Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka premjeram maksimāli ātri jāveic Ministru kabineta pārveidošana, ievērojot Satversmē noteiktās tiesības premjeram pašam izvēlēties sava kabineta pārstāvjus. Debates pirms balsojuma noritēja ilgāk nekā piecas stundas, tajās tika pārstāvēti dažādi viedokļi, taču vairāk uzstājās opozīcijas deputāti.
Neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis pārmeta I. Godmanim, ka viņa darbībā pārāk acīm redzama ir viņa partijas biedra, satiksmes ministra Aināra Šlesera ietekme. “Jūs esat kalpojis Šleseram, bet vajadzēja iejaukties, kad turpinājās izzagšana ar lielajām algām padomēs un valdēs,” kritizēja deputāts. Pēc viņa teiktā, “daudzi nonāk saimnieciskā ellē, noticot paradīzei”, kādu solījuši premjera koalīcijas biedri, kuri nepamatoti mētājušies ar solījumiem par gaidāmajiem “treknajiem gadiem”. Pašreizējais premjers neesot iebildis šiem viltus solījumiem.
Finanšu ministrs Atis Slakteris pašreizējo situāciju salīdzināja ar barikāžu laikiem, kad „tauta, lai arī dzīvoja uz taloniem, ticēja saviem līderiem, pat redzot viņu vājības, jo toreiz vienoja divas lietas – neatkarība un ārējie draudi”. „Tagad kopējais mērķis sabirzis privātos naudas kontos,” viņš sacīja. Līdz šim veikto Latvijas valsts vadīšanā Slakteris salīdzināja ar Sīzifa akmens velšanu, liekot saprast, ka atlaist valdību nozīmētu „palaist vaļā nastu”.
Deputāts Juris Dobelis kritizēja demisijas pieprasītājus, jo tie neesot spējīgāki par pašreizējo valdību. „Vecie vēži un vēzenes, jūs neesat spējīgi neko jaunu piedāvāt, ar ko jūs nomainīsiet šo valdību?” Viņaprāt, tie, kuri pieprasa ārkārtas vēlēšanas, nav tiesīgi tajās kandidēt, jo katram deputātam jāstrādā tanī laika posmā, uz kuru viņš ievēlēts. Tāpat arī „saldskābās runas par bezpartijisku premjeru ir kārtējā pīle,” uzskata deputāts, jo kurš gan varot piedāvāt tādu kandidātu, kas „ne ar vienu nav saistīts. Un kā tad ar tiem, kas viņu būs uzaicinājuši”? Pašreizējai valdībai esot jāļauj „mierīgi strādāt”.
Sandra Kalniete centās runāt sabiedrības vārdā, atsaucoties uz sarunām ar „ierindas” pilsoņiem, kuri, pēc viņas teiktā, brīnoties: „Kāpēc mani var atlaist, bet viņus, kuri iegrūduši valsti postā, nevar atlaist?” Bijušo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, finanšu ministru A. Slakteri, A. Šleseru deputātes uzrunātie vēlētāji prasot saukt pie kriminālatbildības. „Diemžēl Latvijā politiskā atbildība ir bezatbildība.” Taču patlaban neesot īstais brīdis „taisnai tiesai”: „Kad viss gāžas bezdibenī, nav svarīgi, kurš kuru pagrūda, jo lejā sasitīsies visi – gan vainīgie, gan nevainīgie, tagad ir jāglābj valsts.” Taču „valsts” neesot tas pats, kas „politiskā elite”. Kā uzsvēra S. Kalniete, šobrīd jāpanāk, lai varas elite „nokāptu no savas augstprātības torņa” un lai par citiem „vienlīdzīgākie pingvīni neuzskatītu, ka ierindas pingvīnu uzdevums ir iet bojā, lai augstākās rases pingvīni izdzīvotu”.
S. Kalniete kritizēja I. Godmani, sakot, ka „nespējīgu ministru darba darīšana nav valdības vadīšana”. Viņa aicināja partijas vienoties par kopīgu darbību krīzes pārvarēšanā, kā arī strādāt pie Satversmes un Vēlēšanu likuma grozījumiem.
"Premjers izturējis opozīcijas uzlikto pārbaudījumu."
Deputāts Dzintars Ābiķis aicināja nesteigties ar valdības gāšanu, piesaucot Lietuvas piemēru – šai kaimiņvalstī, kur ekonomiskā situācija ir nedaudz labāka nekā Latvijā, nesen nomainījās valdība un parlaments, taču vai tas ir ko būtiski uzlabojis? „[Ārkārtas] vēlēšanas pašas par sevi nav panaceja,” sacīja Dz. Ābiķis. Viņš piebilda, ka tuvākajā laikā, iespējams, ienākumi valsts kasē var samazināties un jaunai valdībai, ja tāda tiktu izveidota, būtu jāpieņem vēl nepopulārāki lēmumi nekā patlaban I. Godmanim. Deputāts pieļāva, ka algas būs vēl jāsamazina, pēc viņa vārdiem, ne tikai par 15%, bet varbūt pat par 30 procentiem.
Deputāte Ingūna Circene analizēja stāvokli medicīnas aprūpē, norādot uz tās dārdzību. Valdība joprojām nezinot, kā izmantot Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu. „SVF prasība ir sabalansēts budžets, un tas nenozīmē iedzīvotāju iegrūšanu nabadzībā, bet gan ekonomikas efektizēšanu, kas savukārt prasa lielu darbu un pieredzi.” I. Circene atgādināja, ka rietumvalstu valdības aktīvi prāto, kā stimulēt ekonomiku un aizsargāt darbavietas, uz ko Latvijas valdība esot kūtra. ASV jaunais prezidents ir samazinājis nodokļu slogu amerikāņu ģimenēm, bet mūsu valdība izdarījusi tieši pretējo, viņa piebilda.
Deputāts Krišjānis Kariņš atzina, ka pirmo reizi redz tik izteiktu drošības līdzekļu izmantošanu ap Saeimas namu. „Šie bruņotie vīri ir simptoms tam, kā valdība baidās no tautas, drošībnieki zina, ka tauta ir saniknota un var uzsprāgt.”
Virkne deputātu aicināja veidot plašu koalīcijas valdību, iesaistot visas partijas, vai arī veidot valdību no speciālistiem, neraugoties uz to partijisko piederību.
