Kas ir SEG tirdzniecības sistēmas?

SEG ietver vairākas gāzes – oglekļa dioksīdu (CO₂), metānu (CH4), slāpekļa oksīdus (NOx), kā arī sēra heksafluorīdu (SF6) un fluorogļūdeņražus (HFC), kas rodas cilvēka saimnieciskajā darbībā, sadedzinot akmeņogles un naftas produktus enerģijas ieguvei, transportā, rūpnieciskajā ražošanā un intensīvajā lauksaimniecībā un arī nemetāna gaistošos organiskos savienojumus (NMGOS). Par SEG izmešu pamata mērvienību pieņemta apjomīgākās SEG gāzes – oglekļa dioksīda CO₂ izmešu viena tonna, ko parasti dēvē par CO₂ ekvivalentu. Piemēram, 1 tonna metāna izmešu ir līdzvērtīgi 21 tonnai CO₂ ekvivalenta.

SEG emisijas kvotas 2005. gada janvārī ieviesa Eiropas Komisija (EK), lai izstrādātu visefektīvāko tirgus līdzekli Kioto protokola mērķa sasniegšanai Eiropai kopumā.

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

”Pastāvēja iespēja ieviest arī CO₂ nodokli, bet kvotu tirdzniecības sistēma tika novērtēta kā daudz efektīvāka. ES kopumā var emitēt noteiktu SEG izmešu līmeni, ko nedrīkst pārsniegt. Tas veicams, lai sasniegtu Kioto protokolā noteikto SEG izmešu līmeni un arī sev izvirzītos mērķus, šādi mazinot cilvēka darbības ietekmi uz globālo sasilšanu. Ja ES būtu nosliekusies par labu CO₂ nodoklim, tas nebūtu efektīvs emisiju ierobežotājs. Pašreizējā ES SEG kvotu tirdzniecības sistēmā visu regulē tirgus pieprasījums, tajā skaitā arī cenu,” stāsta Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo resursu departamenta direktors Valdis Bisters.

ETS – Eiropas Savienības sistēma

Lielākā SEG emitētāja tradicionāli ir enerģētika un rūpniecība, un ES SEG emisiju tirdzniecības sistēmā (ES ETS) var piedalīties uzņēmumi jeb operatori, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir virs 20 MW. Visās ES valstīs šādi uzņēmumi rada pusi no visa SEG piesārņojuma, Latvijā – tikai 27 procentus, un tikai šiem 27% emitējošiem uzņēmumiem ir obligāti jāpiedalās emisiju tirdzniecības sistēmā un ir tiesības saņemt lielāko daļu izmešu kvotu par brīvu.

Jāteic, ka valsts šajā sistēmā līdzdarbojas tikai pašā sākumposmā – kvotu sadales periodā. Pēc tam jau uzņēmumi jeb operatori ir šo kvotu īpašnieki, kas var ar tām brīvi darboties – pārdot, pirkt vai uzkrāt nākošajam periodam pēc 2012. gada. Uzreiz jāpiebilst, ka kvotas no operatoriem uzpirkt un tirgoties ar tām līdzīgi kā biržā var ikviena juridiska un fiziska persona, turklāt no jebkuras pasaules valsts.

ES ETS darbības sistēma

Avots: I. Krīgere. Emisiju tirdzniecība (lekciju materiāli)

Latvijā intensīvākie piesārņotāji ir elektroenerģijas ražotāji, katlu mājas (izņemot tās, kas darbojas ar koksni), TEC, tērauda ražotāji, cementa, kaļķa un māla būvmateriālu izstrādājumu ražotāji, stikla un stikla šķiedras ražotāji, celulozes, papīra un kartona ražotnes.

Pārējie vides piesārņotāji, kuri neietilpst ES ETS sistēmā (jeb 27 procentos uzņēmumu), maksā šo jau iepriekš minēto CO₂ nodokli Dabas resursu nodokļa veidā – 10 santīmu par 1 tonnu radītā CO₂, no 2008. gada šī likme palielināsies uz 30 santīmiem.

„Atšķirība starp nosacījumiem, ko, piedaloties ES ETS sistēmā un strikti samazinot izmešu daudzumu, jūt lielie operatori, un kā, nomaksājot nodokli, rīkojas pārējie emitētāji, ir ļoti ļoti liela. Bet nākotnē stingrākas prasības tiks noteiktas pilnīgi visiem,” lēš Valdis Bisters. „Tas jau ir ieskicēts nule klajā laistajā jaunajā ES enerģētikas politikas paketē.”

Latvija izrāda pretestību

ES ETS sistēmas pirmais tirdzniecības periods (2005.-2007. g.) ir noslēdzies. Izveidojusies pirmā pieredze.

„Uzņēmumi ir tirgojušies, ieguvuši peļņu. Protams, emisiju kvotu pārpalikums jau bija plānots. Latvija par bāzes jeb references gadu kvotu aprēķināšanai izvēlējās 1997. gadu, kopš tā laika daudzi uzņēmumi ir ieviesuši modernas tehnoloģijas. Protams, ka šie izņēmumi, pārdodot savas neiztērētās kvotas, nopelnīja papildu līdzekļus darbības efektivitātes paaugstināšanai, tajā skaitā stingrākām prasībām SEG izmešu emitēšanā,” zina stāstīt V. Bisters. „Bet šāda situācija bija daudzviet, tādēļ Eiropā bija lielāks kvotu piedāvājums kā pieprasījums. Varētu teikt, ka 2007. gada aprīlī ES ETS tirgus sabruka – kvotas cena no 30 eiro nokrita līdz 10 eiro un vēlāk līdz pat 5 eirocentiem.”

