Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas, pagājušā gada laikā precēm cenas pieaugušas par 13,2%, bet pakalpojumiem - par 16,4%, kas atbildīgajām amatpersonām un ekspertiem liek būt piesardzīgiem un pat pesimistiskiem savās prognozēs par drīzu inflācijas samazināšanos. Premjers Ivars Godmanis prognozē, ka šā gada pirmajā pusē inflācija turpinās palielināties, galvenokārt ar mājokli saistīto pakalpojumu - elektroenerģijas un siltuma cenu pieauguma - dēļ. Savukārt gada otrajā pusē jau varētu būt novērojama inflācijas samazināšanās.
Valdības šā gada uzdevums ir sabalansēt inflāciju ar valsts sociālās palīdzības apjomu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu, lai novērstu situāciju, ka ekonomikas „atdzišanas” apstākļos IKP pieauguma tempi palēninās, bet inflācija joprojām ir augsta, galvenos veicamos darbus iezīmē valdības vadītājs.
Optimistisks savās prognozēs par drīzu inflācijas mazināšanos nav arī jaunais finanšu ministrs Atis Slakteris, kurš kodolīgi norādījis, ka „Latvijas iedzīvotājiem ir jāgatavojas grūtākiem laikiem”. Pēc Slaktera domām, valdībai ir iespējami tuvākā laikā jāapstiprina un konsekventi jāsāk realizēt ekonomikas stabilizācijas plāns, kas ir vēl plašāks par pretinflācijas plānu. Tāpat gan valdībai, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir jārēķinās, ka straujais ekonomikas izaugsmes laiks ir aiz muguras un tuvākajā laikā vairs nav sagaidāmas tikai labas dienas, norādījis ministrs.
„Valsts budžets ir veidots ar pārpalikumu, un valdībai būs jāsaimnieko ekonomiski un efektīvi, lai šis pārpalikums darbotos iedzīvotāju labā. No otras puses - valdības pūles bez ikkatra iedzīvotāja atbalsta šiem centieniem nenesīs augļus, jo ikvienam ir taupīgi jāplāno savi izdevumi, jārēķinās ar grūtākiem laikiem jau šogad,” uzsvēris ministrs.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu pērn bijusi ar pārtikas preču un ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumam. Kopumā vidējais pārtikas preču cenu līmenis aizvadītajā gadā pieaudzis par 19,9%. Piemēram, maizes cenas pagājušā gada laikā kāpušas par 38%, piena produkti palikuši dārgāki par 27,8%, siera cena palielinājusies par 42,9%, bet gaļas un gaļas izstrādājumu cenas pieaugušas par 15,1%.
Straujš cenu kāpums bijis arī visiem ar mājokli saistītajiem izdevumiem, kur siltumenerģijas, ūdens apgādes, kanalizācijas pakalpojumu, atkritumu savākšanas tas bijis ne mazāks par 20%. Pieaugot nodokļu likmēm, pērn par 37,8% sadārdzinājās tabakas izstrādājumi, bet degviela gada laikā kļuva dārgāka par 21,6%. Savukārt administratīvi regulējamās cenas 2007. gadā pieaugušas par 16,5%.
Lielākā pazeminošā ietekme uz vidējo cenu līmeni jau raksturīgi bijusi telekomunikāciju pakalpojumiem, kas gada laikā kļuvuši lētāki vidēji par 6%. Visbūtiskāk samazinājās mobilo sakaru priekšapmaksas karšu sarunu tarifi. Cenas kritušās arī TV, audio un video tehnikai, datortehnikai, sporta un atpūtas piederumiem.
Vērtējot aizvadīto gadu, drīzu inflācijas samazināšanos nesola arī eksperti, pieļaujot, ka inflācijas kāpums šā gada sākumā turpināsies.
AS "SEB Latvijas Unibanka" galvenais ekonomists Andris Vilks uzsver, ka aizvadītais gads Latvijā ir pagājis inflācijas zīmē - runās un diskusijās par to un pasākumos pret to. Straujā ekonomiskā izaugsme, ko pavadīja patēriņa bums, regulēto cenu būtiskas izmaiņas, kā arī degvielas un pārtikas cenu kāpums būtiski paaugstinājušas inflāciju Latvijā, kura nu ir kļuvusi par pārliecinošu šī rādītāja līderi visā ES, norāda ekonomists.
Pēc Vilka domām, arī 2008. gads sola to pašu, ko pagājušais gads. Gada pirmajā pusē regulēto cenu, akcīzes nodokļa, dažādu ārējo faktoru dēļ gada inflācija varētu paaugstināties līdz pat 16%, taču turpmāk to pakāpeniski mazinās pārdomātāks patēriņš, kas vairākās pakalpojumu un preču grupās pat izpaudīsies kā cenu kritums. Pēc eksperta domām, 12 mēnešu inflācija gada beigās varētu būt ap 9-10%, taču krietni augstāka solās būt gada vidējā inflācija, kuru ietekmēs iepriekšējo mēnešu augstā bāze. Tā varot pat sasniegt 13%.
Arī "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis piekrīt, ka aizvadītais gads nav bijis diez ko pievilcīgs. „Bija zināms, aptuveni par cik 2007. gadā kāps komunālo pakalpojumu, transporta pakalpojumu cenas, kā arī atsevišķi nodokļi, tomēr jāatzīst, ka pirms gada neviens negaidīja, ka inflācijas līmenis gada laikā uzlēks no 6.8% līdz 14.1%. Pārsteiguma daļa slēpās nepietiekami novērtētajā tarifu un algu pieauguma ietekmē uz pakalpojumiem un produktiem,” sacīja eksperts. Pēc viņa teiktā, grūti bija paredzēt, kā nospēlēs ārējie faktori, piemēram, ka kvieši 2007. gadā pieaugs cenā gandrīz divas reizes, ka nafta sasniegs 100 dolārus par barelu, ka piens Āzijā pēkšņi kļūs tik pieprasīts utt. Minēto ārējo faktoru lielo ietekmi uz vietējiem inflācijas procesiem apstiprina arī fakts, ka līdzīgas tendences attiecīgajās produktu kategorijās vērojamas arī tepat kaimiņos, Lietuvā un Igaunijā, un arī visā plašajā pasaulē, sākot ar ASV un beidzot ar Eirozonu.
Arī šim gadam Vaikulis neprognozē drīzu inflācijas samazināšanos. „Pat pieņemot, ka algu spiediens mazināsies, tāpat arī ārējo faktoru – degvielas un citu izejvielu - ietekme būs neitrāla vai pat ar pazeminošu efektu, saliekot visu kopā, diemžēl nākas secināt, ka ir salīdzinoši niecīgas cerības 2008. gada laikā ieraudzīt 12 mēnešu inflāciju nokrītam zem 10%. Vidējā inflācija šogad šādā gadījumā nebūs zemāka par 12%,” sacīja Vaikulis.
Savukārt Latvijas bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis norādīja, ka saskaņā ar centrālās bankas prognozēm, vidējā gada inflācija 2008. gadā paredzama ap 13% un cenu pieaugums decembrī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, gaidāms ap 9%.
Pakāpenisks inflācijas kāpums Latvijā novērojams jau ilgāku laiku un nu tas sasniedzis savu augstāko punktu pēdējo desmit gadu laikā. Salīdzinājumam- 2006. gadā cenas pieauga par 6,8%, 2005. gadā inflācija bija 7%, bet nu šis rādītājs ir dubultojies.
