteiktā juridiskā statusa, piemēram, valsts budžeta finanšu resursu sadalījumu veic nozares vadošā iestāde, tā netiek deleģēta padotības iestādēm. Tāpat ņemta vērā iestādes funkcionālā piederība tai vai citai jaunveidojamai nozares vadošai iestādei, iespēja centralizēt administratīvās atbalsta funkcijas, pēc būtības saglabājot lēmuma pieņemšanas neatkarību, kā arī iespēju centralizēt administratīvās atbalsta funkcijas, piemēram, lietvedības, grāmatvedības, personālvadības funkcijas nododot nozares vadošajām iestādēm vai citai iestādei.
