Šobrīd medicīnas tūristu īpatsvars Latvijas pacientu vidū netiek atsevišķi uzskaitīts, taču aptaujātie eksperti atzīst, ka maksas ziņā lēto, bet augsti kvalitatīvo medicīnisko pakalpojumu kārotāju skaits šeit ik gadu palielinās. Arī pieprasītākie produkti līdzīgi kā citās valstīs ir plastiskā ķirurģija un stomatoloģija.
Lai arī medicīnas tūrisms Latvijas ārstiem būtu visai pelnoša biznesa niša, paši ārsti tajā iesaistās ļoti piesardzīgi, ne vienmēr piekrītot sarežģītu operāciju veikšanai. Šādu piesardzību eksperti skaidro ar vienotas likumu bāzes trūkumu Eiropas Savienībā (ES), kura noteiktu pacienta tiesības un ārsta pienākumus, saņemot medicīniskos pakalpojumus ārvalstīs.
Augošā medicīnas tūrisma popularitāte
Kaut arī dati par medicīnas tūrismu pasaulē šobrīd netiek oficiāli apkopoti, Eiropas Veselības un medicīnas tūrisma asociācijas informācija liecina, ka šādu ceļotāju skaitam ik gadu ir tendence palielināties.
Populārākie produkti medicīnas tūristu vidū ir dažāda veida rekonstrukcijas operācijas, kardioloģija, zobārstniecība, atkarību ārstēšana, kā arī kosmētiskā medicīna. Populārākie medicīnas tūristu galamērķi ir Indija, Bruneja, Kuba, Kolumbija, Honkonga, Ungārija, Izraēla un Jordānija, savukārt iecienītākās kosmētiskās medicīnas valstis ir Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Kolumbija u.c.
„Bieži medicīnas tūristi vadās pēc principa „kaimiņu dārzā āboli garšīgāki””, raksturojot šo fenomenu, saka plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis. Taču iemesli šādai ceļošanai galvenokārt ir divi: augstās medicīnisko pakalpojumu izmaksas un garās rindas uz plānveida operācijām daudzās valstīs. To apliecina arī Delaveras universitātes pētījuma dati - operācijas izmaksas Argentīnā vai Indijā veido tikai desmito daļu no identisku operāciju izmaksām ASV vai Rietumeiropā. „Ne mazāk svarīga ir arī cilvēku anonimitātes vēlme. Sevišķi tā jūtama Eiropā, kur cilvēki nevēlas afišēt veiktās plastiskās operācijas,” piebilst J.Zaržeckis.
Jaunās tendences nozarē uzķēruši arī tādi tradicionālie tūrisma darboņi kā starptautiskie viesnīcu tīkli. „Piemēram, Šveicē medicīnas tūristiem tiek būvētas īpašas „pacientu viesnīcas”,” stāsta viesnīcas „Europa Royale Rīga” ģenerāldirektors Jānis Jenzis. Tās parasti atrodas blakus slimnīcām un domātas pacientiem, kuriem pēc medicīnisku manipulāciju veikšanas ir nepieciešama ārstu uzraudzība, bet kuri nevēlas dzīvot slimnīcas palātā, tā vietā izvēloties viesnīcas numuru. Tai pat laikā šādu viesnīcu būvniecība vēl kādu laiku nebūs aktuāla Latvijā, jo te ārvalstu pacientu skaits vēl ir niecīgs.
Pirktākie produkti – plastiskā ķirurģija un stomatoloģija
Pasaules medicīnas tūrisma kartē bez uzmanības nav palikusi arī Latvija. „Ja dažus gadus atpakaļ manu klīniku vidēji gadā apmeklēja viens ārzemju pacients, tad laika gaitā popularitāte pieauga līdz vienam pacientam mēnesī, bet tagad operācijas vismaz vienam ārzemju pacientam tiek veiktas ik nedēļu,” saka J.Zaržeckis.
Populārākie produkti medicīnas tūristu vidū Latvijā ir plastiskās operācijas un stomotolģija. Pieaugošā Latvijas klīniku popularitāte tiek skaidrota ar labo cenas un kvalitātes attiecību, jo par zemām cenām šeit iespējams saņemt augsti kvalificētu speciālistu pakalpojumus. Tā, piemēram, cenas plastiskajām operācijām Latvijā ir 30-50% mazākas nekā Rietumeiropā, savukārt stomatologa pakalpojumi šeit maksā pat trīs reizes mazāk nekā rietumvalstīs.
„Iecienīts pakalpojums ir arī Latvijas zobu protēzistu pakalpojumi,” norāda Latvijas Zobārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Paeglītis. Lai izmantotu šo pakalpojumu, ārvalstu pacientam pat nav jābrauc uz Latviju. Tā vietā ārvalstu zobārsti atsūta pacienta zobu nospiedumus, pēc kuriem Latvijā tiek izgatavotas protēzes.
Perspektīvā atkarību ārstēšana
Eksperti norāda, ka pasaules medicīnas tūristu vidū ļoti pieprasīti ir arī dažāda veida rehabilitācijas pakalpojumi, jo īpaši atkarību ārstēšana.
