Valdības izšķiršanās jautājums
„Lattelecom” privatizācijas jautājums ierakstīts arī premjera Ivara Godmaņa vadītās valdības 100 dienu darbu programmā, un, kā šonedēļ žurnālistiem uzvēra pats I.Godmanis, līdz aprīlim valdībā tiks panākta vienošanās par atbalstāmo privatizācijas variantu, kurš jau būšot uzskatāms par zināmu virzību, ja ņem vērā to, cik ilgi šis jautājums ir aktuālajā dienas kārtībā. Vienlaikus gan Godmanis atzīst, ka jau tagad valdībā pamazām sāk parādīties atšķirīgi viedokļi un pilnīgu vienprātību starp koalīcijas partneriem varētu arī neizdoties panākt. Tomēr, neskatoties uz to, premjers ir pārliecināts, ka līdz mēneša beigām šajā jautājumā tiks pieņemts lēmums par atbalstāmo privatizācijas variantu. "Valdība vienosies. Ja vajadzēs, mēs balsosim," uzsvēris premjers I.Godmanis.
Komentējot situāciju, kas izveidojusies, premjers atzīst, ka jau vairākus gadus un vairākām valdībām tā arī nav izdevies panākt vienprātību starp akcionāriem par kāda privatizācijas varianta atbalstīšanu, tomēr patlaban valdībai vismaz esot skaidri nodefinēti tie principi, pie kuriem tā pieturēsies šajā jautājumā. Kā uzsvēra Godmanis, nedrīkst pieļaut monopola situācijas izveidošanos telekomunikāciju tirgū, jo citādi jau iepriekš uzņēmumu bez problēmām varēja pārdot Skandināvijas koncernam „TeliaSonera” un šo jautājumu slēgt. Tāpat, tikai pārdodot izsolē uzņēmuma kapitāldaļas, būtu iespējams redzēt objektīvo kompānijas vērtību un gūt maksimālos ienākumus, ir pārliecināts premjers.
Godmanis arī atzīst, ka iepriekš slēgtās vienošanās ar „TeliaSonera” rezultātā valdības rokas ir saistītas un tieši no Skandināvu piekrišanas patlaban ir atkarīga veiksmīga darījuma īstenošana. „TeliaSonera” esot izvirzījusi uzstādījumu, ka darījumu tā vēlas veikt ar valsti, līdz ar to principā izslēdzot iespēju piesaistīt kādu trešo pusi, norādīja valdības vadītājs.
Šlesera iniciatīva rada pavērsienu
Ar iniciatīvu „Lattelecom” privatizācijā pagājušajā nedēļā klajā nāca satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš personiski tikās ar „TeliaSonera” vadību, izraisot zināmas diskusijas koalīcijas partneru starpā.
A. Šlesers piedāvā privatizācijas variantu, kurš līdzīgā formā jau ticis apspriests agrāk. Proti, piedāvājums paredz, ka "TeliaSonera" piederošos 49% "Lattelecom" daļu varētu pārņemt "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas pieder Latvijas valstij, taču savukārt skandināvi pretī saņemtu LVRTC kontrolētos 23% "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) daļu, kā arī iespēju nopirkt 5% LMT daļu, kas ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder valstij, un 23% LMT daļu, kas pieder "Lattelecom". Līdz ar to "Lattelecom" pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet "TeliSonera" iegūtu 100% LMT daļu, un šī darījuma rezultātā abi telekomunikācijas uzņēmumi būtu nodalītu un nenonāktu viena īpašnieka kontrolē.
Pēc satiksmes ministra A.Šlesera teiktā, "TeliaSonera" konceptuāli piekritusi šādam darījumam, tomēr šādam variantam vēl ir nepieciešams oficiālas apstiprinājums. Vēstuli ar oficiālo piedāvājumu Satiksmes ministrija jau nosūtījusi skandināviem un līdz mēneša beigām tiek gaidīta oficiālā atbilde.
