Krievijas prioritātes
Krievijas ārpolitikas prioritāte ir NVS, jo tajā savienojas visas valsts intereses. Lielvalsts vēlas “sev draudzīgas, plaukstošas un stabilas valstis”. Interesanti, ka Krievijai nav svarīgs kaimiņvalstu demokrātijas līmenis, jo primāra nozīme ir draudzībai. Tā uzskata, ka integrācijas procesiem NVS jānotiek tikai pašas vadībā. Visi pārējie iesaistītie "aktieri" (Eiropas Savienība (ES), NATO, ASV) tiek uzskatīti par pretiniekiem. Tāpat arī noteiktās Krievijas aprindās jebkura valsts dominējošās lomas pārskatīšana postpadomju telpā tiek uzskatīta par tautiešu stāvokļa pasliktināšanos un tās interešu diskrimināciju. ASV un Eiropas Savienības ietekme šajā reģionā tiek uzskatīta par negatīvu. ES tiek turēta aizdomās par to, ka tā dod priekšroku jaunajām valstīm uz Krievijas interešu rēķina. Tiek izdarītas apsūdzības par to, ka it kā attiecībā pret šo valsti tiek izmantota „dubulto standartu” politika.
Kaut gan Krievijas diplomātija skaidri pasaka, ka ekonomikai jābalstās uz tirgus attiecībām, tomēr netieši tā pieļauj atlaides un īpašu pretī nākšanu. Krievija vēlas veicināt NVS ekonomisko modernizāciju, un integrācijas attiecībās ar NVS valstīm tā pieļauj vairāku ātrumu politiku. Krievi uzskata, ka tieši attiecības ar Ukrainu ir NVS integrācijas pamats, kam liela nozīme ir arī Eiropas mērogā. Lielvalsts vēlas padziļināt ekonomiskos sakarus, balstoties uz labām kaimiņattiecībām, pragmatismu un savstarpējo izdevīgumu.
Attiecībās ar Moldovu Krievija it kā respektē tās teritoriālo vienotību, vienlaicīgi norādot, ka Piedņestras jautājums ir jāatrisina, balstoties tikai uz šīs teritorijas stabilitātes interesēm un miera spēku klātbūtni. Krievija visai tiešā veidā norāda priekšnosacījumu labām attiecībām – neitralitātes statuss, kas nostiprināts Moldovas konstitūcijā. Šāda pieeja liecina par visai tiešu un apzinātu vēlmi iejaukties Moldovas iekšējās lietās.
Attiecībās ar Gruziju Krievija saskata draudus nacionālajai drošībai. Jo nepieņemama ir starptautiskā iesaistīšanās seperātisko teritoriju krīzes risinājumos. Krievijas Federācija (KF) savas intereses saista ar “Gruzijas tautas” interesēm, kas liek uzturēt principiāli stingras politiskās attiecības. Rūpes par kaimiņvalsts “tautu” ļoti atgādina PSRS ārpolitiku un ekspansijas, kas tika attaisnotas ar tautas un sociālistiskās revolūcijas idejām. Abhāzijā un Dienvidosetijā Krievija vēlas ilgtermiņa stabilitāti, kas veidotos tikai no iesaistīto pušu saskaņotiem risinājumiem, jo uzskata, ka ES un ASV pieeja Kosovas jautājumam var radīt precedentu Kaukāzā. Vēlmi lokāli risināt krīzes situācijas nosaka fakts, ka vietējie iedzīvotāji ir lojāli Kremļa politikai.
Krievija pret Eiropu
Ideoloģiski Krievija sevi pasniedz tā, it kā ciestu globalizācijas cīņā ar konkurentiem. Līdz ar to tā prognozē starptautisku pretdarbību pret sevi. Savas valsts biznesa aktiviātes ārzemēs ir saistāmas ar Kremļa ārpolitiku. Kaimiņvalsts uzskata, ka tas ir izdarāms, iesaistoties dažāda mēroga projektos. “Enerģētiskās diplomātijas” mērķis ir panākt lielvalsts resursu vadošo lomu pasaules noieta tirgos. Tas veicinās tās eksporta rādītājus. Vienlaikus svarīgi ir veicināt eksporta ģeogrāfisko daudzveidību.