Gan EK, gan dalībvalstis konstatēja, ka kvotu daudzums tirgū jāierobežo (kas arī tika darīts, tādēļ nākotnes līgumiem cena par 1 kvotu jau uzkāpusi līdz 23 - 25 eiro. To var uzskatīt par robežšķirtni, kas ieskicē reālās emisiju samazinājuma izmaksas, piemēram, pārejot no oglēm uz dabasgāzi.

SEG kvotu tirgus

Tādēļ jaunajam periodam, kas būs no 2008. gada, kvotas tika dalītas citādāk. Tas arī bija pamats Latvijas neapmierinātībai un strīdam ar EK. Jo kvotas tika noteiktas daudzkārt zemākas un par bāzes jeb references gadu pieņēma ne vairs 1997., bet gan 2005. gadu. Tika ņemts vērā IKP pieaugums, un Latvijai tas ir vislielākais ES. Tādēļ Latvijai tika piešķirts 50% kvotas pieaugums līdz 2010. gadam (gadskārtēji vairāk par 8%) un vienlaikus piemērojot CO₂ intenitātes samazināšanās. Tā ir efektivitāte, ko, augot resursu cenām, var panākt ar ES ETS sistēmu – uzņēmumi ir spiesti modernizēt ražošanu, ieviest energoefektīvākas iekārtas.

Tomēr Latviju neapmierināja EK lēmums. „Mēs iesniedzām prasību Eiropas Kopienu 1. instances tiesā,” stāsta V. Bisters. „Tas, ka par atskaites gadu tika ņemts 2005. gads, neņēma vērā Latvijas kā mazas ekonomikas iespēju uzcelt lielākas rūpnīcas. Patiesībā – aizliedza jebkuru iespēju tādas uzbūvēt. Jo tas, kas Vācijā un Polijā būtu kā piliens jūrā, mazā ekonomikā uzrāda ļoti lielu kopumu rādītājos, tajā skaitā krasu emisiju pieaugumu. Piemēram, viena „Cemex” rūpnīca vai TEC. Latvija šādu EK lēmumu uzskatīja par diskriminējošu. Tādēļ sniedzām gan lietu tiesā, gan papildu argumentus EK, un Latvijai pagājušā gada nogalē izdevās iegūt kvotu palielinājumu par 144 tūkstošiem tonnu jeb kvotu gadā (jo 1 kvota ir 1 tonna CO₂ emisijas). Latvija bija trešā valsts pēc iegūtā palielinājuma pret 2005. gadu. Lielāks bija tikai Lietuvai un Slovākijai, kurām jāslēdz atomstacijas un jāaizvieto ar citām jaudām. Bija valstis, kurām kvotas tika vēl samazinātas. Eiropas Kopienu tiesa gan vēl nav Latvijas prasījumu skatījusi.”

Uzņēmējiem, ja viņi vēlas strādāt efektīvāk, ir ļoti daudz iespēju dažādot energoavotus, tikai sabiedrībai par to trūkst informācijas. Ogles un gāze ir ļoti ekfektīvi fosilie energoavoti, bet tie noteikti nav labākie, raugoties no valstiskās atkarības, izmešu daudzuma samazināšanas un vides aizsardzības viedokļa.

„Latvijā ir 3 iekārtas, kas ražo biogāzi: Getliņos no atkritumiem, Rīgas ūdens no notekūdeņu dūņām un arī Liepājā no atkritumiem,” stāsta V. Bisters. „Sagatavošanā ir vismaz 5-7 projekti, kas ražotu biogāzi no dažādas biomasas, galvenokārt – no lauksaimniecības atkritumiem. Šādas sistēmas vienlaikus dod gan ekonomisko, gan vides efektu.”

Pasaules emisiju tirdzniecības sistēma

Pasaules SEG emisiju kvotu tirdzniecības sistēma patiesībā vēl ir tikai sagatavošanā, kaut tās darbības termiņš noteikts 2008. – 2012. gadā. Šī pasaules starptautiskā sistēma tiek veidota Kioto protokola ietvaros, un tajā piedalās tikai tās valstis, kuras ratificējušas šo protokolu - tā dēvētās B. pielikuma valstis. Tā ir citādāka sistēma, kurā arī būs dažādi elastīgie mehānismi. Pati svarīgākā atšķirība – šajā sistēma piedalīsies tikai valstis, nevis uzņēmumi.

SEG emisiju pārpalikums pagaidām noteikti būs visām jaunajām ES dalībvalstīm, kas ļaus arī nopelnīt līdzekļus, ko investēt emisiju samazināšanā valstī. „Mēs esam dzīvojuši uz vēsturiskā mantojuma, un Kioto protokols dod iespēju pārejas ekonomikas valstīm pakāpeniski uzlabot tehnoloģijas, lai uzņemtos izpildāmas saistības,” uzskata Valdis Bisters. „Lai kļūtu konkurētspējīgas nākotnes CO₂ tirgus apstākļos. Latvijai šīs iespējas noteikti jāizmanto. ”

Mērķa sasniegšanas izvērtējums

Pozitīva tendence: negatīvs skaitlis norāda, ka dalībvalsts virzība ir zem mērķu sasniegšanas lineārās līknes

Negatīva tendence: pozitīvs skaitlis norāda, ka dalībvalsts virzība ir virs mērķu sasniegšanas lineārās līknes

Avots: European Environment Agency, 2004