2004. gada vēlēšanu kampaņas izmaksas sasniedza 693 miljonus dolāru. Šī gada kampaņas kopējie tēriņi varētu tuvoties miljardam vai pat vairāk. Pēc vēsturnieku aplēsēm, ASV prezidents Ābrams Linkolns savas 1860. gada kampaņas laikā iztērēja 100 tūkstošus dolāru.
Nozīmīgs datums amerikāņiem šogad būs 5. februāris, kad priekšvēlēšanas notiks 22 štatos, tostarp arī lielākajos – Ņujorkā un Kalifornijā.
Datus par oficiālajiem 2007. gadā piesaistītajiem līdzekļiem Federālā vēlēšanu komisija darīs zināmus 31. janvārī, taču vadošie demokrātu kandidāti jau atklājuši viņu rīcībā esošās summas. Pašreizējā Ņujorkas senatore Hilarija Klintone (60) pērn piesaistījusi 115 miljonus dolāru. Savukārt Ilinoisas senators Obama (46) savācis 103 miljonus dolāru. Pēc priekšvēlēšanām Aiovā un Ņūhempšīrā Klintone ieguvusi vēl sešus, bet Obama astoņus miljonus dolāru.
Finansiālas problēmas skārušas republikāni Rūdolfu Džuliāni, kurš sācis zaudēt savu popularitāti. Viņš gan varētu gūt panākumus Kalifornijā. Džuliāni atzinis, ka viņa kampaņas vajadzībām ir tikai 12,7 miljoni dolāru. Viņa kampaņā nodarbināti daudzi brīvprātīgie.
Turīgais mormoņu uzņēmējs Mits Romnijs no republikāņu nometnes līdz šim iztērējis personīgos 17 miljonus. Romnijs, kurš kampaņā iegulda visvairāk privāto līdzekļu salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, ir gatavs sevi sponsorēt arī turpmāk.
Republikāņi, baptistu mācītājs Maiks Hakabī (52) un Arizonas senators Džons Makeins (71), operē ar daudz mazākiem līdzekļiem, taču viņu panākumi ir vērā ņemami. Abiem trūkst līdzekļu, taču Hakabī vinnēja Aiovas priekšvēlēšanu sapulcēs, bet Makeins uzvarēja Ņūhempšīrā. Hakabī pērnā gada nogalē izdevās kampaņai piesaistīt astoņus miljonus dolāru, bet janvāra pirmajās nedēļās – vēl divus miljonus.
Vēlēšanu cīņa ikreiz sākas Aiovā un Ņūhempšīrā – tā tas notiek kopš seniem laikiem, taču nav izdibināts, kādēļ.
Ņūhempšīrā uzvarēja H. Klintone. Cīņa par demokrātu kandidāta izvirzīšanu tagad turpināsies Nevadā un Dienvidkarolīnā (19. un 26. janvārī). Aiovā pirmajā sacensībā par nominēšanu no demokrātu un republikāņu partijām izvirzījās B. Obama un M. Hakabī. H. Klintone šai štatā ieguva tikai trešo vietu. Tā rezultātā demokrātu vidū izvirzījās B. Obama, kurš gandrīz jau guva pārliecību par savu pārspēku, taču Ņūhempšīras rezultāti ļāva H. Klintonei no jauna nostiprināt pozīcijas.
Dž. Makeins savukārt cer 15. janvārī uzvarēt Mičiganas štatā, pārspējot savu konkurentu M. Romniju.
Prezidenta vēlēšanas notiks 4. novembrī. Lai pretendents tiktu izvirzīts par kandidātu no demokrātu vai republikāņu partijas, viņam jāiegūst attiecīgās partijas nacionālā konventa delegātu balsu vairākums. Demokrātu konvents notiks 25.-28. augustā Denverā, bet republikāņi pulcēsies konventā 1.-4. septembrī Sentpolā, Mineapolē.
Lai iegūtu demokrātu nomināciju, kandidātam no 4049 delegātu balsīm jāsaņem vismaz 2025. Savukārt republikāņu pretendentam izvirzīšanai no 2380 delegātu balsīm nepieciešamas vismaz 1191 balss.
Priekšvēlēšanās katrā štatā, pamatojoties uz katram pretendentam izrādīto atbalstu, tiek noteikts viņa atbalstošo delegātu skaits no attiecīgā štata. Taču pretendentiem jāpārliecina arī tā sauktie superdelegāti - partijas amatpersonas un kongresmeņi, kas arī piedalās balsošanā. Demokrātiem ir 796 superdelegāti, bet republikāņiem - vairāk nekā 600.
Amerikāņiem šais vēlēšanās svarīgākie jautājumi ir Irāka, veselības aprūpe un ekonomika.
Jaunajam prezidentam jāstājas amatā 2009. gada 20. janvārī. Šo datumu amerikāņi atzīmē kā inaugurācijas dienu, kad jaunais prezidents dod zvērestu.
Vēlētāju aktivitāte ASV piedzīvo kritumu un paredzams, ka šajās vēlēšanās piedalīsies ne vairāk kā 50% elektorāta. ASV vēlētājs kļūst arvien skeptiskāks pret politisko procesu, turklāt vēlētāju aktivitātes kritums patlaban raksturīgs visām attīstītajām rietumu demokrātijām kopumā.