KF ir svarīgas attiecības ar ES, tomēr lielāka nozīme ir tad, ja tās ir divpusējas. Šādā veidā tā pamatoti cer uz ekonomismko attiecību tālāku veicināšanu, jo tieši tirgus peļņa ES papildina kaimiņvalsts budžetu visvairāk. Tomēr tā negatīvi vērtē ES iniciatīvas NVS telpā, stratēģiski svarīgākais mērķis ir panākt bezvīzu režīmu ar ES.
Atsaucoties uz ES pienākumiem, Krieviju uztrauc nacionālo minoritāšu stāvoklis Latvijā un Igaunijā. Attiecību uzlabošanai tā saskata tikai divus priekšnosacījumus – Baltijas valstu iekšpolitiskā fona izmaiņas un baltiešu gatavība ņemt vērā kaimiņvalsts intereses un bažas. Principiāli svarīgs uzdevums Latvijā un Igaunijā ir tautiešu aizsardzība. Valstij nepieņemama ir okupācijas tematika, neonacisms un padomju pieminekļu demontāža. Tā vēlas nostiprināt reģionālo sadarbību Baltijas Jūras valstu Padomē, iesaistoties pēc iespējas plašākā jautājumu loka apspriešanā.
Iekšpolitisko problēmu dēļ Krieviju satrauc it kā neobjektīvā vēlēšanu pārraudzība Eiropas Drosības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros. Tā saskata draudus, ka ar šo organizāciju ES un NATO dalībvalstis cenšas ietekmēt NVS reģionu. Lielvalsts ir apņēmusies ierobežot EDSO vēlēšanu monitoringu, taču interesanti ir tas, ka NATO tā nedefinē kā draudu. Oficiālā retorika ir uzmanīga, tomēr kaimiņvalsts cenšas skaidri iezīmēt, ka alianses paplašināšanās NVS telpā neizbēgami sarežģīs savstrapējās attiecības.
Humanitārā diplomātija
Tiesību aizsardzības jomā KF uzskata, ka demokrātija ir iespējama tikai ar labvēlīgiem ekonomiskiem priekšnosacījumiem. Demokrātrijas “eksports” no ārpuses rada negatīvus rezultātus un noved pie nestabilitātes un anarhijas. Valsts plāno saglabāt uzbrūkošu pozīciju tādos jautājumos kā tautiešu aizstāvība, neofašisma izpaumes, bijušo esesiešu heroizācija Baltijas valstīs, palielinot nevalstisko organizāciju un parlamenta struktūru iesaistīšanu.
Ar KF valdības 2006. gada 2. oktobra rīkojumu Nr. 1370-r tika apstiprināta „Programma darbam ar tautiešiem ārzemēs 2006.–2008. gadam”. Programma paredz likumdošanas pilnveidošanu tautiešu jomā, dažādu starptautisku pasākumu (to skaitā tautiešu kongresa, konferenču, semināru, kursu) rīkošanu, tautiešu organizāciju koordinējošo struktūru veidošanu (gan starptautisko, gan mītnes zemēs) un darbības atbalstīšanu, sadarbības sekmēšanu starp tautiešu organizācijām un KF valsts struktūrām, pasākumu organizēšanu tautiešiem mītnes zemēs, viņu informatīvā atbalsta nodrošināšanu (veidot un atbalstīt interneta portālus, preses izdevumus, TV un radio programmas tautiešiem, sadarbību ar krievu masu medijiem mītnes zemēs), tiesību aizsardzību (to skaitā mītnes zemes tiesās), sadarbību ar tautiešu jauniešu organizācijām u.c.
