Pētījuma rezultāti par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos dažādu personu, institūciju un uzņēmumu sniegtajiem valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumiem un prognozēm skaidri parādījuši, ka sabiedrība visvairāk uzticas masu medijiem – pirmās trīs „uzticības topa” vietās ierindojot televīziju, radio un laikrakstus. Televīzijai uzticas gandrīz 70% iedzīvotāju un līdzīgi augsti rādītāji ir arī radio un laikrakstiem.
Neapstrīdami mediji joprojām lielākajai daļai sabiedrības ir vienīgais informācijas avots par svarīgām norisēm. Ceturtajā vietā topā ierindojies Valsts prezidents Valdis Zatlers, kam seko Latvijas Banka un premjers Ivars Godmanis. Tiesa, gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa arī atzīmējuši, ka drīzāk neuzticas vai nemaz neuzticas V.Zatleram un I.Godmanim. Vienīgā politiskā partija, kas iekļuvusi uzticamāko TOP 10, ir „Saskaņas centrs”. Savukārt starp uzņēmumiem un komercbankām visaugstākā iedzīvotāju uzticība ir „Hansabankai” un „SEB bankai”, kas ir lielāka kā Ekonomikas vai Finanšu ministrijai. Uzticības topa desmito vietu noslēdz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ko SKDS pārstāvis Arnis Kaktiņš gan skaidroja arī ar pēdējā laika aktivitātēm ap parakstu vākšanu Satversmes grozījumiem, kas devusi plašu publicitātes platformu arodbiedrībām.
Sabiedrība joprojām noraidoša pret politiķiem
Pētījums vēlreiz apliecinājis, ka politiķu sniegtajam viedoklim iedzīvotāji neuzticas. Visbiežāk iedzīvotāji atzīmējuši, ka neuzticas Tautas partijai – kopumā 69,2% atbilžu. Otrajā vietā ir premjera partija LPP/LC, kurai neuzticas 63,7% respondentu, bet trešajā vietā ir Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuru norādījuši 59,8% respondentu. Savukārt Ekonomikas un Finanšu ministrijai neuzticas aptuveni 53% Latvijas iedzīvotāju.
„Interesanta iezīme, ka joprojām statusam un amatam ir liela nozīme, kas skaidro salīdzinoši lielo uzticamību, piemēram, Valsts prezidentam. Pārsteidzoša iezīme, kas parādījās pētījuma rezultātos bija, ka jaunieši līdz 25 gadu vecumam politiķiem uzticas daudz vairāk nekā citu vecuma grupu respondenti,” sacīja A.Kaktiņš.
"Joprojām statusam un amatam ir liela nozīme, kas skaidro salīdzinoši lielo uzticamību Valsts prezidentam."
Pēc viņa domām, tas skaidrojams ar mazāk izteiktu negatīvo pieredzi un mazākām cerībām – jaunieši uz valsti nepaļaujas un no tās neko īpaši negaida. Iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem izmanto daudzveidīgākus informācijas avotus un vairāk paļaujas uz bankām un starptautiskiem preses izdevumiem, turklāt laba izglītība visai tieši korelē ar augstiem ienākumiem.
Tomēr zīmīgi, ka, lai arī Latvijas iedzīvotāji neuzticas valdībai un valsts institūcijām, tai pašā laikā viņi tic, ka tieši tās varētu uzlabot ekonomisko situāciju mūsu valstī. Cerību, ka valdība var uzlabot situāciju, pauduši 76% respondenti, savukārt 71% cer, ka tas varētu izdoties Finanšu ministrijai, bet 71% – Saeimai.
Kopumā pētījums radījis vairākus pārsteigumus, kā arī apliecinājis jau pastāvošos pieņēmumus. Proti, joprojām apstiprinoties masu mediju fenomens, jo sabiedrības uzticība plašsaziņas līdzekļiem nav sagraujama. Tāpat amata faktors – piemērs ir Valsts prezidents, kurš pamatā ekonomisko lēmumu pieņemšanu neietekmē, tomēr sabiedrība viņam uzticas. Pēc ekspertu domām, tas visdrīzāk saistīts ar amata statusa nozīmi un augstu atpazīstamību. Prezidenta uzticamības fenomens krievu auditorijā varētu būt saistīts ar prezidenta institūta varas vertikāli Krievijā un līdzīgu uztveri Latvijā, norādīja A.Kaktiņš.
Pārsteidzoša esot arī Saskaņas centra līderība ne tika krievu valodā runājošās auditorijas vidū, bet visā auditorijā. Turklāt tā ir vienīgā politiskā partija, kas vispār iekļuvusi Top 10, no institūcijām, kam sabiedrība uzticas visvairāk. Kā iemesls tam tiek minēts tas, ka krievu auditorijā ir stipri mazāks politiskais piedāvājums un latviešu auditorija ir vairāk vīlusies politiskajos spēkos. Arī krievu partijas nav diskreditējušas sevi ar rīcību varas apstākļos.
Salīdzinot pētījuma datus starp iedzīvotājiem, kuriem sarunvaloda ģimenē ir krievu un latviešu, iezīmējas interesantas atšķirības. Lai arī televīzijā un radio sniegtajiem viedokļiem uzticas visvairāk abās auditorijās, krievvalodīgie tiem uzticas salīdzinoši mazāk – attiecīgi vidēji 72% latviešu un 53% krievu auditorijā. Trešajā vietā krievvalodīgajā auditorijā uzticamības topā ierindojas partija Saskaņas centrs, turpretī latviešu – vietējie laikraksti.
Zīmīgi, ka iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem salīdzinoši vairāk uzticas Latvijas Bankai, kā arī Pasaules Bankai un komercbankām. Latvijas iedzīvotāji ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem mazāk uzticas ES institūcijām: ar zemiem ienākumiem vidēji uzticas 17% un ar vidēji zemiem – 20%. Turpretī ar augstiem – gandrīz 40%. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem starptautiskiem biznesa preses izdevumiem uzticas divas reizes biežāk nekā iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.
Starpnozaru ekspertiem, piemēram, Andrim Strazdam, Ojāram Kehrim, Robertam Ķīlim un citiem ir salīdzinoši zems uzticamības rādītājs – vidēji pilnībā uzticas vai drīzāk uzticas 14% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinoši augstāks rādītājs ir ekonomistei Raitai Karnītei, kuras viedoklim un prognozēm uzticas gandrīz 30% iedzīvotāju. Iedzīvotājiem, kuriem sarunvaloda ģimenē ir latviešu, uzticamība Karnītei ir vēl augstāka – 35%. Lielā uzticība, pēc pētījuma autoru domām, saistīta ar saprotamāku komunikācijas formu plašākai auditorijai un asociēšana ar auditorijas vērtībām un “viens no mums” faktoru. Kopumā ekspertiem vairāk uzticas tie Latvijas iedzīvotāji, kam augstāki ienākumi, tātad ir arī izglītība.
Aptaujas rezultāti balstīti uz 1200 Latvijas iedzīvotāju sniegtajām atbildēm.
