Lai daļēji kompensētu nerimstošo degvielas cenu kāpumu, lielais vairums Eiropas aviokompāniju, tostarp Latvijas nacionālā aviokompānija „airBaltic”, pasažieriem ir ieviesusi degvielas piemaksu sistēmu. Lētas ilgi nebūs arī vietējo un starptautisko maršrutu autobusu biļetes.
Degvielas un ar to saistītais transporta izmaksu sadārdzinājums liks palielināt arī maksu tūrisma aģentūrās nopērkamajiem ceļojumiem. Taču par spīti cenu celšanai eksperti neuzskata, ka cilvēku vēlme ceļot samazināsies. Tā vietā atpūtnieki izvēlēsies pirkt ceļojumus dažādu atlaižu akciju laikā vai arī izvēlēties lētākus braucienus.
Ugunsgrēks degvielas cenrādī
Degvielas cenas pasaulē mērķtiecīgi aug jau kopš pagājušā gada. Lai arī daļa ekspertu cenu augšupeju skaidro ar problēmām naftas ieguves valstīs, tomēr šī fenomena galvenais iemesls ir spekulantu aktivizēšanās pasaules preču biržās, kur tie ir raduši jaunas investīciju iespējas pēc krīzes finanšu tirgos.
Degvielas sadārdzināšanās bez sekām nav atstājusi arī Latviju. Mūsu valstī šā gada maijā benzīna cena, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, ir palielinājusies par 15%, bet dīzeļdegvielai – par 35%. Atšķirībā no citiem gadiem šopavasar nenotika arī ierastās sezonālās degvielas cenu svārstības, kad pavasarī, beidzoties apkures sezonai, samazinās cena dīzeļdegvielai. Notika pretējais – dīzeļa cena lētāka nepalika, bet tikai palielinājās.
Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis šo fenomenu skaidro itin vienkārši – par spīti augošajām cenām dīzeļdegviela joprojām ir efektīvāka, raugoties no izmaksu viedokļa. „Ja dīzeļdegvielu salīdzina ar benzīnu, ar to (dīzeļdegvielu) iespējams iegūt gan lielāku siltuma daudzumu, gan nobraukt vairāk kilometru,” viņš saka, piebilstot, ka šo īpašību dēļ pieprasījums pēc dīzeļdegvielas tikai augs, veicinot tālāku cenu celšanos.
Straujais degvielas cenu pieaugums Eiropā nopietnas grūtības sagādājis tās lielāko patērētāju – zvejnieku, zemnieku un pārvadātāju – vidū. Šo nozaru pārstāvju protestu rezultātā vairāki Eiropas valstu vadītāji jau paspējuši izteikt dažādus ierosinājumus, kā mazināt cenu pieaugumu, taču neviens no tiem tā arī nav iedzīvināts. Par nepieņemamu tika atzīts arī Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī piedāvājums Eiropas Savienības valstīs mazināt PVN likmi degvielai.
„Arī iepriekš piedzīvotās degvielas krīzes laikā no politiķu puses izskanēja dažādi problēmas risinājumu piedāvājumi, taču neviens no tiem tā arī netika realizēts dzīvē,” atceras O.Karčevskis, norādot, ka visticamāk arī šoreiz visas politiķu iniciatīvas varētu beigties tikai ar runāšanu.
Lēto lidojumu beigas
„Jānopūšas, bet jāsaka – ja degvielas cenas turpinās kāpt, lētas lidojumu biļetes vairs nekur nebūs pieejamas,” atzīst nacionālās aviosabiedrības „airBaltic” korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Šopavasar vien no kopējām „airBaltic” darbības izmaksām degvielas izmaksas palielinājušās līdz 40%, salīdzinot ar pērnā gada pavasari, kad tās bija vien 30%.
Lai mazinātu straujo izmaksu pieaugumu, nacionālā aviokompānija savos lidojumos ieviesusi degvielas taupīšanas pasākumus. Savukārt, cenšoties mazināt degvielas izmaksas uz vienu pasažieru vietu, „airBaltic” iegādājusies jaunas, daudz ietilpīgākas lidmašīnas. Taču ar iepriekš minētajiem pasākumiem vien bijis par maz, tādēļ līdzīgi kā KLM, „Lufthansa” un citas Eiropas aviokompānijas, arī „airBaltic” pasažieriem, pērkot biļetes, ieviesusi degvielas piemaksu sistēmu.