Maskavas valdības izstrādātā Kompleksā mērķprogramma tautiešu ārvalstīs atbalstam 2006.–2008. gadam paredz izlietot 440 miljonus rubļu. Tās līdzekļi izmantoti tautiešu tiesību aizsardzībai (to skaitā Latvijas tiesās un Eiropas Cilvēktiesību tiesā), organizāciju un apvienību atbalstam (no šiem līdzekļiem tiek finansēti pētījumi un dažādi pasākumi: 8. marts, 9. maijs, dažādas conferences, „apaļā galda” diskusijas u.c.), sociāls atbalsts (medicīniskie pakalpojumi, materiālā palīdzība „Lielā Tēvijas kara” veterāniem u.c.), krievu kultūras un izglītības atbalsts (grāmatas skolām), informatīvais atbalsts (krievvalodīgā prese ārvalstīs) u.c.
Ārpolitikas līdzekļi
Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā ārpolitikas apskatā (2007. g. 27. marts) ir minēti vairāki „humanitārās dimensijas” instrumenti ietekmes ārvalstīs, kuru darbības pastiprināšana (to skaitā pretdarbība citu valstu interesēm) ir sagaidāma nākotnē: humanitārās tehnoloģijas, informatīvā ietekme, ietekmes veidošana ar NVO palīdzību, finansēšana, Krievijas Pareizticīgo baznīcas piesaiste, informatīvie kontakti, masu mediju loma.
Runājot par ārpolitikas nodrošināšanu ar resursiem, KF ĀM pasvītro nepieciešamību kāpināt ārpolitikas resursu nodrošinājumu, diversificēt ārpolitiskos instrumentus. Tā atzīst, ka mūsdienu pasaulē pieaug parlamentārās diplomātijas un pilsoniskās sabiedrības institūtu starptautiskās darbības loma – tie ir svarīgi Krievijas ārpolitiskās darbības resursi, īpaši publiskās diplomātijas jomā. Valdība uzskata, ka liela loma mūsdienu diplomātijā ir „maigās varas” faktoriem, ieskaitot spēju iedarboties uz citu valstu uzvedību ar savas valsts kultūras – civilizācijas, humanitāri – zinātnisko, ārpolitisko un citu - pievilcību, t. s. „sabiedriskās diplomātijas tīklu sistēmu”, kas ir viena no visdinamiskāk augošajām un ietekmīgākajām pasaules politikas sfērām. Pēdējos gados Krievijas tautiešu atbalsta politikā tiek mainīti akcenti. Tajā pirmo reizi pareizi ir izvēlēts instrumentārijs, ar kura palīdzību varēs iedarbosies uz procesiem kaimiņvalstīs. Tā ir kultūras un humanitārā sadarbība vai, pēc amerikāņu politologa Džozefa Naja (Nye) termina, soft power („maigā vara”). Tās pamatprincipi ir sekojoši:
1) Radīt darbotiesspējīgu Krievijas humanitārās ietekmes infrastruktūru ilgstošai perspektīvai. Izvairīties no īslaicīgiem projektiem Maskavai nepieciešamā elektorālā rezultāta sasniegšanai kalendāri tuvākajās vēlēšanu kampaņās. Galvenais uzsvars ir jāliek uz kopīgas humanitārās un kultūras telpas saglabāšanu.
2) Iztulkot humanitāro sadarbību politiski plašāk, t. sk. cilvēktiesību ievērošanas kontekstā. Pārvaldes fokusēšana, lai radītu uz maigās humanitārās ietekmes sviras un izeja uz tiesību aizsardzības sfēru dos iespēju jaunajai struktūrai spēlēt īpašu vadošo lomu Krievijas politikas veidošanā postpadomju telpā. Svarīgi ir apvienot valsts kultūras ietekmes integrācijas uzdevumus postpadomju valstīs ar citiem tās – kaimiņvalstu attiecību aspektiem, ieskaitot ekonomisko sadarbību.
3) Vienādi stingri cīnīties pret krievu skolu slēgšanu visās postpadomju valstīs.
4) Radīt noturīgus Krievijas humanitārās ietekmes valstiskus un nevalstiskus laukumus. Atvērt tās kultūras centrus pie visām valsts vēstniecībām postpadomju valstīs, kur tas vēl nav izdarīts.
