Politiķi skaidru atbildi pagaidām nesniedz
Premjers Ivars Godmanis vakar preses konferencē prognozēja, ka par kandidātiem Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatam varētu tikt diskutēt aprīļa Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē, kuras kompetencē ir arī izvirzīt balsojumam Saeimā biroja vadītāja amata pretendentu. Starp izvērtējamiem pretendentiem būšot arī Kažociņš, uzsvēra Ivars Godmanis, žurnālistiem tā arī nesniedzot skaidru atbildi, vai viņš personīgi varētu atbalstīt Kažociņa pārvēlēšanu, vien norādot, "pienāks laiks, redzēsim, ko virzīsim". Iepriekš gan premjers norādījis, ka viņam pret J. Kažociņa līdzšinējo darbību pretenziju neesot. Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers iepriekš sacījis, ka viņam nav iebildumu pret pašreizējo SAB vadītāju, tomēr pirms lēmuma pieņemšanas prezidents vēlas iepazīties ar drošības dienestu darba pārskatu. Arī Valsts prezidents apliecinājis, ka Jānis Kažociņš ir viena no kandidatūrām uz SAB vadītāja amatu.
Arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars žurnālistiem uzsvēris, ka politiķi vēl nav sākuši diskusiju par Satversmes aizsardzības biroja vadītāja ievēlēšanu. Viņš gan apliecinājies, ka saņemta SAB atskaite par līdzšinējo darbību, tāpat līdzīgas atskaites tiks saņemtas arī no citām drošības iestādēm un tās tiks izvērtētas. Jaundžeikars uzsvēris, ka ne oficiāli, ne arī neformāli nav sākušās diskusijas par iespējamo Kažociņa pārvēlēšanu un nav apspriesti arī citi iespējamie SAB vadītāja kandidāti. Arī pats Jaundžeikars vēl nav izlēmis, kā rīkosies. To viņš izlemšot pēc iepazīšanās ar SAB atskaiti. Turklāt esot arī vairāki jautājumi, ko viņš vēloties uzdot SAB vadītājam.
SAB darbību vērtēs
Ar Satversmes aizsardzības biroja paveikto aizvadītajā gadā vakar, vairāk nekā stundu ilgā slēgtajā sēdē, iepazinās valdība un šodien šis ziņojums tiks skatīts NDP sēdē. Ziņojums satur ar valsts drošību saistītu informāciju, tāpēc sīkāki komentāri par SAB pērnā gada darbības rezultātiem netiek sniegti. Sīkāku izvērtējumu SAB darbībai pēc valdības sēdes žurnālistiem nesniedza arī pats J.Kažociņš, vien norādot, ka ministrus informējis par pērn paveikto, kā arī uzklausījis I.Godmaņa ieteikumus par aktuālajiem veicamajiem darbības virzieniem. Pagaidām Kažociņš arī atturas vērtēt savas izredzes tikt pārvēlētam amatā, vien norādot, ka tas būs atkarīgs no NDP lēmumiem.
Atbalstu Kažociņam pagaidām pauž nedaudzi
Atbalstu J.Kažociņa pārvēlēšanai SAB vadītāja amatā jau paudusi Latvijas Transatlantiskās organizācija. Tāpat aicinājumu pārvēlēt Kažociņu izteikusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura uzsver, ka pašreizējā politiskajā situācijā sākt meklēt Kažociņa aizvietotāju nebūtu lietderīgi. Bijusī prezidente pieļauj, ka gadījumā, ja amatam tiktu virzīta kāda politikā aktīva un politiski angažēta persona, varētu tikt apdraudētas valsts intereses. Līdzīgam viedoklim pievienojušies arī Saeimas deputāti, "Sabiedrības citai politikai" pārstāvji Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs, kuri aicinājuši Valsts prezidentu, Nacionālās Drošības padomi un Saeimu atbalstīt J. Kažociņa kandidatūru Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatam. "Ir svarīgi, lai šajā amatā strādātu profesionāls, kompetents un neatkarīgs cilvēks. Kažociņš ir parādījis, ka viņš spēj lieliski tikt galā ar sev uzticētiem pienākumiem. Viņš ir iemantojis partnervalstu uzticību. Tas ir nacionālās drošības jautājums un svarīgi, lai šajā amatā strādā respektabla un cienījama persona, kāds ir Kažociņš," uzskata Artis Pabriks.
Satversmes aizsardzības birojs ir viena no trīs valsts drošības iestādēm Latvijā. Biroja galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana, valsts noslēpuma, kā arī Eiropas Savienības un NATO klasificētās informācijas aizsardzība. SAB iegūst informāciju, ko nodod atbildīgajām amatpersonām valsts interesēm atbilstošāko lēmumu pieņemšanai. Birojs neveic noziegumu izmeklēšanu. SAB ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet tā parlamentāro kontroli veic Saeimas Nacionālās drošības komisija. Savukārt ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veic uzraudzību pār SAB darbības atbilstību likumiem.
Jāatzīmē, ka šogad Saeimai būs jālemj par vairāku augstu valsts amatpersonu iecelšanu amatos, jo jūnijā pilnvaru termiņš beigsies Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, bet decembrī - valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai.