I.Godmanis gan uzsvēris, ka šī ir paša ministra iniciatīva un valdības oficiālo viedokli paudīšot tikai pats premjers, vienlaikus medijiem norādot, ka priekšlikums veikt apmaiņu ar "Lattelecom" un LMT kapitāldaļām ir vienīgais, kā "Lattelecom" atsaistīt no Skandināvijas koncerna "TeliaSonera" līdzdalības. Godmanis mēneša beigās Zviedrijā tiksies ar "TeliaSonera" vadību, kurai tiks piedāvāts viens "Lattelecom" privatizācijas variants. Par labāko variantu lēmumu pieņems valdība ar balsu vairākumu. Savukārt priekšlikumu valdībai izvirzīs darba grupa, kurā strādā ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, finanšu ministrs Atis Slakteris un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Kā galveno akciju maiņas darījuma ieguvumu A. Šlesers iepriekš uzsvēris to, ka valsts iegūtu 100% kontroli pār "Lattelecom", kuru varētu attīstīt kā spēcīgu reģiona telekomunikāciju tirgus spēlētāju. Pēc ministra domām, šis ir vienīgais veids, kā attīstīt pašmāju uzņēmumu, padarot to par "Latvijas Nokia". Vienlaikus netiek izslēgts, ka pēc "Lattelecom" nonākšanas valsts īpašumā izsolē varētu tikt pārdoti 49% uzņēmuma daļu, lai piesaistītu spēcīgu investoru, kas dotu papildu stimulu uzņēmuma attīstībai.
Patlaban "TeliaSonera" pieder 49% "Lattelecom" daļu, bet Latvijas valstij 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder "Lattelecom".
Valdībā jau vairākkārt mainījušies viedokļi
Jautājums par "Lattelecom" un LMT privatizāciju aktīvi tiek risināts jau no pagājušā gada otrās puses, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli. Pēdējo reizi šis jautājums tika skatīts 11.martā, tomēr arī tad netika panākta vienošanās par atbalstu kādam no līdz šim piedāvātajiem "Lattelecom" privatizācijas piedāvājumiem un jautājuma izskatīšana tika atlikta.
Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki Nila Melngaiļa vadībā, par "Lattelecom" izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompāniju "The Blackstone Group". Realizējot šo shēmu, "Lattelecom" vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet "Blackstone" - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.
Vēlāk "The Blackstone Group" pieļāva iespēju iegādāties 49% "Lattelecom" daļu par 142 miljoniem latu, tomēr arī šim variantam skaidrs atbalsts no valdības puses nav sekojis.
Savukārt "TeliaSonera" izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un "Lattelecom" kapitāldaļu iegādi, un kā iespējamo summu "TeliaSonera" mobilā biznesa "Mobility" vadītājs Kenets Karlbergs iepriekš nosauca 500 miljonus latu. Tos "TeliaSonera" būtu gatava maksāt par 51% "Lattelecom", kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij. Tomēr arī šo priekšlikumu valdība šā gada 12.februārī noraidīja.
Vērtīgs darījums
Ja nerēķina telekomunikāciju tirgus attīstības perspektīvas un ienākumus, ko tas var nest kompāniju īpašniekiem, arī abu uzņēmumu privatizācijas darījumā valstij iegūtie līdzekļi būtu uzskatāmi par vienu no lielākajiem privatizācijas darījumiem Latvijas jauno laiku vēsturē.
Atbilstoši pērn veiktajiem auditoru novērtējumiem vidējā 100% LMT vērtība varētu būt 668 miljoni latu, bet 100% "Lattelecom" bez 23% LMT daļu - 260 miljoni latu.
Neskatoties uz neskaidro situāciju par uzņēmuma turpmāko nākotni, „Lattelecom” turpina uzlabot savus darbības rezultātus. Tā pērn “Lattelecom” apgrozījums pieauga par 5%, sasniedzot 153,5 miljonus latu, kas ir lielākie ieņēmumu rezultāti kopš uzņēmuma dibināšanas 1994.gadā. Līdz šim lielāko ieņēmumu apjomu “Lattelecom” sasniedza 2002.gadā, kad tas bija 147,4 miljoni latu. Savukārt „Lattelecom” grupas peļņa 2007.gadā bija 38,1 miljons latu, kas ir par 0,9 miljoniem latu jeb 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Straujāko apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši datu pārraides un interneta pakalpojumi, kur ieņēmumi palielinājušies par 22% jeb 6,1 miljonu latu, kā arī informācijas tehnoloģiju un tīkla būvniecības pakalpojumi, kur bija vērojams ieņēmumu pieaugums par trīs miljoniem jeb 17%. Uzziņu un citu klientu apkalpošanas ārpakalpojumu apgrozījums pērn palielinājās par 22%.
"Lattelecom" grupā ietilpst SIA "Lattelecom", SIA "Citrus Solutions", SIA "Lattelecom Technology", SIA "Baltijas Datoru akadēmija", SIA "LSS" un SIA "Lattelecom BPO".