5) Uzsākt privāto krievu skolu un universitāšu finansēšanu, TV kanālu iekļaušanu vietējo kabeļtelevīzijas un satalīttelevīzijas operatoru piedāvātajās paketēs.
6) Apstādināt krievu elites histēriju. Nepieļaut, lai prokrievisko spēku lokālie zaudējumi postpadomju valstu vēlēšanās novestu pie politiskām varas krīzēm Krievijā.
Ideoloģiskais pamats
21. gs. pirmajos gados ir attīstījies jauns koncepts – „krievu pasaule” (русский мир). Tās koncepciju izstrādāja tādi politologi kā Vitālijs Skriņņiks, Tatjana Poloskova u.c., kuri darbojās tuvu Krievijas varas centriem. Balstoties uz šīm iestrādēm, KF prezidents Vladimirs Putins izvirzīja „krievu pasaules” kā neatņemamas mūsdienu civilizācijas sastāvdaļas ideju. Ir parādījusies tās kā kultūras fenomena ideja, kas apvienotu visus krieviski runājošus cilvēkus. Par šī termina priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka tas bez juridiskām sekām apvieno visas dažādos laikos no Krievijas emigrējušo tautiešu emigrācijas masas, kā arī krievus, kas pēc 1991. gada ārpus izrādījušies ārpus dzimtenes. Sevišķas cerības tiek liktas uz finansiālu atbalstu īpaši attiecībā uz tautiešiem „tuvējā aizrobežā”. Acīmredzot tas tāpēc, ka vairākās postpadomju valstīs krievu biznesam ir spēcīgākas pozīcijas salīdzinājumā ar „tālo aizrobežu”.
Diasporas pārstāvjiem ir augsts sociālais statuss mītnes valstī un lielas ekonomiskas iespējas. Tas savienojas ar krievu diasporu skaidri izteiktiem centieniem saglabāt savu uzturēšanos Krievijas kultūras laukā. 2007. gada 21. jūnijā valsts prezidents V. Putins parakstīja dekrētu par Fonda „Russkij mir” nodibināšanu, kas paredzēts krievu kultūras un valodas atbalstam pasaulē. „Krievu pasaule” ir programma, kas atrodas attīstībā un aptver arvien vairāk darbības sfēru un virzienu. Kā var secināt no „krievu pasaules” portāla informācijas, programmas izstrāde un papildināšana tiek turpināta.
Emigranti, kas aizbraukuši no PSRS un kuri lieto krievu valodu, ir uzskatāmi par „krievu pasaules” sastāvdaļu, pat ja viņi pēc savas etniskās izcelšanās tai nepieder. Tieši šī valoda un Krievijas vai padomju kultūra līdz ar vēsturiskām atmiņām apvieno un konstruē „krievu pasauli”. Saikne ar dzimteni lojalitātes izpratnē ir svarīga koncepcijas iezīme. Pastāv trīs aspekti, kas raksturo piederību „krievu pasaulei”: valoda, kultūra un demonstrēta interese pret šo valsti kā dzimteni.
Krievu valodai ir jāpiešķir oficiālas valodas statuss valstīs, kur vismaz trešdaļai iedzīvotāju tā ir dzimtā. Tā nedrīkst noņemt jautājumu par oficiālu divvalodību virknē bijušās PSRS valstu (Kazahstānā, Ukrainā, Latvijā, Moldovā, Kirgīzijā).
Ir iezīmējusies jauna pieeja „krievu pasaules” konsolidācijā un KF ietekmes veidošanā, kas paredz mērķauditorijas audzināšanu kā metodi. Ja līdz šim dažāda mēroga ieinteresētās KF valstiskās un nevalstiskās organizācijas vairāk tieši finansiāli atbalstīja sev „izdevīgos” politiskos līderus vai partijas, šobrīd ir vērojama tendence iesaistīt diasporu valodas, kultūras, izglītības un reliģijas (pareizticības) projektos un audzināt diasporu KF interešu skatījumā (informācijas laukā, kas atspoguļo KF pozīcijas). Šāda jaunā pieeja, pirmkārt, tiks realizēta KF interešu zonās – NVS un Baltijas valstīs.
