Zemes lietošanas veidu nosaka, pamatojoties uz MK 2007. gada 21. augusta noteikumiem Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem".

Šī kārtība noteic, ka jēdzienā "Lauksaimniecībā izmantojamā zeme" (LIZ) ietilpst aramzeme, augļu dārzi, pļavas un ganības. Tādēļ zeme, kurā dominē kokaugi, drīzāk atbilst tādam zemes lietošanas veidam kā "mežs" vai "krūmājs".

Ja zemes īpašnieks savā LIZ vēlas audzēt kokus vai krūmus, tad atbilstoši būtu jāmaina zemes lietošanas veids. To var veikt, ja plānotā darbība nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī normatīvajiem aktiem par meliorāciju un sugu un dabas aizsardzību.

Ja zemes lietojuma veids netiek mainīts, tad, turpinot LIZ audzēt kokaugus, var iestāties dažādas sekas.

1. Ja LIZ īpašnieks vēlas savā meliorētajā zemē un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm veikt kokaugu stādījumu ieaudzēšanu lauksaimniecībā izmantojamā meliorētajā zemē, Meliorācijas likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" ir jāizdod tehniskie noteikumi. Tātad šajā situācijā LIZ īpašniekam būs nepieciešami tehniskie noteikumi.

2. Aizaugušai un aizlaistai LIZ ir paredzēts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). To noteic likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmās daļas (1¹): ar NĪN 1,5 procentu papildlikmi apliek neapstrādātu LIZ, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Minēto papildlikmi piemēro arī tad, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi savos saistošajos noteikumos saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

Turklāt par aizlaistu LIZ Lauku atbalsta dienests (LAD) nemaksā ES noteiktos atbalsta maksājumus, piemēram, vienoto platības maksājumu.

3. Pašvaldība var sodīt zemes īpašnieku arī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 51. pantu, par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu.

Par šo pasākumu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, nepildīšanu, var uzlikt naudas sodu līdz 210 eiro. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Pašvaldības šos sodus par LIZ neatbilstošu kopšanu un tās stāvokļa pasliktināšanu reti kad praktizē.