Tai pašā laikā „Hansabankas” un „SEB Unibankas” finanšu eksperti portālam LV.LV atzinuši, ka kopējais inflācijas kāpiens nākamajā pusgadā turpināsies, tāpēc valdības un uzraugošo iestāžu uzdevums ir sekot, vai cenu pieaugums ir pamatots un vai šo cenu kāpums ir samērojams ar sabiedrības mazāk aizsargāto iedzīvotāju maksātspēju.
Jācer, ka premjera atbildība un tās publisks apliecinājums Latvijas Televīzijā nav tikai vēlme ar vārdu ietekmēt sabiedrības apziņu. Ministru prezidents sacīja: „Es droši varu teikt - valsts maksimāli rūpēsies par trim sabiedrības grupām: bērniem, pensionāriem, invalīdiem. Punkts. Tur nav diskusiju. Jo viņi nespēj par sevi parūpēties tā, kā viens ekonomiski aktīvs sabiedrības loceklis. Un viņi pie tā nav vainīgi. Tā ir valdības atbildība.”
No 2008.gada 1.janvāra
Par aptuveni diviem santīmiem palielinājušās degvielas cenas.
2008.gada 1.janvārī stājušies spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz, ka benzīna akcīzes nodoklis pieaugs par 1,7 santīmiem par litru, bet dīzeļdegvielai - par 1,4 santīmiem par litru.
Finanšu ministrija skaidro, ka Latvijai degvielas akcīzes nodokļa likmes no šā gada ir jāpārskata trīs iemeslu dēļ:
1) Latvijai pārejas periodā līdz 2011.gadam pakāpeniski ir jāsasniedz ES direktīvā noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem - benzīnam 359 eiro (251 lats) par 1000 litriem, dīzeļdegvielai - 330 eiro (231 lats) par 1000 litriem.
Tā kā Latvijā ir zemāka patērētāju pirktspēja un dzīves līmenis, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir panākts pārejas periods pakāpeniskai akcīzes nodokļa palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011.gadam, dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013.gadam. Pārejas periods nepieciešams, lai mazinātu nodokļu sloga negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.
2) pārejas periodā ES direktīva nosaka Latvijai starpposmu - ar 2008.gadu Latvijā degvielas akcīzes nodoklim ir jābūt ne mazākam kā 323 eiro (226 lati) par 1000 litriem benzīna un 274 eiro (191 lats) par 1000 litriem dīzeļdegvielas.
3) saskaņā ar direktīvu ES dalībvalstīm, kas nav piesaistījušas savu nacionālo valūtu pie eiro, katru gadu oktobra pirmajā darba dienā ir jākoriģē nacionālās akcīzes nodokļa likmes nacionālajā valūtā uz nākamā gada 1.janvāri, lai tās atbilstu direktīvās noteiktajām likmēm eiro.
Nacionālās nodokļu likmes nav jāmaina tikai tad, ja nepieciešamais nacionālo nodokļa likmju palielinājums nepārsniedz 5 eiro (3,5 latus) vai 5%, neatkarīgi no tā, kura summa ir mazāka. Atbilstoši direktīvas prasībām, Latvijai ir jāpalielina nodokļa likmes bezsvina benzīnam, petrolejai un dīzeļdegvielai.
Rīdziniekiem maksa par siltumu šoziem mainīsies divreiz un kopumā pieaugs par 29%.
1.februārī vēlreiz tiks paaugstinātas siltuma realizācijas cenas no pašreizējiem 27,48 līdz 32,47 latiem par vienu megavatstundu, bet 1.martā - līdz 35,46 latiem par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.
Par 90% palielinājies akcīzes nodoklis cigaretēm.
Akcīzes nodokļa palielinājumu paredz Eiropas Savienības noteiktā minimālā izlīdzinājuma plāns.
Saskaņā ar to akcīzes nodokļa fiksētā likme pieaugs no 10 līdz 17,8 latiem par 1000 cigarešu un akcīzes nodokļa mainīgā daļa palielināsies no 25% līdz 32% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.
Ar nodokļa papildlikmi aplikti plastmasas iepirkuma maisiņi.
Atkarībā no maisiņu struktūras nodokļa papildlikme būs 2 lati vai 20 santīmi kilogramā. Papildlikmi nav plānots piemērot maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas.
Pēc Vides ministrijas aprēķiniem 2008.gadā nodoklī par plastmasas maisiņiem valsts iegūs 42 300 latus.