Par šo soli „airBaltic” jau nācies saņemt niknu kritiku no tās lielākā konkurenta – Īrijas zemo cenu lidsabiedrības „Ryanair”, kura Latvijas aviokompānijas ieviesto sistēmu nodēvējusi par laupīšanu. Savukārt pati paziņojusi, ka degvielas cenu pieauguma dēļ cenas lidojumiem nepalielinās.
"Dārgās degvielas dēļ ceļotāji nākotnē izvēlēsies akcijas vai lētākus braucienus."
Par spīti šādiem izteikumiem, aviācijas eksperti netieši norāda, ka arī lētajām aviosabiedrībām ilgtermiņā nāksies palielināt biļešu cenas, jo pašreizējā līmenī tās palīdz noturēt vienīgi iepriekšējos gados izdevīgi slēgtie aviācijas degvielas piegādes līgumi. Taču, līdzko tos vajadzēs pārslēgt, maksas par degvielu visticamāk pieaugs, liekot celt arī biļešu cenu.
Lai mazinātu zaudējumus, dažas Eiropas aviokompānijas sākušas revidēt savu maršrutu skaitu, slēdzot mazāk rentablos lidojumus. Tā, piemēram, rīkojusies Lielbritānijas aviokompānija „British Airways”, kura pērn pārtrauca lidojumus uz Rīgu, bet šobrīd izvērtē citu lidojumu rentabilitāti.
„Atšķirībā no citām aviosabiedrībām, mēs negrasāmies to darīt,” vaicāts par iespēju atlaist darbiniekus un slēgt daļu reisu, saka J.Vanags. „Gluži otrādi – mēs pieņemam darbā jaunus darbiniekus, iepērkam lielākas lidmašīnas un regulāri veram vaļā jaunus reisus,” viņš stāsta, piebilstot, ka reisu slēgšana ir galējais līdzeklis izmaksu mazināšanai, jo tas tomēr ir katras aviokompānijas produkts, kura izveidē ieguldīta liela nauda.
Autobusu nedienas
Ja lidsabiedrības degvielas cenu pieauguma kompensēšanai pasažieriem var noteikt īpašas degvielas piemaksas, autobusu pārvadātājiem to darīt ir krietni grūtāk. Starptautiskajos pārvadājumos biļešu cenas neļauj palielināt lielā konkurence ar lētajām aviosabiedrībām. Savukārt iekšzemes pārvadājumos cenu pieaugumu ierobežo autobusu kompāniju noslēgtais līgums ar Satiksmes ministrijas Autotransporta direkciju, kura kompensē zaudējumus par pasažieru pārvadāšanu. Tādējādi, ja autobusu kompānijas izlemtu palielināt iekšzemes pārvadājumu tarifus, to nāktos saskaņot ar Autotranspora direkciju.
Neraugoties uz valsts piešķirtajām kompensācijām, autobusu pārvadātāji atzīst, ka degvielas cenas jau sen pārsniegušas to limitu, kāds bija noteikts, slēdzot līgumus par iekšzemes pārvadājumiem. „Dažreiz mums pat pietrūkst naudas plūsmas, lai apmaksātu degvielas piegādes,” stāsta autobusu kompānijas „Nordeka” direktora vietnieks pārvadājumu jautājumos Sergejs Konpijevs. Savukārt Vidzemes reģiona autobusu kompānija CATA augsto degvielas cenu dēļ apturējusi autobusu parka atjaunošanas programmu.
Par spīti „Nordekas” pārstāvja cerībai, ka šogad iekšzemes autobusu biļešu cenas nevajadzēs palielināt, CATA nav tik optimistiska. „Nedomāju, ka valdība budžeta grozījumos varēs atrast papildus līdzekļus pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai, jo valsts budžets nepildās tā, kā cerēts,” secina CATA izpilddirektors Andrejs Malkavs.
Pēc viņa domām, visticamāk, no 1.jūlija tarifus tomēr nāksies palielināt. Tāpat, iespējams, no augusta CATA būs spiesta slēgt atsevišķus mazāk rentablos maršrutus.
