Civillikuma 1893. pants nosaka, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Tātad, ja kompānija, kam esat parādā, nebūs tiesā vērsusies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, iestāsies noilguma termiņš. 

Savukārt, ja kompānija ir vērsusies tiesā un sprieduma izpilde ir nodota tiesu izpildītājam, šādam parādam noilguma faktiski nav. Proti, lieta pie tiesu izpildītāja var glabāties vairākus gadu desmitus un piedziņu var uzsākt tad, kad parādniekam ir pietiekami ienākumi.

Juridiski noilgums pastāv vēl vienā situācijā. Civillikuma 1895. pants nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Proti, lieta ir iesniegta tiesu izpildītājam, taču piedzinējs uz pieteikuma pamata to izņem ārā no piedziņas. Tiesu izpildītājs par to izpildu dokumentā izdara atzīmi. Ja šādā situācijā piedzinējs vairāk nekā 10 gadus pieteikumu atkārtoti tiesu izpildītājam uz piedziņu neiesniedz, arī tad konkrētajam parādam iestājas noilgums.

Minētās Civillikuma normas parādu piedziņas kompānijām ir labi zināmas. Kad konkrētā kompānija Jūsu parādsaistību lietā plāno vērsties tiesā, ir tās izvēle.