Braukšanas maksa Rīgas sabiedriskajā transportā ir 40 santīmi, bet pie vadītājiem transportlīdzekļos, kuros uzstādīti kompostieri, biļetes maksā 50 santīmus.
Tāpat dārgākas kļuvušas visas mēnešbiļetes. Visvairāk pieaugusi braukšanas kartītes cena visām mēneša dienām trijos transporta veidos. No 1.janvāra tā maksā 36,70 latus.
Šogad tiks saglabātas visas Rīgas domes piešķirtās atlaides un atvieglojumi braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, bet, tā kā tās tiek rēķinātas procentos no pilnas braukšanas maksas, tad vairāk būs jāmaksā arī atlaižu saņēmējiem.
Rīgā pieaugusi maksa par braukšanu maršruta taksometros.
Biļešu cena maršruta taksometros ir no 40 līdz 50 santīmiem, bet garākajos maršrutos - līdz 70 santīmiem.
No 1.janvāra maršruta taksometriem piešķirts autobusa statuss un tie drīkst apstāties tikai autobusu pieturvietās.
Minimālā alga palielinājusies līdz 160 latiem.
Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros Latvijā ir palielināta no 120 līdz 160 latiem. Minimālā stundas tarifa likme no 2008.gada 1.janvāra ir 0,962 lati, pusaudžiem - 1,100 lati.
Darbinieki, kuri pakļauti īpašam riskam un kuriem normālais darba laiks ir 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā, minimālā stundas tarifa likme ir 1,100 lati.
Ar nodokļiem neapliekamais darba algas minimums šogad pieaudzis no 50 līdz 80 latiem, bet nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu - no 35 līdz 56 latiem.
No 2009.gada 1.janvāra minimālo mēneša darba algu Labklājības ministrija iecerējusi paaugstināt līdz 220 latiem.
Paaugstinājies Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērniem.
Turpmāk katram bērnam vecumā līdz septiņiem gadiem būs jānodrošina 40 lati šā brīža 30 latu vietā, bet bērniem vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem minimālais uzturlīdzekļu minimums būs 48 lati 36 latu vietā.
Tas nozīmē, ka vecākiem, kuriem saskaņā ar tiesas spriedumu savi bērni jānodrošina ar minimālajiem uzturlīdzekļiem, ar 1.janvāri tie būs jānodrošina atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai algai.
Jaundzimušā māte vai tēvs saņems vecāku pabalstu 70% apmērā no savas sociālās iemaksu algas.
Jaunajam pabalstam ir atcelti "griesti", respektīvi, pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, un pabalsts līdzinās algai, ko cilvēks saņem "uz rokas" pēc nodokļu nomaksas.
Jaunais vecāku pabalsts aizstāj līdzšinējo bērna kopšanas pabalstu, ko izmaksāja no valsts pamatbudžeta.
Pabalstu šogad vidēji mēnesī saņems gandrīz 12,9 tūkstoši cilvēku.
Palielināti pabalsti bērniem - invalīdiem.
Latvijā trīskāršoti pabalsti no 50 līdz 150 latiem mēnesī par bērna-invalīda ar smagiem funkciju traucējumiem kopšanu.
No šā gada arī tiek ieviests jauns ikmēneša pabalsts 100 latu apmērā invalīdiem ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem nepieciešama īpaša kopšana.
Pieauguši iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi invalīdiem, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Personai, kurai noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte, tiks piemērots IIN papildu atvieglojums - 96 lati mēnesī līdzšinējo 60 latu vietā, bet trešās grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu - 75 lati mēnesī līdzšinējo 47 latu vietā.
Savukārt personai, kurai ir noteikts politiski represētās personas statuss, un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem IIN papildu atvieglojumu plānots palielināt no 60 līdz 96 latiem mēnesī vai, ja šai personai nav piešķirta pensija, no 110 līdz 176 latiem mēnesī.
IIN papildu atvieglojumu apmērs paaugstināts atbilstoši paredzētajam IIN neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma palielinājuma tempam - par 60%.
Rīgas invalīdiem un pensionāriem dubultots garantētais minimālais ienākums.
Garantētais minimālais ienākums ir līdzekļi, kas paliek personas rīcībā pēc komunālo maksājumu veikšanas.
Līdz šim garantētais minimālais ienākums invalīdiem un pensionāriem bija noteikts 45 latu apmērā, bet no 1.janvāra tas ir 90 latu. Savukārt pārējām iedzīvotāju grupām, kas atbilst trūcīgas ģimenes statusam, garantētais minimālais ienākums ir 48 lati.