„Atkarību ārstēšanas iespējas Latvijā ārvalstnieku vidū neapšaubāmi būtu pieprasīts un ļoti dārgs nišas produkts,” stāsta narkologs Jānis Strazdiņš. Atšķirībā no citiem pacientiem, šie slimnieki daudz vairāk brauc ārstēties uz ārvalstīm, lai pašmājās slēptu, ka sirgst ar šādām problēmām.
Šo tendenci dažus gadus atpakaļ pierādīja Jūrmalā strādājošais privātais narkoloģisko slimību rehabilitācijas centrs „Vilonga”. Tas bija populārs angļu vidū, jo tajā bija krietni lētākas ārstēšanas izmaksas. Līdzīgu atkarību ārstēšanas centru 2005.gadā Saulkrastos vēlējās izveidot Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas pašvaldība, taču pēc vietējo iedzīvotāju protestiem no šīs ieceres nācās atteikties.
Šobrīd narkoloģisko slimību ārstēšanu Latvijā nodrošina valsts, kas ierobežoto finansu dēļ to nespēj piedāvāt ārvalstniekiem. Lai arī šādus pakalpojumus varētu sniegt privātie uzņēmēji un tos būtu gatavas finansēt bankas, pēc Strazdiņa domām privātajiem komersantiem trūkst uzņēmības. „Šādu ārstniecību nav viegli sākt. Uzņēmējam vajadzēs gan labu pasaules līmeņa aparatūru, gan labas ārstniecības iestādes telpas, gan augsti kvalificētus, starptautiski sertificētus un svešvalodas zinošus ārstus narkologus. Jo īpaši svarīgas ir to svešvalodu zināšanas. Ar vispārīgām valodu zināšanām noteikti būs par maz, jo atkarību ārstēšana ir darbs ar cilvēku dvēselēm - ārstam ir jāatrod īstie vārdi un īstais veids, kā cilvēkam likt atteikties no atkarības un mainīt savu dzīvi,” saka Strazdiņš.
Ārstniecību Latvijā nereklamē
Lai gan pasaulē medicīnas tūrisma popularitāte ik gadu palielinās, Latvijā šobrīd netiek veiktas īpašas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu jaunus pacientus. „Mēs principā to [popularizēt medicīnas tūrisma iespējas Latvijā] būtu gatavi darīt, taču šāda vēlme nav nākusi no mediķu puses,” saka Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš.
Savukārt paši mediķi uzskata, ka šādus pakalpojumus nemaz nav iespējams popularizēt ar klasiskajām tūrisma mārketinga iespējām, jo katra medicīniska manipulācija saistās ar zināmu risku pacienta veselībai. „Gribu redzēt to pacientu, kurš tikai lētākas cenas dēļ brauks uz Ostapa Bendera acu ķirurģijas centru Odesā. Domāju, ka tādu daudz nebūs. Popularitāte medicīniskajiem pakalpojumiem izplatās tikai ar pašu pacientu pozitīvajām atsaucēm par ārstēšanos,” saka Zaržeckis.
Arī paši ārsti nav ieinteresēti īpaši popularizēt savus pakalpojumus. „Kādēļ mēs nevēlamies reklamēt savus pakalpojumus? Tāpēc, ka medicīnas tūristi vēlas atbraukt, ātri veikt attiecīgo medicīnisko manipulāciju un doties mājup. Taču dažreiz pēc operācijām pacientam vismaz trīs nedēļas vajag palikt ārstu uzraudzībā, lai nerastos nevēlamas komplikācijas. Ja tas netiek ievērots, komplikāciju risks palielinās un tādējādi cieš ārstējošā daktera reputācija,” skaidro Latvijas plastikas ķirurgu asociācijas vadītājs Pēteris Laucis.
Attīstību kavē normatīvo aktu trūkums
Latvijas ārsti medicīnas tūristiem būtu gatavi piedāvāt arī cita veida medicīnas pakalpojumus, ne tikai tādas „plašā patēriņa preces” kā plastiskās operācijas vai stomatologa pakalpojumus. Mediķi gatavi veikt arī dažādas sarežģītas operācijas, taču to nedara, ja ar ārvalstnieku ārstēšanu saistītie riski un iespējamās komplikācijas ir pārmēru lielas.
„Šobrīd lielākā problēma Eiropas Savienības līmenī ir tāda, ka nav visaptveroša normatīvā akta, kā šādus pakalpojumus sniegt citu valstu pilsoņiem. Tāpat nav atrisināts jautājums par medicīniskā pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu, garantijām pacientam un ārsta atbildību,” norāda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Lai šobrīd kādas ES valsts pacients saņemtu pakalpojumu citā ES valstī, tam katru reizi ir jāslēdz līgums ar ārstu par konkrētās medicīniskās manipulācijas veikšanu. Taču, slēdzot līgumu, katra puse sevi maksimāli centīsies nodrošināt pret iespējamiem negadījumiem, vēl vairāk sarežģījot procesu. „Kamēr nebūs visaptveroša jumta likuma par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, nav gaidāms, ka medicīniskais tūrisms attīstīsies lieliem soļiem. Protams, zināma attīstība būs, bet varbūt ne tik strauja kā tad, ja būtu šāds normatīvais akts,” piebilda Keris.
