Pēc ieilgušām diskusijām un vairākkārt pārceltiem lēmuma pieņemšanas datumiem, valdība beidzot pieņēma lēmumu, paredzot, ka tiek atbalstīts "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) akciju maiņas darījums ar Skandināvu koncernu "TeliaSonera". Šādu variantu gan joprojām neatbalsta apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) ministri, kuri norāda uz juridiskajiem šķēršļiem un neskaidro privatizācijas ieņēmumu apmēru.
Valdības izšķiršanās notika starp diviem variantiem, no kuriem viens bija Satiksmes ministrijas sagatavotais akciju maiņas darījums, bet otrs – Ekonomikas ministrijas (EM) variants, kas paredzēja 100% LT akciju pārdošanu izolē. Pret šādu variantu iepriekš bija kategoriski iebildusi „TeliaSonera”, līdz ar to samazinot valdības izvēles iespējas. Arī pēc valdības sēdes savu līdzšinējo pozīciju nebija mainījuši TB/LNNK ministri, norādot, ka akciju maiņas darījumā ir vairākas juridiskās neskaidrības un pretrunas, kā arī finansiālā ziņā valstij tas nav pats izdevīgākais variants. Ekonomikas ministrs Kaspars Gergards žurnālistiem atkārtoti uzsvēra, ka gan viņš, gan pārējie TB/LNNK ministri saglabājuši pozīciju, ka valstij izdevīgāks tomēr būtu EM piedāvātais "Lattelecom" privatizācijas variants, jo tajā nav konstatētas juridiskas pretrunas, kā tas ir akciju maiņas darījumā, kā arī būtu lielāka skaidrība par finansiāliem ieņēmumiem. Pēc Gerharda teiktā, īstenojot EM piedāvājumu, ņemot vērā jaunākos uzņēmumu novērtējumus, kopējie valsts ieņēmumi būtu tuvu 500 miljoniem latu. Lai arī TB/LNNK ministri valdībā palikuši mazākumā, šie iebildumi no Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas puses tikšot iekļauti „Lattelecom” jautājuma protokolā.
Tiesa, tagad noteicošs būs "TeliaSonera” viedoklis. Vēstule ar oficiālo valdības pozīcijas tekstu tiks saskaņota nākamās nedēļas sēdē un uzreiz pēc tam nosūtīta Skandināvu koncernam. Kā norādīja premjers Ivars Godmanis, gadījumā, ja no "TeliaSonera" tiks saņemta pozitīva atbilde šādam maiņas darījumam, Privatizācijas aģentūrai sadarbībā ar "Latvijas Valsts radio un televīzijas centru" (LVRTC) tiks uzdots gatavot normatīvo bāzi tālākai 49% "Lattelecom" akciju pārdošanai un iespējamo pretendentu atlasei. Veiksmīgi īstenojot šādu darījumu, valsts vēlāk varētu pārdot arī tās īpašumā atlikušos 51% „Lattelecom” kapitāldaļu.
Valdības atbalstītais Satiksmes ministrijas piedāvājums paredz veikt kapitāldaļu maiņu starp valstij piederošo LVRTC un "TeliaSonera". Variants paredz, ka LVRTC iegādātos no skandināvu koncerna "TeliaSonera" 49% "Lattelecom" kapitāldaļu un par tādu cenu uzreiz tālāk to pārdotu kādam investoram. Jau vēlāk valsts varētu pārdot arī tās īpašumā esošo 51% LT akciju. LVRTC šajā darījumā būtu tikai starpnieks, kā arī tiktu ievērota "TeliaSonera" prasība darījumu kārtot ar valsti. Šāds darījuma modelis vienlaikus paredz to, ka LVRTC "TeliaSonera" pārdod valsts īpašumā esošās mobilo sakaru operatora LMT kapitāldaļas. "TeliaSonera" īpašumā nonāktu arī "Lattelecom" īpašumā esošās LMT kapitāldaļas.
"TeliaSonera" patlaban pieder 49% "Lattelecom" daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder "Lattelecom". Pēc satiksmes ministra Aināra Šlesera prognozēm, ja izdosies veikt "Lattelecom" un LMT daļu apmaiņas darījumu un vēlāk pārdot 49% "Lattelecom", valsts ieguvums varētu būt ap 270 miljoniem latu. Valsts iegūtu maksu par 5% LMT akcijām vismaz 30 miljonus latu un vismaz 240 miljonus latu par "Lattelecom" akcijām. Tātad šo darījumu rezultātā, atstājot valsts īpašumā 51% "Lattelecom" akciju, valsts iegūtu ap 270 miljoniem latu.
Jautājums par "Lattelecom" un LMT privatizāciju aktīvi tiek risināts jau no pagājušā gada otrās puses.
