Kas ir saimniekošana, kas – saimnieciskā darbība?
Ar saimniekošanu nodarbojas gandrīz ikviens, tomēr pastāv atšķirība starp saimniekošanu un saimniecisko darbību. Ar saimniekošanu tiek saprasta katra cilvēka mērķtiecīga darbība, kas orientēta uz savu vajadzību apmierināšanu. Savukārt par fiziskas personas saimniecisko darbību likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek noteikta jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darba izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.
Saimnieciskās darbības definīcija nosaka to, ka tā ietver ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbību, kā arī profesionālu pakalpojumu sniegšanu.
Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība. VID galvenās nodokļu pārvaldes speciālisti skaidro, ka par saimniecisko darbību tiek uzskatīta arī tāda, kas balstās uz autorlīgumu.
Sev darba devējs – divos veidos
Ja indivīds vēlas nodarboties ar saimniecisko darbību un pats sev būt darba devējs, pastāv divi varianti:
- indivīds var kļūt par saimnieciskās darbības veicēju, nereģistrējot uzņēmumu vai
- dibināt un reģistrēt uzņēmumu.
Fiziska persona savu saimniecisko darbību var reģistrēt:
- individuālā komersanta statusā vai
- saimnieciskās darbības veicēja statusā.
VID Galvenās nodokļu pārvaldes darbinieki norāda, ka „2008. gada 1. janvārī likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” stājās spēkā grozījumi, saskaņā ar kuriem turpmāk tāds saimnieciskās darbības veids kā individuālais darbs vairs nepastāv”.
"Ar saimniekošanu nodarbojas gandrīz ikviens, tomēr pastāv atšķirība starp saimniekošanu un saimniecisko darbību."
Jebkuram, kas vēlas nodarboties ar saimniecisko darbību, jāreģistrējas Nodokļu maksātāju reģistrā. Ja persona reģistrējas individuālā komersanta statusā, tad vienlaikus ar reģistrāciju komercreģistrā persona tiek reģistrēta Nodokļu maksātāju reģistrā, līdz ar to, lai individuālais komersants reģistrētos Nodokļu maksātāju reģistrā, VID nav jāapmeklē.
Kad un kur jāreģistrējas
Komerclikumā ir noteikts, ka individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Likums paredz, ka fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums sevi pieteikt reģistrācijai kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 20 000 latu vai arī tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus. Fiziska persona ir tiesīga sevi pieteikt reģistrēšanai arī tad, ja nepastāv minētie nosacījumi. Taču ļoti svarīgi ir tas, ka individuālajam komersantam jāreģistrējas komercreģistrā pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas.
Savukārt personai kā saimnieciskās darbības veicējam jāreģistrējas 30 dienu laikā pēc savas saimnieciskās darbības uzsākšanas. Tā var reģistrēties VID teritoriālās iestādes nodaļā pēc savas dzīvesvietas, aizpildot Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu.
Kā maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis
VID Galvenās nodokļu pārvaldes darbinieki skaidro, ka „saimnieciskās darbības veicēji maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk − obligātās iemaksas) kā pašnodarbinātie.
Saimnieciskās darbības veicējs (un arī individuālais komersants) vispārējā gadījumā maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem, piemērojot 15% likmi. Tādējādi saimnieciskās darbības veicējs − iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātājs − nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosaka taksācijas gadā gūto ienākumu, atskaitot no saimnieciskās darbības ieņēmumiem ar to gūšanu saistītos izdevumus. Savukārt no gūtās autoratlīdzības iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 15% likmi, ietur pats autoratlīdzības izmaksātājs”.
"Fiziska persona savu saimniecisko darbību var reģistrēt individuālā komersanta statusā vai saimnieciskās darbības veicēja statusā."
VID speciālisti atzīmē, ka ir vēl viens iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas veids. Tas ir fiksētais ienākuma nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem, neņemot vērā izdevumus, „fiksētā ienākuma nodokļa apmēru nosaka saskaņā ar nodokļu normatīvajos aktos norādīto tabulu, kurā ir noteiktas fiksētā ienākuma nodokļa summas latos, kas atbilst konkrētiem taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem latos”.
VID Galvenā nodokļu pārvaldes speciālisti atzīmē, ka vispārējā gadījumā 2008. gadā fiziskās personas, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, obligātās iemaksas veic par tiem mēnešiem, kad minēto personu mēneša ienākumi ir sasnieguši 150 latus. Ja saimnieciskās darbības veicējs izvēlas maksāt fiksēto ienākuma nodokli, tad obligātās iemaksas vismaz no 150 latiem ir jāveic par tiem mēnešiem, kad minētās personas mēneša ieņēmumi ir sasnieguši 495 latus. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajam un likmi katram nākošajam gadam nosaka Ministru kabinets.
Taču situācijā, kad fiziskā persona vienlaikus saņem ienākumus, veicot darbu gan uz autorlīguma, gan uz darba līguma pamata, var izvēlēties obligātās iemaksas no autoratlīdzības neveikt. „Obligātās iemaksas no ienākuma, kas gūts no saimnieciskās darbības, neveic fiziskās personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī nekustamā īpašuma apsaimniekotāji, autoratlīdzības saņēmēji, autortiesību mantinieki un citi autortiesību pārņēmēji, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieki, fiziskās personas, kuras gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības, ja minētās personas ir sasniegušas valstī noteikto pensijas vecumu vai ir I vai II grupas invalīdi,” skaidro nodokļu speciālisti.
Kā maksājams pievienotās vērtības nodoklis
Toties pievienotās vērtības nodokli vispārējā gadījumā piemēro neatkarīgi no personas saimnieciskās darbības veida. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumi, kā norāda VID Galvenās nodokļu pārvaldes speciālisti, ir preču piegāde un pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, pašpatēriņš, preču imports, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā.
"Saimnieciskās darbības veicēji visvairāk nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī ar nekustamā īpašuma darījumiem."
Papildus tam jebkurai personai, veicot jauna transportlīdzekļa iegādi no citas ES dalībvalsts personas, ir jāaprēķina un jāiemaksā pievienotās vērtības nodoklis valsts budžetā. „Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamiem darījumiem vispārīgā gadījumā piemēro 18% pievienotās vērtības nodokļa likmi, tomēr noteiktiem darījumu veidiem var tikt piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0% likme (piemēram, preču eksportam, ar preču eksportu saistītiem pakalpojumiem) vai 5% likme (piemēram, viesu izmitināšanas pakalpojumiem, frizieru pakalpojumiem, dzīvojamo māju remonta pakalpojumiem),” skaidro VID Galvenās nodokļu pārvaldes darbinieki. Un piebilst, ka „atsevišķiem darījumu veidiem var tikt piemērots atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (piemēram, pedagogu pasniegtām privātstundām, zobārstniecības pakalpojumiem)”.
Lielākā nodokļu masa - no nekustamajiem īpašumiem
Pamatojoties uz VID sniegto informāciju, saimnieciskās darbības veicējam, atkarībā no veicamās saimnieciskās darbības sfēras vai specifikas, var nākties maksāt arī citus Latvijā noteiktos nodokļus. Kā piemērus nodokļu speciālisti min vieglo automobiļu un motociklu nodokli, akcīzes nodokli un dabas resursu nodokli.
VID Galvenās nodokļu pārvaldes darbinieki, apkopojot datus par nodokļu maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem – saskaņā ar NACE klasifikāciju secinājuši, ka saimnieciskās darbības veicēji visvairāk nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī ar nekustamā īpašuma darījumiem. Savukārt visvairāk nodokļu iekasēts tieši no darījumiem ar nekustamo īpašumu.