Par spīti lielajai konkurencei, biļešu cenu palielināšanu starptautiskajiem reisiem neizslēdz „Nordeka”. Taču tas, vai šo braucienu cenas pieaugs, atkarīgs no biļešu cenu izmaiņām aviācijā un jūras transportā. „Pagaidām situācija mums neļauj būtiski palielināt biļešu cenas, jo tādējādi pasažieri var aiziet uz citu pārvadājumu veidu. Jāatceras arī tas, ka autobusus tomēr izmanto ne tā bagātākā sabiedrības daļa,” saka S.Konpijevs. Tai pat laikā, lai mazinātu zaudējumus, „Nordeka” sākusi pārskatīt vairāku starptautisko reisu rentabilitāti, slēdzot neizdevīgos maršrutus.
Ceļazīmes vēl „pa lēto”
Degvielas cenu pieaugums nav saudzējis arī tūrisma kompānijas. „Visticamāk, mums nāksies ciest zaudējumus,” saka „Novatours” pārdošanas direktors Enriko Ružickis. Tie kompānijai radušies no pērnā gada nogalē un šopavasar pārdotajiem vasaras ceļojumiem. Brīdī, kad „Novatours” pārdeva šos ceļojumus, izmaksas par degvielu bija krietni mazākas. Taču līdz ar degvielas cenu pieaugumu tās palielinājās par 5% līdz 7%. „Kaut arī mēs vienmēr pārdodam ceļojumu, tam piemērojot iespējamu cenu pieauguma indeksāciju, tik liels degvielas pieaugums nebija prognozēts,” atzīst Ružickis.
Lai kompensētu degvielas cenu pieaugumu, „Novatours” ceļotājiem ieviesis 20% degvielas piemaksu. Šī piemaksa gan neattieksies uz pavasarī un rudenī izpirktajiem vasaras perioda ceļojumiem, tādējādi cilvēki, kas nopirkuši šo ceļojumu paketes, varēs atpūsties, īpaši nerēķinoties ar papildus izdevumiem. Taču, ja cilvēki vēlēsies iegādāties ceļojumu ziemas periodam, tiem, atkarībā no iecerētā galapunkta, nāksies rēķināties ar 10% līdz 20% cenu pieaugumu.
Arī tūrisma kompāniju „Impro ceļojumi” un „Relaks tūre” pārstāvji saka, ka šīs vasaras ceļojumiem cenas netiks celtas, jo jau pārdotas daudzas ceļazīmes. Tomēr, ja degvielas cenu kāpums nerimsies, par nākotni neviens garantijas nevar sniegt.
Aptaujātie tūrisma eksperti atzīst, ka ceļojumu sadārdzināšanās daļēji samazinās tūroperatoru pārdošanas apjomus, taču par to, kā cenu pieaugums atspoguļosies uz cilvēku ceļošanas paradumiem, vienprātības nav.
Pēc Tūrisma attīstības valsts aģentūras( TAVA) vadītāja Ulda Vītoliņa domām, ja inflācijas nomocītajiem Latvijas iedzīvotājiem degvielas cenu dēļ vēl vairāk sadārdzināsies ārvalstu ceļojumu paketes, daļa to vietā izvēlēties Latvijas lauku apceļošanu. Tā neuzskata Ružickis. Viņaprāt, izmaksas ģimenei, apceļojot Latvijas laukus, ir gandrīz tikpat lielas, kā braucot atpūsties uz Turciju. Tādēļ ticamāk, ka pēc saules un siltas jūras izslāpušie Latvijas ceļotāji labprātāk dosies uz dienvidiem.
Neraugoties uz gaidāmo ceļojumu cenu augšupeju, eksperti nedomā, ka tādēļ samazināsies cilvēku ceļošanas vēlme. „Šobrīd ceļojumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Cilvēkiem ir labas izvēles iespējas, tāpēc, nosakot brauciena budžetu, tie apmeklēs vairākas tūrisma kompānijas, līdz beidzot atradīs piemērotāko pakalpojumu,” uzsaka Ružickis. Viņaprāt, cilvēki arvien vairāk izvēlēsies iegādāties ceļojumus dažādu atlaižu akciju laikā, kā arī izvēlēsies lētākas ceļojumu paketes.
