Visiem iepriekšminētajiem darījumiem pamatā ir pircēja - pārdevēja attiecības. Koksnes pārstrādes uzņēmumiem nepieciešama garantēta piegāde, savukārt meža īpašnieks ir ieinteresēts dabūt labu cenu par saviem kokmateriāliem. Kādas ir attīstības iespējas, lai individuālais meža īpašnieks, kuram Latvijā pieder vidēji 10 ha meža, būtu efektīvs spēlētājs gan koksnes tirgū, gan viņam būtu izdevīgi pirkt dažādus mežsaimnieciskos pakalpojumus?
Lai apgūtu citu valstu pieredzi, „Meža īpašnieku biedrība”(MIB) Meža attīstības fonda projekta „Priekšlikumu izstrāde privātās mežsaimniecības atbalsta pamatnostādnēm” ietvaros jūlija sākumā Latvijas meža īpašnieku apvienību pārstāvjiem rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Franciju. Iespējams, mums Francija nešķiet ievērojama meža zeme, jo tā ir slavena ar saviem izsmalcinātajiem vīniem. Taču, iepazīstot meža nozari tuvāk, jāatzīst, ka franči pēdējos gadu desmitos apskaužami efektīvi attīstījuši meža īpašnieku sadarbību.
Tirgus spiež apvienoties
Kooperatīvo sabiedrību izveidošanas sākums Francijā bija kokapstrādes nozares pieprasījums pēc stabilām koksnes piegādēm, ko individuālie mazie meža īpašnieki nenodrošināja. Šodien Francijā ir 30 meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, kuru biedru īpašumā ir 1,8 miljoni ha meža, kas ir 18% no kopējās privātā meža platības Francijā. Šīs 30 kooperatīvās sabiedrības nodarbina 1000 darbinieku, un to kopējais apgrozījums gadā ir 250 miljoni eiro. Kooperatīvās sabiedrības gadā cērt 5,5 miljonus kubikmetru koksnes. Produkcijas izteiksmē šo sabiedrību devums meža nozarē ir: 100 000 kubikmetri zāģmateriālu, 10,5 miljoni tonnu papīra, 80 000 tonnu šķeldas.
Šādi rādītāji liecina gan par privātā meža īpašnieku aktivitāti, gan arī par labu organizāciju struktūru, kas šādus datus spēj apkopot. Lai palīdzētu kooperatīvajām sabiedrībām pārstāvēt intereses politiskā līmenī, noslēgt līgumus ar lieliem klientiem, kā arī organizēt sadarbību attīstības projektu realizācijā, pirms 10 gadiem tika nodibināta Francijas Meža īpašnieku kooperatīvu federācija.
Kooperācijas „labumi”
Kāds ir ieguvums meža īpašniekam, kļūstot par biedru un vienlaikus arī par kooperatīvās sabiedrības līdzīpašnieku?
Noslēdzot līgumu ar kooperatīvo sabiedrību, meža īpašnieks uztic tai veikt nepieciešamos mežsaimnieciskos darbus – meža atjaunošanu, kopšanu, mežizstrādi un koksnes pārdošanu. Šo darbību pamatā ir meža apsaimniekošanas plāns un vienošanās ar meža īpašnieku par konkrētajā gadā veicamajiem darbiem. Rezultātā meža īpašniekam pašam nav jālauza galva par pakalpojumu pirkšanu, nav jātērē laiks, lai kārtotu darījumus, meklētu izdevīgus piedāvājumus, turklāt viņam ir pieejams arī profesionāls padoms mežsaimnieciskajos jautājumos.
"Tās ir ilgtermiņa attiecības, kurā kooperatīvā sabiedrība uzņemas atbildību par savu biedru īpašuma apsaimniekošanu."
Tās ir ilgtermiņa attiecības, kurā kooperatīvā sabiedrība uzņemas atbildību par īpašuma apsaimniekošanu. Un, tā kā meža īpašnieks ir arī kooperatīvās sabiedrības daļu īpašnieks, tad jebkādas problēmas var tikt pārrunātas sabiedrības kopsapulcē. Kooperatīvās sabiedrības ir bezpeļņas organizācijas, iegūtās peļņas mazāko daļu sabiedrība izmaksā saviem biedriem dividendēs, pārējo iegulda attīstībā, lai nodrošinātu konkurētspēju.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvirzītos mērķus saistībā ar atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kooperatīvās sabiedrības negaida, kad kaut kas gatavs tiks nolikts priekšā, bet pašas iesaistās izpētes projektu realizācijā un eksperimentē ar ātraudzīgām sugām, lai drīzumā būtu efektīvi partneri izejvielu iegādē gan biodegvielas, gan arī zaļās enerģijas ražošanā.
Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās pārstāvji no vairākām Latvijas meža īpašnieku apvienībām. Ir jāpieņem, ka visi meža īpašnieki nekad neapvienosies, tikai kāda neliela daļa būs ieinteresēta un gatava uzticēties kooperācijai, un to galvenokārt nosaka finansiālais izdevīgums un caurskatāma ilgtermiņa sadarbība.
