Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 7.janvārī saistībā ar Jūsu uzdoto jautājumu ir izteicis šādu tēzi:

“Civillikuma 179.pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu. Ja līdztekus studijām kādā no iepriekš norādītajām mācību iestādēm bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma.”

Ievērojot minēto, ja piedzinējam ir ziņas, ka bērns vairs nemācās, piedzinējam ir jāvēršas tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma. Tiesu izpildītājam ir pienākums pildīt tiesas nolēmumu, pamatojoties uz viņam iesniegto izpildu dokumentu.